1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā sāka Jūdā kā kēmņš valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maācha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi nedalīti pakļāvies tam Kungam, savam Dievam, ne tā, kā viņa sencis Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ tas Kungs, viņa Dievs, bija licis savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzalemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemci joprojām pastāvēt,
5 Tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādu Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, atskaitot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet kapš starp Abijāmu un Jero beāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Bet pārējie Abijāma vārdi un tas, ko viņš ir darījis, —viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms apgūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apraka viņa senča Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 Un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit un vienu gadu. Un viņa mātes mātes vārds bija Maācha, un tā bijā Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netiklības piekopējus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātes māte Maācha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas upes līcī.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētos rīkus un pats savus svētos priekšmetus—sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa tā Kunga namā.
16 Bet kapš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens netraucēti nevarētu nedz Jūdas ķēniņa valstī ieiet, nedz no turienes iznākt.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl tā Kunga namā bija atlicis dārglietu noliktavā, un arī ķēniņa nama dārglietas, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos nosūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 „Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā: redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu—sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!“
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām uzbrukumā. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Abēl-Bet Maāchu un visu Cinerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, ka tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa lika izsludināt visa Jūdas iesaukumu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai nodomātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamiņā un Micpu.
23 Bet pārējie Asas vārdi un viņa varoņdarbi, kā ari viss tas, ko tas ir darījis, —ir pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Tikai to vēl: savās vecuma dienās tas sasirga ar kājām.
24 Un Asa apgūlās pie saviem tēviem un tika aprakts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņa vietā.
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja kā Israēla ķēniņš kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otra valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēku darbos, kādiem tas bija pavedinājis Israēlu.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu, kam vien bija dvēsele Jerobeāma namā, līdz tie visi bija iznicināti: to tas Kunga vārds, kuru Viņš ar Ahijas no Šilo starpniecību bija vēstījis, bija tā noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas piekopa un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar kādu tas bija apvainojis to Kungu, Israēla Dievu.
31 Un pārējie Nadaba vārdi un tāpat viss, ko viņš ir darījis, arī viss tas ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet kapš bija ari starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit un četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acis ir ļauns, staigādams Jerobeāma grēkos, kādos tas bija iestidzis pats un kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot.
King Abijah of Judah
(2 Chronicles 13.1—14.1)1 In the eighteenth year of the reign of King Jeroboam of Israel, Abijah became king of Judah, 2 and he ruled three years in Jerusalem. His mother was Maacah, the daughter of Absalom. 3 He committed the same sins as his father and was not completely loyal to the Lord his God, as his great-grandfather David had been. 4 But for David's sake the Lord his God gave Abijah a son to rule after him in Jerusalem and to keep Jerusalem secure. 5 The Lord did this because David had done what pleased him and had never disobeyed any of his commands, except in the case of Uriah the Hittite. 6 The war which had begun between Rehoboam and Jeroboam continued throughout Abijah's lifetime. 7 And everything else that Abijah did is recorded in The History of the Kings of Judah.
8 Abijah died and was buried in David's City, and his son Asa succeeded him as king.
King Asa of Judah
(2 Chronicles 14.1-52 15.16—16.6,11-14)9 In the twentieth year of the reign of King Jeroboam of Israel, Asa became king of Judah, 10 and he ruled forty-one years in Jerusalem. His grandmother was Maacah, the daughter of Absalom. 11 Asa did what pleased the Lord, as his ancestor David had done. 12 He expelled from the country all the male and female prostitutes serving at the pagan places of worship, and he removed all the idols his predecessors had made. 13 He removed his grandmother Maacah from her position as queen mother, because she had made an obscene idol of the fertility goddess Asherah. Asa cut down the idol and burned it in Kidron Valley. 14 Even though Asa did not destroy all the pagan places of worship, he remained faithful to the Lord all his life. 15 He placed in the Temple all the objects his father had dedicated to God, as well as the gold and silver objects that he himself dedicated.
16 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were constantly at war with each other as long as they were in power. 17 Baasha invaded Judah and started to fortify Ramah in order to cut off all traffic in and out of Judah. 18 So King Asa took all the silver and gold that was left in the Temple and the palace, and sent it by some of his officials to Damascus, to King Benhadad of Syria, the son of Tabrimmon and grandson of Hezion, with this message: 19 “Let us be allies, as our fathers were. This silver and gold is a present for you. Now break your alliance with King Baasha of Israel, so that he will have to pull his troops out of my territory.”
20 King Benhadad agreed to Asa's proposal and sent his commanding officers and their armies to attack the cities of Israel. They captured Ijon, Dan, Abel Beth Maacah, the area near Lake Galilee, and the whole territory of Naphtali. 21 When King Baasha heard what had happened, he stopped fortifying Ramah and went to Tirzah.
22 Then King Asa sent out an order throughout all of Judah requiring everyone, without exception, to help carry away from Ramah the stones and timber that Baasha had been using to fortify it. With this material Asa fortified Mizpah and Geba, a city in the territory of Benjamin.
23 Everything else that King Asa did, his brave deeds and the towns he fortified, are all recorded in The History of the Kings of Judah. But in his old age he was crippled by a foot disease. 24 Asa died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Jehoshaphat succeeded him as king.
King Nadab of Israel
25 In the second year of the reign of King Asa of Judah, King Jeroboam's son Nadab became king of Israel, and he ruled for two years. 26 Like his father before him, he sinned against the Lord and led Israel into sin.
27 Baasha son of Ahijah, of the tribe of Issachar, plotted against Nadab and killed him as Nadab and his army were besieging the city of Gibbethon in Philistia. 28 This happened during the third year of the reign of King Asa of Judah. And so Baasha succeeded Nadab as king of Israel. 29 At once he began killing all the members of Jeroboam's family. In accordance with what the Lord had said through his servant, the prophet Ahijah from Shiloh, all of Jeroboam's family were killed; not one survived. 30 This happened because Jeroboam aroused the anger of the Lord, the God of Israel, by the sins that he committed and that he caused Israel to commit.
31 Everything else that Nadab did is recorded in The History of the Kings of Israel. 32 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were constantly at war with each other as long as they were in power.
King Baasha of Israel
33 In the third year of the reign of King Asa of Judah, Baasha son of Ahijah became king of all Israel, and he ruled in Tirzah for twenty-four years. 34 Like King Jeroboam before him, he sinned against the Lord and led Israel into sin.
