1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: „Redzi, mēs esam tavu kaulu un tavas miesas!
2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izvedi ciņu laukā, un tu bija tas, kas atkal pārvedi mājā; un tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: Tev būs ganīt manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār manu tautu Israēlu!“
3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā tas Kungs ar Samuēla palīdzību bija norādījis.
4 Kad nu Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, —senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši,
5 Tad Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: „Še tu netiksi iekšā!“ Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta.
6 Tad Dāvids sacīja: „Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!“ Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.
7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu.
8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.
9 Un Dāvids pieaugu varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu.
10 Un šie ir Dāvida diženākie varoņi, kādi viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot ķēniņa kārtā, kā tas Kungs, zīmējoties uz Israēlu, to bija sacījis.
11 Un šis ir Dāvida varoņu saraksts: Jašobeāms, Hachmonija dēls, trijotnes vadonis; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simt vīriem, kupus viņš nodūra vienā reizē.
12 Un pēc viņa bija Eleāzars, Dodo dēls, ahohietis, kas arī piederēja varoņu trijotnei.
13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai vestu kapu; tur atradās ari druvas gabals ar miežiem; un kad pārējā kaira tauta bēga no filistiešiem,
14 Tad viņs nostājās tīruma gabala vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un tas Kungs viņiem piešķīra spīdošu un varenu uzvaru.
15 Reiz trīs izcilākie no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida uz klints pie Adullāma alas, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā.
16 Un tolaik Dāvids bija novietojies kalnu cietoksni, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Betlēmē.
17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: „Kas mani padzirdinās ar ūdeni no akas, kas ir tur Betlēmē pie vārtiem?“
18 Tad trīs varoņi izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem, ņēma un laimīgi to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri tam Kungam.
19 Un viņš sacīja: „Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!“ Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varoņi.
20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija pavēlnieks pār trīsdesmitiem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simt ienaid-niekiem, un viņš tos nogalināja, un viņa vārds bija slavens starp šiem trīsdesmit vīriem.
21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva viņu pavēl-nieks; taču trīs pirmos varoņus viņš nepanāca.
22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, cēlies no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja Moābā divus jaunus lauvas; viņš arī nokāpa lejā un nogalināja lauvu alā kādā dienā, kad bija uzsnidzis sniegs.
23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja vinu ar viņa paša šķēpu.
24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija slavens vārds starp trīsdesmit varoņiem.
25 Goda ziņā viņš bija visvairāk cienītais trīsdesmit vīru vidū, bet trīs pirmos varoņus viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesas sardzei.
26 Un karaspēka varoņi bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Betlēmes,
27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas;
28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas;
29 Sibechajs no Hušas; īlajs no Ahohas;
30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas;
31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamiņa cilts piederīgais; Benaja no Piratonas;
32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas);
33 Asmavets no Bahurimas; Ēljachba no Šaālbonas;
34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras;
35 Ahiāms, Sachara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls;
36 Hefers no Mecheras; Ahija no Palonas;
37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls;
38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls;
39 Amonietis Celeks; Nachrajs no Beērotas, —Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
40 Īra no Jatlras; Gārebs no Jatiras;
41 Hetietis Ūrija; Zabāds, Achlaja dēls;
42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu virsaitis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu;
43 Hanans, Maāchas dēls, un Jošafāts no Metenas;
44 Usija no Aštarotas; Sama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras;
45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas;
46 Ēliēls no Malianaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli, kā ari moābietis Jitma;
47 Eliēls un Obeds un Jaāsiēls no Mecobajas.
David Becomes King of Israel and Judah
(2 Samuel 5.1-10)1 All the people of Israel went to David at Hebron and said to him, “We are your own flesh and blood. 2 In the past, even when Saul was still our king, you led the people of Israel in battle, and the Lord your God promised you that you would lead his people and be their ruler.” 3 So all the leaders of Israel came to King David at Hebron. He made a sacred alliance with them, they anointed him, and he became king of Israel, just as the Lord had promised through Samuel.
4 King David and all the Israelites went and attacked the city of Jerusalem. It was then known as Jebus, and the Jebusites, the original inhabitants of the land, were still living there. 5 The Jebusites told David he would never get inside the city, but David captured their fortress of Zion, and it became known as “David's City.” 6 David said, “The first man to kill a Jebusite will be commander of the army!” Joab, whose mother was Zeruiah, led the attack and became commander. 7 Because David went to live in the fortress, it came to be called “David's City.” 8 He rebuilt the city, starting at the place where land was filled in on the east side of the hill, and Joab restored the rest of the city. 9 David grew stronger and stronger, because the Lord Almighty was with him.
David's Famous Soldiers
(2 Samuel 23.8-39)10 This is the list of David's famous soldiers. Together with the rest of the people of Israel, they helped him become king, as the Lord had promised, and they kept his kingdom strong.
11 First was Jashobeam of the clan of Hachmon, the leader of “The Three.” He fought with his spear against three hundred men and killed them all in one battle. 12 Next among the famous “Three” was Eleazar son of Dodo, of the clan of Ahoh. 13 He fought on David's side against the Philistines at the battle of Pas Dammim. He was in a barley field when the Israelites started to run away, 14 so he and his men took a stand in the middle of the field and fought the Philistines. The Lord gave him a great victory.
15 One day three of the thirty leading soldiers went to a rock where David was staying near Adullam Cave, while a band of Philistines was camping in Rephaim Valley. 16 At that time David was on a fortified hill, and a group of Philistines had occupied Bethlehem. 17 David got homesick and said, “How I wish someone would bring me a drink of water from the well by the gate in Bethlehem!” 18 The three famous soldiers forced their way through the Philistine camp, drew some water from the well, and brought it back to David. But he would not drink it; instead he poured it out as an offering to the Lord 19 and said, “I could never drink this! It would be like drinking the blood of these men who risked their lives!” So he refused to drink it. These were the brave deeds of the three famous soldiers.
20 Joab's brother Abishai was the leader of “The Famous Thirty.” He fought with his spear against three hundred men and killed them, and became famous among “The Thirty.” 21 He was the most famous of “The Thirty” and became their leader, but he was not as famous as “The Three.”
22 Benaiah son of Jehoiada from Kabzeel was a famous soldier; he did many brave deeds, including killing two great Moabite warriors. He once went down into a pit on a snowy day and killed a lion. 23 He also killed an Egyptian, a huge man seven and a half feet tall, who was armed with a gigantic spear. Benaiah attacked him with a club, snatched the spear from the Egyptian's hand, and killed him with it. 24 Those were the brave deeds of Benaiah, who was one of “The Thirty.” 25 He was outstanding among “The Thirty,” but not as famous as “The Three.” David put him in charge of his bodyguard.
26-47 These are the other outstanding soldiers:
Asahel, Joab's brother
Elhanan son of Dodo from Bethlehem
Shammoth from Harod
Helez from Pelet
Ira son of Ikkesh from Tekoa
Abiezer from Anathoth
Sibbecai from Hushah
Ilai from Ahoh
Maharai from Netophah
Heled son of Baanah from Netophah
Ithai son of Ribai from Gibeah in Benjamin
Benaiah from Pirathon
Hurai from the valleys near Gaash
Abiel from Arbah
Azmaveth from Bahurum
Eliahba from Shaalbon
Hashem from Gizon
Jonathan son of Shagee from Harar
Ahiam son of Sachar from Harar
Eliphal son of Ur
Hepher from Mecherah
Ahijah from Pelon
Hezro from Carmel
Naarai son of Ezbai
Joel brother of Nathan
Mibhar son of Hagri
Zelek from Ammon
Naharai, Joab's armorbearer, from Beeroth
Ira and Gareb from Jattir
Uriah the Hittite
Zabad son of Ahlai
Adina son of Shiza (a leading member of the tribe of Reuben, with his own group of thirty soldiers)
Hanan son of Maacah
Joshaphat from Mithan
Uzzia from Ashterah
Shamma and Jeiel, sons of Hotham, from Aroer
Jediael and Joha, sons of Shimri, from Tiz
Eliel from Mahavah
Jeribai and Joshaviah, sons of Elnaam
Ithmah from Moab
Eliel, Obed, and Jaasiel from Zobah
