1 Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai!
2 Tā neklausa brīdinājumam nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz to Kungu un negrib nākt pie sava Dieva.
3 Tās augstākie dižciltīgie ir viņu vidū kā rūcoši lauvas, un tās tiesneši ir kā vilki vakarā, kas neko no sava laupījuma neatstāj rītam.
4 Tās pravieši ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteri sagandē svētumu un sagroza bauslību.
5 Bet tas Kungs, kas ir viņu vidū, ir taisns un nedara netaisnību; Viņš ik rītus ceļ gaismā savu taisnību, un tur nekā netrūkst, bet bezdievīgais neprot kauna.
6 „Es esmu iznīcinājis tautas, sagrāvis pilis, tukši ir viņu lauku ceļi, ka tur neviens vairs nestaigā; izputinātas ir viņu pilsētas, un neviens vairs tur nedzīvo.
7 Es domāju: Tagad viņa Mani bīsies un pieņems pamācības, lai viņas mājokļus neizpostītu un nepiepildītos viss no tā, ar ko Es biju piedraudējis viņu pārmācīt. Bet patiesībā viņi vēl jo naskāk cenšas visādā veidā savu noso-dāmo rīcību padarīt vēl jo ļaunāku.“
8 „Tāpēc,“ —saka tas Kungs, —„jums arī būs uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet savas dusmas pār tām, jā—visu savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs manu dusmu bargums!
9 Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.
10 No viņpus Aitiopijas ūdeņiem Man atvedīs manus pielūdzējus, manu izkaisīto draudzi, un to pasniegs Man kā upura dāvanu.
11 Tanī dienā tev vairs nebūs jākaunas par visiem saviem ļauniem darbiem, ar kādiem tu kādreiz esi apgrēkojusies pret Mani, jo Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz mana svētā kalna, Jcruzāleme.
12 Un Es tavā vidū atstāšu pāri tikai pazemīgu, nospiestu tautu, kupa savu cerību liek uz tā Kunga vārdu.
13 Pārējie, kas vēl no israēliešiem atlikuši, nedarīs neko ļaunu nedz arī runās ko nepareizu, un viņu mutē nebūs melīgas mēles; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs.“
14 Priecājies, Ciānas meita! Gavilē, Israēl! Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita!
15 Jo tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda un novērsis no tevis tavus ienaidniekus. Tas Kungs, Israēla ķē-niņš, ir pie tevis. Ļaunuma tu vairs neredzēsi.
16 Tanī pašā dienā sacīs Jeruzālemei: „Nebīsties, Ciāna! —Nenolaid savas rokas bezspēcībā!“
17 Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecā-sies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs savu prieku par tevi.
18 Tos, kas bailēs tālumā skumst, nevarēdami piedalīties tavos svētkos, Es sapulcināšu vienuviet, jo viņi pieder tev, kaut arī tagad viņiem jācieš pazemojums.
19 Redzi, Es tanī laikā saukšu pie atbildības visus tavus apspiedējus, Es gribu palīdzēt klibajiem un sapulcināšu visus izkaisītos un gribu viņus iecelt slavā un godā visās zemēs, kur viņus ienīst.
20 Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es jūs sapulcināšu vienkopus, jo Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu acu priekša, tāpēc ka Es, tas Kungs, to jums esmu apsolījis.“
Sinful Jerusalem
1 Too bad for that disgusting,
corrupt, and lawless city!
2 Forever rebellious
and rejecting correction,
Jerusalem refuses to trust
or obey the Lord God.
3 Its officials are roaring lions,
its judges are wolves;
in the evening they attack,
by morning nothing is left.
4 Jerusalem's prophets are proud
and not to be trusted.
The priests have disgraced
the place of worship
and abused God's Law.
5 All who do evil are shameless,
but the Lord does right
and is always fair.
With the dawn of each day,
God brings about justice.
6 The Lord wiped out nations
and left fortresses
crumbling in the dirt.
Their streets and towns
were reduced to ruins
and emptied of people.
7 God felt certain that Jerusalem
would learn to respect
and obey him.
Then he would hold back
from punishing the city
and not wipe it out.
But everyone there was eager
to start sinning again.
Nations Will Turn to the Lord
8 The Lord said:
Just wait for the day
when I accuse you nations.
I have decided on a day,
when I will bring together
every nation and kingdom
and punish them all
in my fiery anger.
I will become furious
and destroy the earth.
9 I will purify each language
and make those languages
acceptable for praising me.
Then, with hearts united,
everyone will serve
only me, the Lord.
10 From across the rivers
of Ethiopia,
my scattered people,
my true worshipers,
will bring offerings to me.
11 When that time comes,
you won't rebel against me
and be put to shame.
I'll do away with those
who are proud and arrogant.
Never will any of them
strut around
on my holy mountain.
12 But I, the Lord, won't destroy
any of your people
who are truly humble
and turn to me for safety.
13 The people of Israel who survive
will live right
and refuse to tell lies.
They will eat and rest
with nothing to fear.
A Song of Celebration
14 Everyone in Jerusalem and Judah,
celebrate and shout
with all your heart!
15 Zion, your punishment is over.
The Lord has forced your enemies
to turn and retreat.
Your Lord is King of Israel
and stands at your side;
you don't have to worry
about any more troubles.
16 Jerusalem, the time is coming,
when it will be said to you:
“Don't be discouraged
or grow weak from fear!
17 The Lord your God
wins victory after victory
and is always with you.
He celebrates and sings
because of you,
and he will refresh your life
with his love.”
The Lord's Promise to His People
18 The Lord has promised:
Your sorrow has ended,
and you can celebrate.
19 I will punish those
who mistreat you.
I will bring together the lame
and the outcasts,
then they will be praised,
instead of despised,
in every country on earth.
20 I will lead you home,
and with your own eyes
you will see me bless you
with all you once owned.
Then you will be famous
everywhere on this earth.
I, the Lord, have spoken!
