1 Tad Samuēls sacīja visam Israēlam: „Redzi, es esmu uzklausījis visas jūsu vēlēšanās, ko jūs esat izteikuši, un esmu jums iecēlis ķēniņu.
2 Un nu tagad redziet, te jūsu priekšā staigā jūsu ķēniņš, bet es esmu vecs palicis un nosirmojis, toties mani dēli būs kopā ar jums, bet es esmu, sākot no savas jaunības līdz pat šai dienai, arvien atradies jūsu priekšgalā.
3 Redzi, še es stāvu! Atbildiet par mani tā Kunga un viņa svaidītā priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis un kura ēzeli es esmu piesavinājies? No kupa es esmu izspiedis netaisnu peļņu, un kūpam es esmu varas darbus darījis? Un no kupa rokas es esmu ņēmis dāvanas, ka es savas acis tādēļ būtu piemiedzis? Tad es jums atlīdzināšu; lieciniet pret mani, tad es jums atdošu!“
4 Un tie atbildēja: „Tu neesi no mums netaisnu peļņu izspiedis, tu arī neesi centies mums izdabāt, un tu arī neesi ne no viena cilvēka rokas neko pieņēmis.“
5 Tad viņš turpināja: „Lai tas Kungs man ir liecinieks pret jums, un Viņa svaidītais lai ir šodien liecinieks, ka jūs manā rokā nekā tāda neesat atraduši.“ Un tie sacīja: „Ja, —lai Viņš ir liecinieks!“
6 Un Samuēls sacīja tautai: „Jā, tas Kungs ir liecinieks, kas Mozu un Āronu sūtījis un kas jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes!
7 Un nu tagad nostājieties še, lai es ar jums noskaidrojos tā Kunga priekšā par visiem labiem darbiem un žēlastības liecībām, ko Viņš jums un jūsu tēviem ir parādījis!
8 Kad Jēkabs bija nogājis uz Ēģipti un jūsu tēvi vaimanādami brēca uz to Kungu, tad tas Kungs sūtīja Mozu un Āronu, un tie izveda jūsu tēvus no Ēģiptes un lika tiem apmesties šinī vietā.
9 Bet tie aizmirsa to Kungu, savu Dievu; tāpēc Viņš tos nodeva Siseras, Hacoras ķēniņa kapa pulku vadoņa varā, arī filistiešu varā un Moāba ķēniņa varā, un šie kapoja pret viņiem.
10 Un tad tie brēca un vaimanāja, griezdamies pie tā Kunga, un sacīja: Mēs esam grēkojuši, jo mēs esam to Kungu atstājuši un esam kalpojuši baāliem un aštartēm! Bet nu tagad, lūdzams, atpestī mūs no viņu rokas, tad mēs gribam Tev kalpot!
11 Tad tas Kungs sūtīja Jerubbaālu, Baraku, Jeftu un Samuēlu, un Viņš jūs izpestīja no jūsu ienaidnieku rokas, kas bija jums visapkārt, tā ka jūs varējāt dzīvot mierā.
12 Un kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad jūs man teicāt: Ne tā, bet ķēniņam būs par mums valdīt, —kaut gan tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.
13 Un nu tagad redziet, te ir tas ķēniņš, ko jūs sev izraudzījāt, un kupu jūs prasījat; un redzi, tas Kungs ir jums iecēlis ķēniņu.
14 Vai nu jūs gribat bīties to Kungu, Viņam kalpot, kļausit Viņa balsij un nesacelties pret tā Kunga pavēlēm, un pie tam tiklab jūs, kā arī tas ķēniņš, kurš par jums valda, sekot tam Kungam, savam Dievam?
15 Bet ja jūs tā Kunga balsij neklausīsit un sacelsities pret tā Kunga pavēlēm, tad tā Kunga roka būs pret jums, kā tā bija pret jūsu tēviem.
16 Tagad nostājieties še un vērojiet to lielo parādību, kurai tas Kungs liks notikt jūsu acu priekšā.
17 Vai patreiz nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu to Kungu, un Viņš dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un nomanāt, ka ļaunums, ko jūs esat izdarījuši, ir ļoti liels tā Kunga priekšā, proti, ka esat prasījuši sev ķēniņu!“
18 Kad nu Samuēls piesauca to Kungu, tad tas Kungs sūtīja pērkonus un vēlīno lietu tanī pašā dienā; un visa tauta ļoti bijās to Kungu un Samuēlu.
19 Un tad visa tauta sacīja Samuēlam: „Aizlūdz par saviem kalpiem to Kungu, savu Dievu, lai mēs nemirstam, jo bez visiem saviem grēkiem mēs ari vēl to grēku esam darījuši, ka esam sev prasījuši ķēniņu!“
20 Tad Samuēls sacīja tautai: Nebīstieties! Jūs gan patiešām esat šo ļaunumu izdarījuši; tomēr neatkāpieties no tā Kunga, bet kalpojiet tam Kungam ar visu savu sirdi.
21 Un neatkāpieties, sekodami blēņu dievībām, kas nedz palīdz, nedz arī izglābj, jo tic ir nieki.
22 Gan tas Kungs savu tautu neatmetis sava lielā apsolījuma dē, jo tam Kungam ir paticis jūs darīt par savu tautu.
23 Ari es nekad tik tālu neapgrēkošos pret to Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un lai vairs nemācītu jūs staigāt labo un taisno ceļu.
24 Tikai bīstaities to Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā no visas savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas vareni lielas lietas Viņš jums ir darījis!
25 Bet ja jūs tomēr darīsit ļaunu, tad ir jūs, ir jūsu ķēniņš aiziesit bojā!“
Samuel Addresses the People
1 Then Samuel said to the people of Israel, “I have done what you asked me to do. I have given you a king to rule you, 2 and now you have him to lead you. As for me, I am old and gray, and my sons are with you. I have been your leader from my youth until now. 3 Here I am. If I have done anything wrong, accuse me now in the presence of the Lord and the king he has chosen. Have I taken anybody's cow or anybody's donkey? Have I cheated or oppressed anyone? Have I accepted a bribe from anyone? If I have done any of these things, I will pay back what I have taken.”
4 The people answered, “No, you have not cheated us or oppressed us; you have not taken anything from anyone.”
5 Samuel replied, “The Lord and the king he has chosen are witnesses today that you have found me to be completely innocent.”
“Yes, the Lord is our witness,” they answered.
6 Samuel continued, “The Lord is the one who chose Moses and Aaron and who brought your ancestors out of Egypt. 7 Now stand where you are, and I will accuse you before the Lord by reminding you of all the mighty actions the Lord did to save you and your ancestors. 8 When Jacob and his family went to Egypt and the Egyptians oppressed them, your ancestors cried to the Lord for help, and he sent Moses and Aaron, who brought them out of Egypt and settled them in this land. 9 But the people forgot the Lord their God, and so he let the Philistines and the king of Moab and Sisera, commander of the army of the city of Hazor, fight against your ancestors and conquer them. 10 Then they cried to the Lord for help and said, ‘We have sinned, because we turned away from you, Lord, and worshiped the idols of Baal and Astarte. Rescue us from our enemies, and we will worship you!’ 11 And the Lord sent Gideon, Barak, Jephthah, and finally me. Each of us rescued you from your enemies, and you lived in safety. 12 But when you saw that King Nahash of Ammon was about to attack you, you rejected the Lord as your king and said to me, ‘We want a king to rule us.’
13 “Now here is the king you chose; you asked for him, and now the Lord has given him to you. 14 All will go well with you if you honor the Lord your God, serve him, listen to him, and obey his commands, and if you and your king follow him. 15 But if you do not listen to the Lord but disobey his commands, he will be against you and your king. 16 So then, stand where you are, and you will see the great thing which the Lord is going to do. 17 It's the dry season, isn't it? But I will pray, and the Lord will send thunder and rain. When this happens, you will realize that you committed a great sin against the Lord when you asked him for a king.”
18 So Samuel prayed, and on that same day the Lord sent thunder and rain. Then all the people became afraid of the Lord and of Samuel, 19 and they said to Samuel, “Please, sir, pray to the Lord your God for us, so that we won't die. We now realize that, besides all our other sins, we have sinned by asking for a king.”
20 “Don't be afraid,” Samuel answered. “Even though you have done such an evil thing, do not turn away from the Lord, but serve him with all your heart. 21 Don't go after false gods; they cannot help you or save you, for they are not real. 22 The Lord has made a solemn promise, and he will not abandon you, for he has decided to make you his own people. 23 As for me, the Lord forbid that I should sin against him by no longer praying for you. Instead, I will teach you what is good and right for you to do. 24 Obey the Lord and serve him faithfully with all your heart. Remember the great things he has done for you. 25 But if you continue to sin, you and your king will be destroyed.”
