1 Un Dāvids apspriedās ar pavēlniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem.
2 Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: „Ja jūs to atzīstat par labu un ja tas ir tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad laidīsim ziņu visapkārt un nosūtīsim vēstnešus pie mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un Ievītiem tanīs pilsētās un apgabalos, kur viņi piemājo, lai arī viņi sanāk kopā ar mums,
3 Un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā.“
4 Tad visa sasauktā sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta šķita esam taisna viņu acīs.
5 Tādā kārtā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šichoras līdz pašai Hamatas pievārtei ar nolūku, lai visi kopā pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jearimas.
6 Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baālu, tas ir uz Kirjat-Jearimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva tā Kunga šķirstu, —tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem un kā vārdā tas ir nosaukts.
7 Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, pie kam Uso un Achjo vadīja ratus.
8 Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar koklēm un arpām, un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm.
9 Bet kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Usa izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa.
10 Tad tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Usu, un tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira.
11 Un Dāvids dziļi noskuma, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, Usu sizdams, un viņš nosauca šīs vietas vārdu—Perec-Usa , kā to sauc vēl līdz šai dienai.
12 Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: „Kā gan es varu Dieva šķirtsu vest pie sevis?“
13 Un Dāvids arī nepārvietoja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet to novirzīja sāņus gātieša Obed-Ēdoma namā.
14 Un tā Dieva šķirsts, novietots pie Obed-Edoma viņa namā, palika uz vietas trīs mēnešus; un tas Kungs svētīja Obed-Ēdoma namu un visu, kas tam piederēja.
The Covenant Box Is Moved from Kiriath Jearim
(2 Samuel 6.1-11)1 King David consulted with all the officers in command of units of a thousand men and units of a hundred men. 2 Then he announced to all the people of Israel, “If you give your approval and if it is the will of the Lord our God, let us send messengers to the rest of our people and to the priests and Levites in their towns, and tell them to assemble here with us. 3 Then we will go and get God's Covenant Box, which was ignored while Saul was king.” 4 The people were pleased with the suggestion and agreed to it.
5 So David assembled the people of Israel from all over the country, from the Egyptian border in the south to Hamath Pass in the north, in order to bring the Covenant Box from Kiriath Jearim to Jerusalem. 6 David and the people went to the city of Baalah, that is, to Kiriath Jearim, in the territory of Judah, to get the Covenant Box of God, which bears the name of the Lord enthroned above the winged creatures. 7 At Abinadab's house they brought out the Covenant Box and put it on a new cart. Uzzah and Ahio guided the cart, 8 while David and all the people danced with all their might to honor God. They sang and played musical instruments—harps, drums, cymbals, and trumpets.
9 As they came to the threshing place of Chidon, the oxen stumbled, and Uzzah reached out and took hold of the Covenant Box. 10 At once the Lord became angry with Uzzah and killed him for touching the Box. He died there in God's presence, 11 and so that place has been called Perez Uzzah ever since. David was furious because the Lord had punished Uzzah in anger.
12 Then David was afraid of God and said, “How can I take the Covenant Box with me now?” 13 So David did not take it with him to Jerusalem. Instead, he left it at the house of a man named Obed Edom, a native of the city of Gath. 14 It stayed there three months, and the Lord blessed Obed Edom's family and everything that belonged to him.
