1 Man atklājās atkal tā Kunga vārds, un tas skanēja:
2 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Mana sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!“
3 Tā saka tas Kungs: „Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jcruzālemē. Jeruzalemei būs saukties par uzticīgo pilsētu, un tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu.“
4 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ,
5 Un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas.“
6 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu ari manu acu priekšā?“ —saka tas Kungs Cebaots.
7 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es izglābšu savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu,
8 Un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā.“
9 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un tieši laikā, kad ir likts pamats tā Kunga Cebaota namam, lai dievnamu atkal uzceltu!
10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; savukārt Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.
11 Taču tagad pret pāri paliku-šajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās“, —saka tas Kungs Cebaots.
12 „Bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu!
13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nama locekļi, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties tikai un dariet stipras savas rokas!“
14 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un Man tā nebija žēl,
15 Tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties tikai!
16 Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!
17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!“ —saka tas Kungs.
18 Un atkal man atklājās tā Kunga Cebaota vārds, un tas vēstīja:
19 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!“
20 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji,
21 Un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: Iesim pielūgt to Kungu un meklēt to Kungu Cebaotu; es arī iešu!
22 Tādā kārtā nāks lieliem pulkiem daudzas tautas, to starpā arī pagāni, lai uzmeklētu Jeruzālemē to Kungu Cebaotu, lai lūgtos Viņa priekšā, nestu Viņam upupus un noskaņotu Viņu sev labvēlīgi.
23 Tā saka tas Kungs Cebaots: Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.“
The Lord's Promises to Zion
1 The Lord All-Powerful said to me:
2 I love Zion so much that her enemies make me angry. 3 I will return to Jerusalem and live there on Mount Zion. Then Jerusalem will be known as my faithful city, and Zion will be known as my holy mountain.
4 Very old people with walking sticks will once again sit around in Jerusalem, 5 while boys and girls play in the streets. 6 This may seem impossible for my people who are left, but it isn't impossible for me, the Lord All-Powerful. 7 I will save those who were taken to lands in the east and the west, 8 and I will bring them to live in Jerusalem. They will be my people, and I will be their God, faithful to bring about justice.
9 I am the Lord All-Powerful! So don't give up. Think about the message my prophets spoke when the foundation of my temple was laid. 10 Before that time, neither people nor animals were rewarded for their work, and no one was safe anywhere, because I had turned them against each other.
11 My people, only a few of you are left, and I promise not to punish you as I did before. 12 Instead, I will make sure that your crops are planted in peace and your vineyards are fruitful, that your fields are fertile, and the dew falls from the sky. 13 People of Judah and Israel, you have been a curse to the nations, but I will save you and make you a blessing to them. So don't be afraid or lose courage.
14 When your ancestors made me angry, I decided to punish you with disasters, and I didn't hold back. 15 Now you no longer need to be afraid. I have decided to treat Jerusalem and Judah with kindness. 16 But you must be truthful with each other, and in court you must give fair decisions that lead to peace. 17 Don't ever plan evil things against others or tell lies under oath. I, the Lord, hate such things.
A Time of Celebration
18 The Lord All-Powerful told me to say:
19 People of Judah, I, the Lord, demand that whenever you go without food as a way of worshiping me, it should become a time of celebration. No matter if it's the fourth month, the fifth month, the seventh month, or the tenth month, you should have a joyful festival. So love truth and live at peace.
20 I tell you that people will come here from cities everywhere. 21 Those of one town will go to another and say, “We're going to ask the Lord All-Powerful to treat us with kindness. Come and join us.”
22 Many people from strong nations will come to Jerusalem to worship me and to ask me to treat them with kindness. 23 When this happens, ten people from nations with different languages will grab a Jew by his clothes and say, “Let us go with you. We've heard that God is on your side.” I, the Lord All-Powerful, have spoken!
