Par cilvēku samaitātību un pestīšanu.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma uz stabulēm.
2 Bezprātīgie saka savā sirdī: „Dieva nav! Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara.
3 Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu.
4 Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nava, kas labu dara, nav it neviena.
5 Vai tad to nesaprot ļaundarītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc.
6 Viņus pārņēma bailes, kur nebija nekāda pamata bailēm, jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus; viņi tapa apkaunoti, jo Dievs viņus bija atmētis.
7 Ak, kaut jel nāktu no Ciānas Israēlam glābiņš! Kad tas Kungs grozīs savas tautas likteni, tad līksmosies Jēkabs, priecāsies Israēls!
(A special psalm by David for the music leader. To the tune “Mahalath.” )
No One Can Ignore God
1 Only a fool would say,
“There is no God!”
People like that are worthless!
They are heartless and cruel
and never do right.
2 From heaven God
looks down to see
if anyone is wise enough
to search for him.
3 But all of them
are crooked and corrupt.
Not one of them does right.
4 Won't you lawbreakers learn?
You refuse to pray,
and you gobble up
the people of God.
5 But you will be terrified
worse than ever before.
God will scatter the bones
of his enemies,
and you will be ashamed
when God rejects you.
6 I long for someone from Zion
to come and save Israel!
Our God, when you bless
your people again,
Jacob's family will be glad,
and Israel will celebrate.
