1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.
2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu. —
4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un īstenās atziņas avots ir kā plata un strauja upe.
5 Nav labi izrādit cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisna-jam tiesas priekšā.
6 Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
7 Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9 Kas laisks savā darba, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. —
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.
11 Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā.
12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
13 Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu. —
14 Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, —bet ja kādu pārņēmis izmisums, —kas var to panest?
15 Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. —
16 Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus; tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
17 Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.
18 Mesli klusina nesaskaņas un novelk robežas starp varenajiem.
19 Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāki nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāki nekā aizšaujamais pils durvīs.
20 Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem aug-ļiem. —
21 Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no mēles sasniegumu augļiem.
22 Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no tā Kunga.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagātais atbild bargi.
24 Citam daudz draugu uz nelaimi; tomēr, ir draugi, kuņ ir labāki nekā brālis.
It's Wrong To Favor the Guilty
1 It's selfish and stupid
to think only of yourself
and to sneer at people
who have sense.
2 Fools have no desire to learn,
instead they would rather
give their own opinion.
3 Wrongdoing leads to shame
and disgrace.
4 Words of wisdom
are a stream that flows
from a deep fountain.
5 It's wrong to favor the guilty
and keep the innocent
from getting justice.

6 Foolish talk will get you
into a lot of trouble.
7 Saying foolish things
is like setting a trap
to destroy yourself.
8 There's nothing so delicious
as the taste of gossip!
It melts in your mouth.
9 Being lazy is no different
from being a troublemaker.

10 The Lord is a mighty tower
where his people can run
for safety—
11 the rich think their money
is a wall of protection.

12 Pride leads to destruction;
humility leads to honor.
13 It's stupid and embarrassing
to give an answer
before you listen.
14 Being cheerful helps
when you are sick,
but nothing helps
when you give up.
15 Everyone with good sense
wants to learn.
16 A gift will get you in
to see anyone.
17 You may think you have won
your case in court,
until your opponent speaks.
18 Drawing straws is one way
to settle a difficult case.
19 Making up with a friend
you have offended
is harder than breaking
through a city wall.

20 Make your words good—
you will be glad you did.
21 Words can bring death or life!
Talk too much, and you will eat
everything you say.
22 A man's greatest treasure
is his wife—
she is a gift from the Lord.
23 The poor must beg for help,
but the rich can give
a harsh reply.
24 Some friends don't help,
but a true friend is closer
than your own family.