1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midianiešiem; tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm.“
3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: „Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midianiešiem un lai tā Kunga atriebība nāktu pār Midianu.
4 Jums jāsūta kara gaitās ik pa tūkstotim no katras Israēla cilts.“
5 Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam iesauktu vīru.
6 Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Eleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm.
7 Un tie izgāja pret Midianu, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku.
8 Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiana ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiana ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu.
9 Un Israēla bērni aizveda gūstā midianiešu sievas līdz ar viņu bērniem, un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu.
10 Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un ar akmens vaļņiem nocietinātām nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni.
11 Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, ir cilvēkus ir dzīvniekus,
12 Un noveda pie Mozus un priestera Eleāzara un pie visas Israēla bērnu draudzes visus, ko tie bija atveduši gūstā, kā arī saņēmuši un salaupījuši nometnē Moāba klajumā, kas ir pāri Jardānai pretī Jērikai.
13 Bet Mozus un priesteris Ēleāzars un visi draudzes virsaiši izgāja tiem pretī ārpus nometnes.
14 Un Mozus apskaitās uz kara pulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija priekšnieki pār tūkstoti, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no kara gājiena.
15 Un Mozus tiem sacīja: „Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievietes dzīvas?
16 Redzi, viņas bija tās, kas pēc Biieāma padoma bija kļuvušas par iemeslu Israēla bērniem sacelties pret to Kungu sakarā ar Peoru, kādēļ nāca piemeklējums pār tā Kunga draudzi.
17 Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievietes, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas;
18 Bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievietes, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas.
19 Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizkāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem—ir jums pašiem, ir jūsu gūstekņiem.
20 Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets un viss, kas darināts no kazu spalvas un visi koka rīki jums ir jāšķista!“
21 Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: „Šis ir bauslības nolikums, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis:
22 Zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu,
23 Visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar slakāmo šķīstīšanas ūdeni, lai tās butu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni.
24 Un jums ari būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē.“
25 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
26 „Tu un priesteris Eleāzars līdz ar draudzes cilšu priekšniekiem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus;
27 Un sadali laupījumu uz pusi, vienu pusi starp tiem, kas ir gājuši kajrā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei.
28 Un ņem tam Kungam Viņa daļu no tiem kara vīriem, kas bija kapā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem;
29 No tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem un nododi tos priesterim Eleāzaram par paceļamo upuri tam Kungam.
30 Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit—no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem un no visiem lopiem, un nododi tos Ievītiem, kufi pilda sargu amatu pie tā Kunga mājokļa.“
31 Un Mozus ar priesteri Eleāzaru tā darīja, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
32 Un tieši atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu,
33 Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu,
34 Un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu;
35 Un cilvēku dvēseļu skaits, no sievietēm, kūjas nebija vīrus pazinušas, nedz ar tiem gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36 Bet no otras puses, tiem, kuji bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
37 Un tas sīklopu daudzums, kas piekrita tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci;
38 Un liellopa bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva tam Kungam bija septiņdesmit divi;
39 Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva tam Kungam sešdesmit vienu.
40 Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.
41 Un Mozus deva priesterim Eleāzaram tam Kungam novēlēto daļu par paceļamo upuri, kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
42 Un no tās puses, kas bija tikusi piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus to atdalīja tiem, kas bija gājuši karā, —
43 No šīs draudzes puse sīklopos vien bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
44 Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši,
45 Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti,
46 Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši.
47 Un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva Ievītiem, kas kopa tā Kunga mājokli, kā tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
48 Tad piegāja pie Mozus kara pulku virsnieki, kas bija bijuši priekšnieki pār tūkstoti, un tie virsnieki, kas bija vadītāji pār simtiem,
49 Un tie sacīja Mozum: „Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50 Tāpēc mēs esam atnesuši tam Kungam dāvinājuma upuri, ikviens, tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem, —rokas sprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām, —lai savas dvēseles salī-dzinātu tā Kunga priekšā.“
51 Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātos priekšmetus.
52 Un viss zelts, ko tie tam Kungam atnesa par paceļamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu—no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem,
53 Jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā.
54 Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa saiešanas telti par piemiņu Israēla bērniem tā Kunga priekšā.
Israel's War against Midian
1 The Lord said to Moses, 2 “Before you die, make sure that the Midianites are punished for what they did to Israel.”
3 Then Moses told the people, “The Lord wants to punish the Midianites. So tell our men to prepare for battle. 4 Each tribe will send 1,000 men to fight.”
5 Twelve thousand men were picked from the tribes of Israel, and after they were prepared for battle, 6 Moses sent them off to war. Phinehas the son of Eleazar went with them and took along some things from the sacred tent and the trumpets for sounding the battle signal.
7 The Israelites fought against the Midianites, just as the Lord had commanded Moses. They killed all the men, 8 including Balaam son of Beor and the five Midianite kings, Evi, Rekem, Zur, Hur, and Reba. 9 The Israelites captured every woman and child, then led away the Midianites' cattle and sheep, and took everything else that belonged to them. 10 They also burned down the Midianite towns and villages.
11 Israel's soldiers gathered together everything they had taken from the Midianites, including the captives and the animals. 12-13 Then they returned to their own camp in the hills of Moab across the Jordan River from Jericho, where Moses, Eleazar, and the other Israelite leaders met the troops outside camp.
14 Moses became angry with the army commanders 15 and said, “I can't believe you let the women live! 16 They are the ones who followed Balaam's advice and invited our people to worship the god Baal Peor. That's why the Lord punished us by killing so many of our people. 17 You must put to death every boy and all the women who have ever had sex. 18 But do not kill the young women who have never had sex. You may keep them for yourselves.”
19 Then Moses said to the soldiers, “If you killed anyone or touched a dead body, you are unclean and have to stay outside the camp for seven days. On the third and seventh days, you must go through a ceremony to make yourselves and your captives clean. 20 Then wash your clothes and anything made from animal skin, goat's hair, or wood.”
21-23 Eleazar then explained, “If you need to purify something that won't burn, such as gold, silver, bronze, iron, tin, or lead, you must first place it in a hot fire. After you take it out, sprinkle it with the water that purifies. Everything else should only be sprinkled with the water. Do all of this, just as the Lord commanded Moses. 24 Wash your clothes on the seventh day, and after that, you will be clean and may return to the camp.”
Everything Taken from the Midianites Is Divided
25 The Lord told Moses:
26-27 Make a list of everything taken from the Midianites, including the captives and the animals. Then divide them between the soldiers and the rest of the people. Eleazar the priest and the family leaders will help you.
28-29 From the half that belongs to the soldiers, set aside for the Lord one out of every 500 people or animals and give these to Eleazar.
30 From the half that belongs to the people, set aside one out of every 50 and give these to the Levites in charge of the sacred tent.
31 Moses and Eleazar followed the Lord's instructions 32-35 and listed everything that had been taken from the Midianites. The list included 675,000 sheep and goats, 72,000 cattle, 61,000 donkeys, and 32,000 young women who had never had sex.
36-47 Each half included 337,500 sheep and goats, 36,000 cattle, 30,500 donkeys, and 16,000 young women. From the half that belonged to the soldiers, Moses counted out 675 sheep and goats, 72 cattle, 61 donkeys, and 32 women and gave them to Eleazar to be dedicated to the Lord. Then from the half that belonged to the people, Moses set aside one out of every 50 animals and women, as the Lord had said, and gave them to the Levites.
48 The army commanders went to Moses 49 and said, “Sir, we have counted our troops, and not one soldier is missing. 50 So we want to give the Lord all the gold jewelry we took from the Midianites. It's our gift to him for watching over us and our troops.”
51 Moses and Eleazar accepted the jewelry from the commanders, 52 and its total weight was over 200 kilograms. 53 This did not include the things that the soldiers had kept for themselves. 54 So Moses and Eleazar placed the gold in the Lord's sacred tent to remind Israel of what had happened.
