1 Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2 Un Jerobeāms sacīja savai sievai: „Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šilo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3 Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes klaipus un cepumus, arī trauciņu medus un aiznes to viņam: tas pateiks, kas zēnam vainas.“
4 Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šilo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija pats to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5 Bet tas Kungs sacīja Ahijam: „Redzi, te ir Jerobeāma sieva pie tevis atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā.“ Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies,
6 Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: „Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu tā sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs:
7 Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tādēļ, ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār savu tautu Israēlu,
8 Un tādēļ, ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan manus baušļus sargāja un man ari sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, —un tādēļ, ka,
9 Neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras,
10 Un tad nu redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīrieti—ir vājo ir stipro—Israēlā. Un Es iznīcināšu Jerobeāma pēctečus tā, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11 Kas no Jerobeāma pēctečiem mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo tas Kungs ir runājis!
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apraks. Bet tas būs vienīgais Jerobeāma ģimenē, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā kaut kas labs visā Jerobeāma namā pret to Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14 Tad tas Kungs pats sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jero-beāma namu, proti, jau šodien.
15 Un tas Kungs sitīs Israēlu tā, kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izravēs Israēlu no šīs labās zemes, kupu Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši savas ašēras, to Kungu apvainodami.
16 Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies, un to dēļ, uz kuriem tas Israēlu ir pavedinājis!“
17 Un Jerobeāma sieva piecēlās, un gāja, un nonāca Tircā, un tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, ka arī zēns nomira.
18 Un to apraka un apraudāja viss Israēls, gluži tā, kā tas Kungs ar savu vārdu ar sava kalpa, pravieša Ahijas, starpniecību bija runājis.
19 Un, kas vēl par Jerobeāmu ir vēstīts: kā viņš karojis un kā tas kā ķēniņš ir valdījis, redzi, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit un divi gadi. Tad tas apgūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21 Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit un viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuru tas Kungs sev bija izvēlējis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot savam vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22 Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja nekā visi viņu tēvi ar grēkiem, kādus tie darīja.
23 Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.
24 Un arī netiklības piekopēji bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantī-bas kā pagāni, kādus tas Kungs bija, Israēla bērniem ienākot, izdzinis no zemes.
25 Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26 Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visu tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27 Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28 Un cikkārt ķēniņš gāja tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardžu vīru istabā.
29 Bet pārējie Rehabeāma vārdi un tas, ko viņš visu ir darījis, arī tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30 Un nepārtraukts kapš bija starp Rchabeāmu un Jerobeāmu visu laiku.
31 Un Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un vīna bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
The Death of Jeroboam's Son
1 At that time King Jeroboam's son Abijah got sick. 2 Jeroboam said to his wife, “Disguise yourself so that no one will recognize you, and go to Shiloh, where the prophet Ahijah lives, the one who said I would be king of Israel. 3 Take him ten loaves of bread, some cakes, and a jar of honey. Ask him what is going to happen to our son, and he will tell you.”
4 So she went to Ahijah's home in Shiloh. Old age had made Ahijah blind. 5 The Lord had told him that Jeroboam's wife was coming to ask him about her son, who was sick. And the Lord told Ahijah what to say.
When Jeroboam's wife arrived, she pretended to be someone else. 6 But when Ahijah heard her coming in the door, he said, “Come in. I know you are Jeroboam's wife. Why are you pretending to be someone else? I have bad news for you. 7 Go and tell Jeroboam that this is what the Lord, the God of Israel, says to him: ‘I chose you from among the people and made you the ruler of my people Israel. 8 I took the kingdom away from David's descendants and gave it to you. But you have not been like my servant David, who was completely loyal to me, obeyed my commands, and did only what I approve of. 9 You have committed far greater sins than those who ruled before you. You have rejected me and have aroused my anger by making idols and metal images to worship. 10 Because of this I will bring disaster on your dynasty and will kill all your male descendants, young and old alike. I will get rid of your family; they will be swept away like dung. 11 Any members of your family who die in the city will be eaten by dogs, and any who die in the open country will be eaten by vultures. I, the Lord, have spoken.’”
12 And Ahijah went on to say to Jeroboam's wife, “Now go back home. As soon as you enter the town, your son will die. 13 All the people of Israel will mourn for him and bury him. He will be the only member of Jeroboam's family who will be properly buried, because he is the only one with whom the Lord, the God of Israel, is pleased. 14 The Lord is going to place a king over Israel who will put an end to Jeroboam's dynasty. 15 The Lord will punish Israel, and she will shake like a reed shaking in a stream. He will uproot the people of Israel from this good land which he gave to their ancestors, and he will scatter them beyond the Euphrates River, because they have aroused his anger by making idols of the goddess Asherah. 16 The Lord will abandon Israel because Jeroboam sinned and led the people of Israel into sin.”
17 Jeroboam's wife went back to Tirzah. Just as she entered her home, the child died. 18 The people of Israel mourned for him and buried him, as the Lord had said through his servant, the prophet Ahijah.
The Death of Jeroboam
19 Everything else that King Jeroboam did, the wars he fought and how he ruled, are all recorded in The History of the Kings of Israel. 20 Jeroboam ruled as king for twenty-two years. He died and was buried, and his son Nadab succeeded him as king.
King Rehoboam of Judah
(2 Chronicles 11.5—12.15)21 Solomon's son Rehoboam was forty-one years old when he became king of Judah, and he ruled seventeen years in Jerusalem, the city which the Lord had chosen from all the territory of Israel as the place where he was to be worshiped. Rehoboam's mother was Naamah from Ammon.
22 The people of Judah sinned against the Lord and did more to arouse his anger against them than all their ancestors had done. 23 They built places of worship for false gods and put up stone pillars and symbols of Asherah to worship on the hills and under shady trees. 24 Worst of all, there were men and women who served as prostitutes at those pagan places of worship. The people of Judah practiced all the shameful things done by the people whom the Lord had driven out of the land as the Israelites advanced into the country.
25 In the fifth year of Rehoboam's reign King Shishak of Egypt attacked Jerusalem. 26 He took away all the treasures in the Temple and in the palace, including the gold shields Solomon had made. 27 To replace them, King Rehoboam made bronze shields and entrusted them to the officers responsible for guarding the palace gates. 28 Every time the king went to the Temple, the guards carried the shields and then returned them to the guardroom.
29 Everything else that King Rehoboam did is recorded in The History of the Kings of Judah. 30 During all this time Rehoboam and Jeroboam were constantly at war with each other. 31 Rehoboam died and was buried in the royal tombs in David's City and his son Abijah succeeded him as king.
