Pateicība glābējam Dievam.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, ta Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis tam Kungam, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu vina ienaidnieku un no Saula rokas.
2 Viņš teica: Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.
3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
4 Es piesaukšu to Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja.
6 Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.
7 Savās bailēs es piesaucu to Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.
9 Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.
10 Viņs pielieca debesis un pats nolaidās zemē, tin tumsa bija zem Viņa kājām.
11 Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.
12 Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.
13 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem.
14 Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesis, Visaugstākais pacēla savu balsi,
15 Raidīja savas bultas uz visām pusēm un izklaidēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus.
16 Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām.
17 Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
18 Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.
19 Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet tas Kungs kļuva man par atbalstu.
20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.
21 Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja,
22 Jo es turējos tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā,
23 Un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus.
24 Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.
25 Pēc manas taisnības tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas.
26 Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns.
27 Šķīstsirdīgajiem Tu rādies šķīsts savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies.
28 Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.
29 Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,
30 Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūŗus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.
31 Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
32 Kur ir vēl tāds Dievs, kā tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
33 Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,
34 Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,
35 Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu.
36 Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi.
37 Tu līdzināji ceļu sojiem, ka mani krimšli neļodzījās.
38 Es dzinos pakaļ maniem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.
39 Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.
40 Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.
41 Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.
42 Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca to Kungu, bet Viņš neatbildēja.
43 Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.
44 Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu pagāniem, —tautas, kuras nepa-zinu, kalpo man.
45 Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.
46 Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.
47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs,
48 Stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā,
49 Kas mani izglāba no nikno ienaid nieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.
50 Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak Kungs, un dziedāt par godu Tavam vārdam, Tev, —
51 Kas savu ķēniņu apvelti ar lielu svētību un parādi žēlastību savam svaidītajam—Dāvidam un viņa dzimu-mam mūžīgi!
(For the music leader. A psalm by David, the Lord's servant. David sang this to the Lord after the Lord had rescued him from his enemies, but especially from Saul.)
David's Song of Thanks
1 I love you, Lord God,
and you make me strong.
2 You are my mighty rock,
my fortress, my protector,
the rock where I am safe,
my shield, my powerful weapon,
and my place of shelter.
3 I praise you, Lord!
I prayed, and you rescued me
from my enemies.
4 Death had wrapped
its ropes around me,
and I was almost swallowed
by its flooding waters.
5 Ropes from the world
of the dead
had coiled around me,
and death had set a trap
in my path.
6 I was in terrible trouble
when I called out to you,
but from your temple
you heard me
and answered my prayer.
7 The earth shook and shivered,
and the mountains trembled
down to their roots.
You were angry
8 and breathed out smoke.
Scorching heat and fiery flames
spewed from your mouth.
9 You opened the heavens
like curtains,
and you came down
with storm clouds
under your feet.
10 You rode on the backs
of flying creatures
and swooped down
with the wind as wings.
11 Darkness was your robe;
thunderclouds filled the sky,
hiding you from sight.
12 Hailstones and fiery coals
lit up the sky
in front of you.
13 Lord Most High, your voice
thundered from the heavens,
as hailstones and fiery coals
poured down like rain.
14 You scattered your enemies
with arrows of lightning.
15 You roared at the sea,
and its deepest channels
could be seen.
You snorted,
and the earth shook
to its foundations.
16 You reached down from heaven,
and you lifted me
from deep in the ocean.
17 You rescued me from enemies,
who were hateful
and too powerful for me.
18 On the day disaster struck,
they came and attacked,
but you defended me.
19 When I was fenced in,
you freed and rescued me
because you love me.
20 You are good to me, Lord,
because I do right,
and you reward me
because I am innocent.
21 I do what you want
and never turn to do evil.
22 I keep your laws in mind
and never look away
from your teachings.
23 I obey you completely
and guard against sin.
24 You have been good to me
because I do right;
you have rewarded me
for being innocent
by your standards.
25 You are always loyal
to your loyal people,
and you are faithful
to the faithful.
26 With all who are sincere,
you are sincere,
but you treat the unfaithful
as their deeds deserve.
27 You rescue the humble,
but you put down all
who are proud.
28 You, the Lord God,
keep my lamp burning
and turn darkness to light.
29 You help me defeat armies
and capture cities.
30 Your way is perfect, Lord,
and your word is correct.
You are a shield for those
who run to you for help.
31 You alone are God!
Only you are a mighty rock.
32 You give me strength
and guide me right.
33 You make my feet run as fast
as those of a deer,
and you help me stand
on the mountains.
34 You teach my hands to fight
and my arms to use
a bow of bronze.
35 You alone are my shield.
Your right hand supports me,
and by coming to help me,
you have made me famous.
36 You clear the way for me,
and now I won't stumble.
37 I kept chasing my enemies,
until I caught them
and destroyed them.
38 I stuck my sword
through my enemies,
and they were crushed
under my feet.
39 You helped me win victories,
and you forced my attackers
to fall victim to me.
40 You made my enemies run,
and I killed them.
41 They cried out for help,
but no one saved them;
they called out to you,
but there was no answer.
42 I ground them to dust
blown by the wind,
and I poured them out
like mud in the streets.
43 You rescued me
from stubborn people,
and you made me the leader
of foreign nations,
who are now my slaves.
44 They obey and come crawling.
45 They have lost all courage,
and from their fortresses,
they come trembling.
46 You are the living Lord!
I will praise you.
You are a mighty rock.
I will honor you
for keeping me safe.
47 You took revenge for me,
and you put nations
in my power.
48 You protected me
from violent enemies
and made me much greater
than all of them.
49 I will praise you, Lord,
and I will honor you
among the nations.
50 You give glorious victories
to your chosen king.
Your faithful love for David
and for his descendants
will never end.
