1 Kad nu Dāvids bija vecs kļuvis un savu laiku bija nodzīvojis, tad viņš iecēla savu dēlu Salamanu par ķēniņu pār Israēlu.
2 Līdz ar to viņš lika sapulcēties visiem Israēla vadoņiem, priesteriem un Ievītiem.
3 Un kad tika saskaitīti Ievīti, kas bija trīsdesmit gadus veci un vecāki, tad viņu kopskaits, pēc viņu vīru galvām, bija trīdesmit astoņi tūkstoši vīru.
4 „No šiem“, —tā noteica Dāvids, —„divdesmit četri tūkstoši lai pilda ikdienišķo kalpošanas pienākumu tā Kunga namā, bet goda amata pildītāju un soģu lai ir seši tūkstoši,
5 Un vārtu sargu lai ir četri tūkstoši, bet četri tūkstoši lai ir tā Kunga slavinātāju, kas Viņu slavina, spēlēdami tos instrumentus, ko es esmu licis darināt Dieva slavināšanai.“
6 Un Dāvids viņus sadalīja vienībās, pēc Levija dēliem—Geršona, Kehata un Merārija.
7 Geršona dēli bija: Laādans un Šimejs.
8 Un Laādana dēli bija: Jehiēls, virsnieks; Zetāms un Joēls, kopā šie trīs.
9 Šimeja dēli bija Šelomots, Haziēls un Chārans, kopā trīs; šie bija Laādana dzimtu vecaji.
10 Un Šimeja dēli bija Jahats, Ziza, Jeuss un Bērija; šie bija Šimeja dēli, kopā četri.
11 Un Jahats bija pirmais un Ziza otrs; bet Jeusam un Berijam nebija daudz dēlu, tādēļ tos pieskaitīja viņu kopējai dzimtai vienā skaitījumā.
12 Un Kehata dēli bija Amrāms, Jichars, Hebrons un Usiēls, kopā četri.
13 Amrāma dēli bija Arons un Mozus. Un Arons tika atšķirts, lai tas tiktu iesvētīts līdz ar saviem dēliem visusvētākajā amatā uz mūžīgiem laikiem, lai viņš tā Kunga priekšā kvēpinātu kvēpināmo upuri, lai Viņam kalpotu goda amatā un lai Viņa vārdā svētītu mūžīgi.
14 Bet Mozus, Dieva vīra, dēli tika vienkārši pieskaitīti Levija ciltij.
15 Mozus dēli bija Geršoms tin Ēliēzers.
16 Geršoma dēli bija Šebuēls, pirmais.
17 Un Ēliēzera dēli bija Rehabja, pats pirmais. Un Ēliēzeram nebija vairāk citu dēlu, bet Rehabjam bija ļoti daudz dēlu.
18 Jichara dēli bija Šelomits, pirmais.
19 Hebrona dēli: Jerija, pirmais, Amarja otrs, Usiēls trešais un Jekameāms ceturtais.
20 Usiēla dēli bija: Micha pirmais, Jišija—otrs.
21 Merārija dēli bija Machlijs un Mušijs; Machlija dēli Ēleāzars un Kīšs.
22 Un Ēleāzars nomira, un viņam nebija dēlu, bet tikai meitas, un tās apņēma viņu brālēni, Ķīša dēli.
23 Un Mušija dēli bija Machlijs, Eders un Jerimots, kopā trīs.
24 Šie bija Levija dēli, sava tēva cilts virsaiši pēc viņu dzimtu skaitījuma, skaitot viņus pēc to daudzuma, kas bija spējīgi veikt darbus, apkalpojot tā Kunga namu, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus.
25 Jo Dāvids sacīja: „Tas Kungs, Israēla Dievs, ir devis mieru savai tautai, un Viņš mājos Jeruzālemē uz mūžīgiem laikiem.
26 Tāpēc arī Ievītiem vairs nenākas pārnēsāt Dieva mājokli nedz arī kādus rīkus tā apkopšanai.“
27 Bet pēc Dāvida pēdējiem nosacījumiem tika skaitīti Levija dēli, kas bija divdesmit gadus veci un vecāki:
28 „Jo viņu pienākums turpmāk bija atrasties Arona pēcnācēju rīcībā, apkopjot tā Kunga namu, pārraugot pagalmus un dzīvojamās telpas, kā arī pārzinot visu svēto lietu tīrīšanu un ikvienu darbu, kas saistīts ar kalpošanu tā Kunga namā.
29 Tāpat viņiem bija jārūpējas par Dieva priekšā izliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem, tiklab par visu to, kas plāni izcepts no neraudzētas mīklas, ka arī to, kas cepts uz režģiem vai kas gatavots iejavā, un tāpat arī visiem mēriem, svariem un visādu lietu daudzumiem.
30 Līdzīgā kārtā viņiem ir pienākums ik rītus uzstāties, lai teiktu to Kungu un daudzinātu Viņu slavas un pateicības dziesmās un tāpat arī ik vakarus.
31 Viņiem arī jāupurē tam Kungam visi dedzināmie upuri kā sabatu reizēs, tā jauna mēness kārtās un visos svētkos atkarā no tā, cik kārtēju upupu jāpienes tam Kungam; vienmēr nepārtraukti viņiem ir jābut tā Kunga priekšā.
32 Tā viņiem ir jāsargā saiešanas telts un svētā vieta un jāpalīdz saviem ciltsbrāļiem, Arona pēcnācējiem, amatā, kas šiem pēdējiem viņu pienākumos pret tā Kunga namu bija ierādīts.“
1 When David was very old, he made his son Solomon king of Israel.
The Work of the Levites
2 King David brought together all the Israelite leaders and all the priests and Levites. 3 He took a census of all the male Levites aged thirty or older. The total was thirty-eight thousand. 4 The king assigned twenty-four thousand to administer the work of the Temple, six thousand to keep records and decide disputes, 5 four thousand to do guard duty, and four thousand to praise the Lord, using the musical instruments provided by the king for this purpose.
6 David divided the Levites into three groups, according to their clans: Gershon, Kohath, and Merari.
7 Gershon had two sons: Ladan and Shimei. 8 Ladan had three sons: Jehiel, Zetham, and Joel, 9 who were the heads of the clans descended from Ladan. (Shimei had three sons: Shelomoth, Haziel, and Haran.) 10-11 Shimei had four sons: Jahath, Zina, Jeush, and Beriah, in order of age. Jeush and Beriah did not have many descendants, so they were counted as one clan.
12 Kohath had four sons: Amram, Izhar, Hebron, and Uzziel. 13 His oldest son, Amram, was the father of Aaron and Moses. (Aaron and his descendants were set apart to be in charge of the sacred objects forever, to burn incense in the worship of the Lord, to serve him, and to bless the people in his name. 14 But the sons of Moses, the man of God, were included among the Levites.) 15 Moses had two sons, Gershom and Eliezer. 16 The leader among Gershom's sons was Shebuel. 17 Eliezer had only one son, Rehabiah, but Rehabiah had many descendants.
18 Kohath's second son, Izhar, had a son, Shelomith, the head of the clan. 19 Kohath's third son, Hebron, had four sons: Jeriah, Amariah, Jahaziel, and Jekameam. 20 Kohath's fourth son, Uzziel, had two sons, Micah and Isshiah.
21 Merari had two sons, Mahli and Mushi. Mahli also had two sons, Eleazar and Kish, 22 but Eleazar died without having any sons, only daughters. His daughters married their cousins, the sons of Kish. 23 Merari's second son, Mushi, had three sons: Mahli, Eder, and Jeremoth.
24 These were the descendants of Levi, by clans and families, every one of them registered by name. Each of his descendants, twenty years of age or older, had a share in the work of the Lord's Temple.
25 David said, “The Lord God of Israel has given peace to his people, and he himself will live in Jerusalem forever. 26 So there is no longer any need for the Levites to carry the Tent of the Lord's presence and all the equipment used in worship.” 27 On the basis of David's final instructions all Levites were registered for service when they reached the age of twenty, 28 and were assigned the following duties: to help the priests descended from Aaron with the Temple worship, to take care of its courtyards and its rooms, and to keep undefiled everything that is sacred; 29 to be responsible for the bread offered to God, the flour used in offerings, the wafers made without yeast, the baked offerings, and the flour mixed with olive oil; to weigh and measure the Temple offerings; 30 and to praise and glorify the Lord every morning and every evening 31 and whenever offerings to the Lord are burned on the Sabbath, the New Moon Festival, and other festivals. Rules were made specifying the number of Levites assigned to do this work each time. The Levites were assigned the duty of worshiping the Lord for all time. 32 They were given the responsibility of taking care of the Tent of the Lord's presence and the Temple, and of assisting their relatives, the priests descended from Aaron, in the Temple worship.
