Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm.
1 Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,
3 Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“
4 Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!
A Prayer for Revenge
1 Beside the rivers of Babylon
we thought about Jerusalem,
and we sat down and cried.
2 We hung our small harps
on the willow trees.
3 Our enemies had brought us here
as their prisoners;
now they wanted us to sing
and entertain them.
They insulted us and shouted,
“Sing about Zion!”
4 Here in a foreign land,
how can we sing
about the Lord?
5 Jerusalem, if I forget you,
let my right hand go limp.
6 Let my tongue stick
to the roof of my mouth,
if I don't think about you
above all else.
7 Our Lord, punish the Edomites!
On the day Jerusalem fell,
they shouted,
“Completely destroy the city!
Tear down every building!”
8 Babylon, you are doomed!
I pray the Lord's blessings
on anyone who punishes you
for what you did to us.
9 May the Lord bless everyone
who beats your children
against the rocks!
