1 Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.
2 To starpā būs arī daudzas pagānu tautas, tās ies un sacīs: „Nāciet, lai steidzamies augšup tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!“ —Jo no Ciānas izies bauslība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un noteiks likteni stiprām pagānu tautām pat tālās zemēs. Tās pārkais zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.
5 Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!
6 „Tai pašā dienā,“ —saka tas Kungs, —„Es sapulcināšu klibos un savākšu kopā tos, kas bijuši izkaisīti un trimdā, kā arī tos, kam Es esmu uzsūtījis kādu ļaunumu,
7 Un Es pārkārtošu klibos tā, lai viņi kopā ar saviem pēcnācējiem veidotu kādu atlikuma vienību, un izkaisītos pārveidošu lielā tautā, un tas Kungs būs viņu ķēniņš Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi mūžam.“
8 Un tu, ganāmo pulku sargu torni, tu, Ciānas meitas nocietinātais uzkalns, pie tevis nonāks un tevī ieies agrākā pirmatnējā valsts vara, Jeruzālemes meitas ķēniņvalsts.
9 Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievieti grūtā stundā?
10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!
11 Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: „Viņa jāpazemo, jāizģērbj kaila, jo mēs gribam ar labpatikas prieku noraudzīties viņas negodā!“
12 Bet viņi nezina tā Kunga apslēptos nodomus un neizprot to, kas Viņam padomā, jo Viņš patiesībā viņus savācis kā kūlīšus uz kuļamā klona.
13 Tādēļ celies, Ciānas meita, un sāc kult! Es tevi apveltīšu ar dzelzs ragiem un vajra nagiem, un tu sakulsi smalkās drumstalās daudzas tautas un šo tautu salaupīto veltīsi pateicībā tam Kungam; arī visu viņu mantību tu novēlēsi visas pasaules Kungam.
14 Bet tagad, kajrotāja, bruņojies! —Mēs esam ielenkti, un ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.
Peace and Prosperity
1 In the future, the mountain
with the Lord's temple
will be the highest of all.
It will reach above the hills,
and every nation
will rush to it.
2 People of many nations
will come and say,
“Let's go up to the mountain
of the Lord God of Jacob
and worship in his temple.”
The Lord will teach us his Law
from Jerusalem,
and we will obey him.
3 He will settle arguments
between distant
and powerful nations.
They will pound their swords
and their spears
into rakes and shovels;
they will never again make war
or attack one another.
4 Everyone will find rest
beneath their own fig trees
or grape vines,
and they will live in peace.
This is a solemn promise
of the Lord All-Powerful.
5 Others may follow their gods,
but we will always follow
the Lord our God.
The Lord Will Lead His People Home
6 The Lord said:
At that time
I will gather my people—
the lame and the outcasts,
and all others into whose lives
I have brought sorrow.
7 Then the lame and the outcasts
will belong to my people
and become a strong nation.
I, the Lord, will rule them
from Mount Zion forever.
8 Mount Zion in Jerusalem,
guardian of my people,
you will rule again.
9 Jerusalem, why are you crying?
Don't you have a king?
Have your advisors gone?
Are you suffering
like a woman in childbirth?
10 Keep on groaning with pain,
you people of Jerusalem!
If you escape from your city
to the countryside,
you will still be taken
as prisoners to Babylonia.
But later I will rescue you
from your enemies.
11 Zion, because of your sins
you are surrounded
by many nations who say,
“We can hardly wait
to see you disgraced.”
12 But they don't know
that I, the Lord,
have gathered them here
to grind them like grain.
13 Smash them to pieces, Zion!
I'll let you be like a bull
with iron horns
and bronze hoofs.
Crush those nations
and bring their wealth to me,
the Lord of the earth.
