1 Rubeņa un Gada bērniem bija daudz ganāmpulku, un viņu lopu skaits bija prāvs, tādēļ tie izlūkoja Jāzera un Gileāda zemes, un lūk, tā bija īstā vieta ganāmpulkiem.
2 Tad Gada un Rūbena bērni nāca pie priestera Eleāzara un pie draudzes virsaišiem un runāja, sacīdami:
3 „Atarotā, Dibonā, Jāzerā, Nimrā un Hešbonā, Ēleālē, Sebamā un Nebo un Beonā,
4 Tanī zemē, ko Kungs ir uzveicis par labu Israēla draudzei, ir īstā vieta ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu.“
5 Un tie sacīja: „Ja mēs esam atraduši žēlastību tavā priekšā, tad lai šī zeme tiek dota taviem kalpiem par īpašumu, un neliec mums iet pāri Jardānai!“
6 Bet Mozus sacīja Gada un Rūbena bērniem: „Vai tad jūsu brāļi lai iet kaj-ot, bet jūs gribat palikt še?
7 Kāpēc jūs novēršat Israēla bērniem sirdi no viņu apņemšanās doties uz to zemi, ko tas Kungs ir viņiem devis? —
8 Tā jau jūsu tēvi darīja, kad es viņus sūtīju no Kadeš-Barneas to zemi izlūkot.
9 Kad tie bija devušies augšup līdz Eškolas upei un redzējuši šo zemi, viņi atturēja Israēla bērnu sirdis, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko tas Kungs viņiem bija devis.
10 Tad tas Kungs iedegās savās dusmās tai dienā, un Viņš zvērēja, teikdams:
11 Tiem vīriem, kas iznākuši no I Ēģiptes zemes, kam ir divdesmit gadu un vairāk, nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu apsolīju Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, jo tie nav Man pilnā mērā paklausījuši,
12 Atskaitot vienīgi kcnisieti Kālebu, Jefunnas dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie tam Kungam ir pilnīgi paklausījuši.
13 Un tā iekaisa tā Kunga dusmas pret Israēlu, ka Viņš lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams visa tā paaudze izmira, kas tā Kunga priekšā bija ļaunu darījusi.
14 Un nu, redzi, jūs esat stājušies savu tēvu vietā, grēcinieku pēcnācēji, lai vēl vairāk tā Kunga dusmu bardzību kāpinātu pret Israēlu!
15 Ja jūs novērsīsities no Viņa, tad Viņš liks ļaudīm vēl ilgāk maldīties tuksnesī, un tā jūs nomaitāsit visu šo tautu!“ —
16 Tad tie piegāja pie viņa un sacīja: „Mēs gribam šeit taisīt aplokus saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas savām sievām un bērniem;
17 Bet mēs paši apbruņosimies un iesim Israēla bērnu priekšgalā, tiekāms tos būsim noveduši viņu dzīves vietās; bet mūsu sievas un bērni lai paliek mūfu nocietinājumos zemes iedzīvotāju dēļ.
18 Mēs paši neatgriezīsimies atpakaļ savos namos, kamēr Israēla bērni nebūs ieguvuši ikviens savu īpašumu,
19 Jo mēs neprasām sev neko kopā ar viņiem viņpus Jardānas vai vēl tālāk, bet mums mūsu mantojums lai nākas šai Jardānas pusē pret austrumiem.“
20 Tad Mozus tiem sacīja: „Ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs, apbru-ņojušies tā Kunga priekšā kaj-am,
21 Visi, gatavi karam, dodaties tā Kunga priekšā pār Jardānu, kamēr Viņš savus ienaidniekus izdzīs un
22 Visa zeme būs tā Kunga varai pakļauta, bet jūs tikai vēlāk atgriezīsities un būsit nenoziedzīgi tā Kunga un Israēla priekšā, tad lai šī, tā Kunga zeme, arī kļūst par jūsu dzimtīpašumu.
23 Bet ja jūs tā nedarīsit, redzi, tad jūs būsit tā Kunga priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsit savus grēkus, kad tie jūs atradīs!
24 Tad nu celiet pilsētas savām sievām un bērniem un mūfa iežogojumus saviem sīklopiem un dariet tā, kā jūs ar savu muti paudāt!“
25 Tad Gada un Rūbena bērni sacīja Mozum, teikdami: „Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, tiem pavēli:
26 Mūsu bērnus, mūsu sievas un mūsu pašu ganāmos pulkus ar visiem mūsu lopiem mēs atstāsim Gileāda pilsētās,
27 Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, ies karā, lai kautos tā Kunga priekšā, kā tu, kungs, saki.“
28 Tad Mozus, zīmējoties uz viņiem, deva pavēli priesterim Ēleāzaram un Jozuam, Nūna dēlam, un cilšu vecākiem Israēla bērnu vidū,
29 Un Mozus tiem sacīja: „Ja Gada un Rūbena bērni, visi apbruņojušies, kopā ar jums pārcelsies pāri Jardānai tā Kunga priekšā un visa zeme būs jums pakļauta, tad dodiet viņiem Gileāda zemi par dzimtīpašumu.
30 Bet ja tie apbruņoti neies karā kopā ar jums pāri Jardānai, tad lai tiem mantojums krīt kopā ar jums Kānaāna zemē.“
31 Tad Gada un Rūbena bērni atbildēja sacīdami: „Kā tas Kungs uz mums, saviem kalpiem, ir runājis, tā mēs darīsim:
32 Mēs noiesim apbruņojušies tā Kunga priekšā uz Kānaāna zemi, bet paturēsim šinī pusē Jardānai savu īpašumu kā mantojumu.“
33 Tad Mozus piešķīra viņiem, proti, Gada bērniem un Rūbena bērniem un pusei no Manases, Jāzepa dēla, cilts amoriešu ķēniņa Oga valstis, —visu zemes platību un tās pilsētas, kas bija šo ķēniņu valstu robežās, un ari visas pilsētas to apkaimē.
34 Un Gada bērni uzcēla Dibonu, Atarotu, Aroēru,
35 Un Aterot-Šofanu, Jāzeru un Jogbehu,
36 Un Bet-Nimru, kā ari Bet-Haranu, —stipras, ar mūfiem nocietinātas pilsētas līdz ar iežogojumiem sīklopiem.
37 Bet Rūbena bērni uzcēla Hešbonu, Ēleāli un Kirjataimu,
38 Un Nebo un Baāl-Megonu ar pārmainītiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca uzceltās pilsētas citos vārdos.
39 Un arī Machīra, Manases dēla, bērni gāja uz Gileādu, lai to pārstaigātu, un tie izspieda tur dzīvojošos amoriešus.
40 Tā Mozus piešķīra Gileādu Ma-chīra, Manases dēla, ciltij, un viņš tur apmetās.
41 Un arī Jaīrs, Manases dēls, nāca un ieņēma amoriešu telšu ciematus un tos nosauca par „Jaīra telšu vietām“. —
42 Arī Noba nāca un ieņēma Kenatu un tās priekšpilsētas un nosauca to savā vārdā par Nobu.
Land East of the Jordan River Is Settled
(Deuteronomy 3.12-22)1 The tribes of Reuben and Gad owned a lot of cattle and sheep, and they saw that the regions of Jazer and Gilead had good pastureland. 2 So they went to Moses, Eleazar, and the other leaders of Israel and said, 3-4 “The Lord has helped us capture the land around the towns of Ataroth, Dibon, Jazer, Nimrah, Heshbon, Elealeh, Sebam, Nebo, and Beon. That's good pastureland, and since we own cattle and sheep, 5 would you let us stay here east of the Jordan River and have this land as our own?”
6 Moses answered:
You mean you'd stay here while the rest of the Israelites go into battle? 7 If you did that, it would discourage the others from crossing over into the land the Lord promised them. 8 This is exactly what happened when I sent your ancestors from Kadesh-Barnea to explore the land. 9 They went as far as Eshcol Valley, then returned and told the people that we should not enter it. 10 The Lord became very angry. 11 And he said that no one who was 20 years or older when they left Egypt would enter the land he had promised to Abraham, Isaac, and Jacob. Not one of those people believed in the Lord's power, 12 except Caleb and Joshua. They remained faithful to the Lord, 13 but he was so angry with the others that he forced them to wander around in the desert for 40 years. By that time everyone who had sinned against him had died.
14 Now you people of Reuben and Gad are doing the same thing and making the Lord even angrier. 15 If you reject the Lord, he will once again abandon his people and leave them here in the desert. And you will be to blame!
16 The men from Reuben and Gad replied:
Let us build places to keep our sheep and goats, and towns for our wives and children, 17 where they can stay and be safe. Then we'll prepare to fight and lead the other tribes into battle. 18 We will stay with them until they have settled in their own tribal lands. 19 The land on this side of the Jordan River will be ours, so we won't expect to receive any on the other side.
20 Moses said:
You promised that you would be ready to fight for the Lord. 21 You also agreed to cross the Jordan and stay with the rest of the Israelites, until the Lord forces our enemies out of the land. If you do these things, 22 then after the Lord helps Israel capture the land, you can return to your own land. You will no longer have to stay with the others. 23 But if you don't keep your promise, you will sin against the Lord and be punished.
24 Go ahead and build towns for your wives and children, and places for your sheep and goats. Just be sure to do what you have promised.
25 The men from Reuben and Gad answered:
Sir, we will do just what you have said. 26 Our wives and children and sheep and cattle will stay here in the towns in Gilead. 27 But those of us who are prepared for battle will cross the Jordan and fight for the Lord.
28 Then Moses said to Eleazar, Joshua, and the family leaders, 29 “Make sure that the tribes of Gad and Reuben prepare for battle and cross the Jordan River with you. If they do, then after the land is in your control, give them the region of Gilead as their tribal land. 30 But if they break their promise, they will receive land on the other side of the Jordan, like the rest of the tribes.”
31 The tribes of Gad and Reuben replied, “We are your servants and will do whatever the Lord has commanded. 32 We will cross the Jordan River, ready to fight for the Lord in Canaan. But the land we will inherit as our own will be on this side of the river.”
33 So Moses gave the tribes of Gad, Reuben, and half of Manasseh the territory and towns that King Sihon the Amorite had ruled, as well as the territory and towns that King Og of Bashan had ruled.
34 The tribe of Gad rebuilt the towns of Dibon, Ataroth, Aroer, 35 Atroth-Shophan, Jazer, Jogbehah, 36 Beth-Nimrah, and Beth-Haran. They built walls around them and also built places to keep their sheep and goats.
37 The tribe of Reuben rebuilt Heshbon, Elealeh, Kiriathaim, 38 Sibmah, as well as the towns that used to be known as Nebo and Baal-Meon. They renamed all those places.
39 The clan of Machir from the tribe of East Manasseh went to the region of Gilead, captured its towns, and forced out the Amorites. 40 So Moses gave the Machirites the region of Gilead, and they settled there.
41 Jair from the Manasseh tribe captured villages and renamed them “Villages of Jair.”
42 Nobah captured the town of Kenath with its villages and renamed it Nobah.
