Slava Dievam, pasaules radītājam.
1 Teici to Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.
2 Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.
3 Tu ūdeņus liec savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrieni ar vēja spārniem;
4 Tu dari vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas par saviem kalpiem.
5 Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.
6 Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem;
7 No Taviem draudu uzsaucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.
8 Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.
9 Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.
10 Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.
11 Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža zvēri dzesē savas slāpes.
12 Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.
13 Tu veldzē kalnus no savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme.
14 Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu.
16 Ar valgumu pildās tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis,
17 Kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.
18 Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.
19 Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20 Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22 Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radī-jumu pilna.
25 Redzi, jūra, cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.
26 Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu radījis, lai tas rotaļājas tanī.
27 Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dodi savā laikā.
28 Kad Tu to viņiem dodi, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.
29 Bet kad Tu apslēp savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.
30 Kad Tu sūti savu garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
31 Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, tas Kungs priecājas par saviem darbiem!
32 Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizkār kalnus, tad tie kūp.
33 Es dziedāšu tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos tam Kungam!
35 Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici to Kungu, mana dvēsele! Alclujā!
The Lord Takes Care of His Creation
1 I praise you, Lord God,
with all my heart.
You are glorious and majestic,
dressed in royal robes
2 and surrounded by light.
You spread out the sky
like a tent,
3 and you built your home
over the mighty ocean.
The clouds are your chariot
with the wind as its wings.
4 The winds are your messengers,
and flames of fire
are your servants.
5 You built foundations
for the earth, and it
will never be shaken.
6 You covered the earth
with the ocean that rose
above the mountains.
7 Then your voice thundered!
And the water flowed
8 down the mountains
and through the valleys
to the place you prepared.
9 Now you have set boundaries,
so that the water will never
flood the earth again.
10 You provide streams of water
in the hills and valleys,
11 so that the donkeys
and other wild animals
can satisfy their thirst.
12 Birds build their nests nearby
and sing in the trees.
13 From your home above
you send rain on the hills
and water the earth.
14 You let the earth produce
grass for cattle,
plants for our food,
15 wine to cheer us up,
olive oil for our skin,
and grain for our health.
16 Our Lord, your trees
always have water,
and so do the cedars
you planted in Lebanon.
17 Birds nest in those trees,
and storks make their home
in the fir trees.
18 Wild goats find a home
in the tall mountains,
and small animals can hide
between the rocks.
19 You created the moon
to tell us the seasons.
The sun knows when to set,
20 and you made the darkness,
so the animals in the forest
could come out at night.
21 Lions roar as they hunt
for the food you provide.
22 But when morning comes,
they return to their dens,
23 then we go out to work
until the end of day.
24 Our Lord, by your wisdom
you made so many things;
the whole earth is covered
with your living creatures.
25 But what about the ocean
so big and wide?
It is alive with creatures,
large and small.
26 And there are the ships,
as well as Leviathan,
the monster you created
to splash in the sea.
27 All of these depend on you
to provide them with food,
28 and you feed each one
with your own hand,
until they are full.
29 But when you turn away,
they are terrified;
when you end their life,
they die and rot.
30 You created all of them
by your Spirit,
and you give new life
to the earth.
31 Our Lord, we pray
that your glory
will last forever
and that you will be pleased
with what you have done.
32 You look at the earth,
and it trembles.
You touch the mountains,
and smoke goes up.
33 As long as I live,
I will sing and praise you,
the Lord God.
34 I hope my thoughts
will please you,
because you are the one
who makes me glad.
35 Destroy all wicked sinners
from the earth
once and for all.
With all my heart
I praise you, Lord!
I praise you!
