1 Tad Bileāms sacīja Balakam: „Uzcel man šinī vietā septiņus altārus un sataisi še man septiņus vēršus un septiņus aunus.“
2 Un Balaks tā darīja, kā Bileāms viņam bija sacījis, un Balaks un Bileāms upurēja dedzināmos upurus, vienu vērsi un vienu aunu uz katra altāra.
3 Un Bileāms sacīja Balakam: „Nostājies mierā pie sava dedzināmā upupa, bet es iešu: varbūt, ka es sastapšu to Kungu, un Viņš nāks man pretim. Tad es tev teikšu, ko Viņš man būs atklājis.“ Tad viņš aizgāja uz kailu kalnu.
4 Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas Viņam sacīja: „Septiņus altāpus es esmu sakārtojis, un es esmu upurējis vērsi un aunu ik uz katra altāra.“
5 Un tas Kungs ielika Bileāma mutē vārdu un teica: „Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!“
6 Un kad tas pie viņa atgriezās, tad viņš stāvēja pie sava dedzināmā upupa ar visiem Moāba virsaišiem.
7 Tad viņš sāka skaitīt savu sakāmo vārdu un teica: „No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: „Nāc, nolādi man Jēkabu un nāc, nonievā Israēlu!“
8 „Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko tas Kungs nav nonievājis?
9 Jo no brīvi stāvošās klints virsotnes es to redzu, un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un starp pagānu tautām nav ieskaitāma.
10 Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla vairuma ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!“
11 Tad Balaks sacīja Bileāmam: „Ko tu man esi nodarījis! Es tevi aicināju lādēt manus ienaidniekus, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis!“
12 Tad viņš atbildēja un sacīja: „Vai man nav jāuzmanās, lai runāju tikai to, ko tas Kungs ir licis man mutē runāt?“
13 Tad Balaks viņam sacīja: „Nāc, lūdzams, man līdz uz kādu citu vietu, no kurienes tu viņus vari redzēt, jo līdz šim tu tikai vienu galu no viņiem esi redzējis, bet visus viņus tu neesi redzējis, un nolādi man tos no turienes!“
14 Un viņš to ņēma līdz uz Copima tīrumu Pizgas kalna virsotnē, un tur viņš uzcēla septiņus altāpus un upurēja dedzināmam upurim vērsi un aunu ik uz katra altāpa.
15 Un viņš sacīja Balakam: „Paliec šeitan stāvot pie sava dedzināmā upupa; es gribu iet pretim kādu sastapt.“
16 Un tas Kungs nāca Bileāmam pretī un ielika savu vārdu viņa mutē un sacīja. „Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!“
17 Kad nu viņš pie tā atgriezās, tad tas stāvēja pie sava dedzināmā upupa, un pie viņa bija moābiešu virsaiši. Un Balaks viņam jautāja: „Ko tas Kungs laba teica?“
18 Tad viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Celies, Balak, un klausies! Griez savas ausis uz mani, Cipora dēls!
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu, un tas nekļūtu īstenība?
20 Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21 Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis nedz postu Israēlā; tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22 Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs ka ragains sūbris.
23 Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!
24 Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis.“
25 Tad Balaks sacīja Bileāmam: „Lādēdams beidzot to nolādi, bet nesvētī svētīdams!“
26 Bet Bileāms atbildēja un sacīja Balakam: „Vai es tev jau netiku teicis, ka visu, ko tas Kungs man teiks, to es darīšu?“
27 Tad Balaks sacīja Bileāmam: „Nāc, lūdzu, es tevi ņemšu līdz uz kādu citu vietu; varbūt, ka tā liksies Dieva acīm vairāk piemērota, un tu tomēr man to tautu no turienes nolādēsi!“
28 Tad Balaks uzveda Bileāmu Peora kalna virsotnē, kas pavep brīvu skatu uz tuksnesi.
29 Un Bileāms sacīja Balakam: „Uzcel man šeit septiņus altāpus un sagādā septiņus vēršus un septiņus aunus.“
30 Tad Balaks izdarīja, kā Bileāms bija sacījis, un viņš upurēja kā dedzināmo upuri ik uz katra altāpa vērsi un aunu.
Balaam's First Message
1 Balaam said to Balak, “Build seven altars here, then bring seven bulls and seven rams.”
2 After Balak had done this, they sacrificed a bull and a ram on each altar. 3 Then Balaam said, “Wait here beside your offerings, and I'll go somewhere to be alone. Maybe the Lord will appear to me. If he does, I will tell you everything he says.” And he left.
4 When God appeared to him, Balaam said, “I have built seven altars and have sacrificed a bull and a ram on each one.”
5 The Lord gave Balaam a message, then sent him back to tell Balak. 6 When Balaam returned, he found Balak and his officials standing beside the offerings.
7 Balaam said:
“King Balak of Moab brought me
from the hills of Syria
to curse Israel
and announce its doom.
8 But I can't go against God!
He did not curse
or condemn Israel.
* 9 “From the mountain peaks,
I look down and see Israel,
the obedient people of God.
10 They are living alone in peace.
And though they are many,
they don't bother
the other nations.
“I hope to obey God
for as long as I live
and to die in such peace.”
11 Balak said, “What are you doing? I asked you to come and place a curse on my enemies. But you have blessed them instead!”
12 Balaam answered, “I can say only what the Lord tells me.”
Balaam's Second Message
13 Balak said to Balaam, “Let's go somewhere else. Maybe if you see a smaller part of the Israelites, you will be able to curse them for me.” 14 So he took Balaam to a field on top of Mount Pisgah where lookouts were stationed. Then he built seven altars there and sacrificed a bull and a ram on each one.
15 “Wait here beside your offerings,” Balaam said. “The Lord will appear to me over there.”
16 The Lord appeared to Balaam and gave him another message, then he told him to go and tell Balak. 17 Balaam went back and saw him and his officials standing beside the offerings.
Balak asked, “What did the Lord say?”
18 Balaam answered:
“Pay close attention
to my words—
19 God is no mere human!
He doesn't tell lies
or change his mind.
God always keeps his promises.
20 “My command from God
was to bless these people,
and there's nothing I can do
to change what he has done.
21 Israel's king is the Lord God.
He lives there with them
and intends them no harm.
22 With the strength of a wild ox,
God led Israel out of Egypt.
23 No magic charms can work
against them—
just look what God has done
for his people.
24 They are like angry lions
ready to attack;
and they won't rest
until their victim
is gobbled up.”
25 Balak shouted, “If you're not going to curse Israel, then at least don't bless them.”
26 “I've already told you,” Balaam answered. “I will say only what the Lord tells me.”
Balaam's Third Message
27 Balak said to Balaam, “Come on, let's try another place. Maybe God will let you curse Israel from there.” 28 So he took Balaam to Mount Peor overlooking the desert north of the Dead Sea.
29 Balaam said, “Build seven altars here, then bring me seven bulls and seven rams.”
30 After Balak had done what Balaam asked, he sacrificed a bull and a ram on each altar.
