1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.
3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri iedami tai visapkārt vienreiz dienā; un tā dariet sešas dienas.
4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures.
5 Un tiklīdz tie garāki pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ vareni lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv.“
6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus, un tiem sacīja: „Nesiet derī-bas šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā!“
7 Bet kapa saimei viņš pavēlēja: „Ejiet apkārt un ielenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu tā Kunga šķirstam!“
8 Un kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.
9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un pakaļpulki sekoja šķirstam, pie tam visu laiku tika nepārtraukti pūstas taures.
10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: „Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama, un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: ‚Saceliet troksni!‘ Tad jums būs kliegt.“
11 Un tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.
12 Un Jozua apjozās agri no rīta, un priesteri iznesa tā Kunga šķirstu.
13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un pakaļpulki soļoja aiz tā Kunga šķirsta, un ejot tika nepār-traukti pūstas taures.
14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.
15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, mazai gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā kārtā septiņas reizes; tikai šini dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes.
16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: „Kliedziet, jo tas Kungs jums šo pilsētu ir nodevis jūsu varā!
17 Un šī pilsēta lai krīt tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati, un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.
18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir izpostāmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt ari Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā.
19 Bet viss sudrabs un zelts un vaj-a un dzelzs rīki lai ir svēti tam Kungam, un tie lai nāk pie tā Kunga mantas!“
20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un tiklīdz kā tauta sadzirdēja taupt skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, ikviens tieši uz priekšu iedams. Un kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 Viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.
22 Tad Jozua teica tiem abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: „Ejiet netikles namā un izvediet ārā ir šo sievu, ir itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt!“
23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi arī izveda ārā visus viņas ģimenes piederīgos no viņas cilts, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes.
24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, ar uguni; bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva tā Kunga nama noliktavā.
25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot.
26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: „Nolādēts lai ir tas vīrs tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku! Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimušā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību!“
27 Bet tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
1 Meanwhile, the people of Jericho had been locking the gates in their town wall because they were afraid of the Israelites. No one could go out or come in.
2-3 The Lord said to Joshua:
With my help, you and your army will defeat the king of Jericho and his army, and you will capture the town. Here is how to do it: March slowly around Jericho once a day for six days. 4 Take along the sacred chest and tell seven priests to walk in front of it, carrying trumpets.
But on the seventh day, march slowly around the town seven times while the priests blow their trumpets. 5 Then the priests will blast on their trumpets, and everyone else will shout. The wall will fall down, and your soldiers can go straight in from every side.
6 Joshua called the priests together and said, “Take the chest and tell seven priests to carry trumpets and march ahead of it.”
7-10 Next, he gave the army their orders: “March slowly around Jericho. A few of you will go ahead of the chest to guard it, but most of you will follow it. Don't shout the battle cry or yell or even talk until the day I tell you to. Then let out a shout!”
As soon as Joshua finished giving the orders, the army started marching. One group of soldiers led the way, with seven priests marching behind them and blowing trumpets. Then came the priests carrying the chest, followed by the rest of the soldiers. 11 They obeyed Joshua's orders and carried the chest once around the town before returning to camp for the night.
12-14 Early the next morning, Joshua and everyone else started marching around Jericho in the same order as the day before. One group of soldiers was in front, followed by the seven priests with trumpets and the priests who carried the chest. The rest of the army came next. The seven priests blew their trumpets while everyone marched slowly around Jericho and back to camp. They did this once a day for six days.
15 On the seventh day, the army got up at daybreak. They marched slowly around Jericho the same as they had done for the past six days, except on this day they went around seven times. 16 Then the priests blew the trumpets, and Joshua yelled:
Get ready to shout! The Lord will let you capture this town. 17 But you must destroy it and everything in it, to show that it now belongs to the Lord. The woman Rahab helped the spies we sent, so protect her and the others who are inside her house. But kill everyone else in the town. 18-19 The silver and gold and everything made of bronze and iron belong to the Lord and must be put in his treasury. Be careful to follow these instructions, because if you see something you want and take it, the Lord will destroy Israel. And it will be all your fault.
20 The priests blew their trumpets again, and the soldiers shouted as loud as they could. The walls of Jericho fell flat. Then the soldiers rushed up the hill, went straight into the town, and captured it. 21-25 They killed everyone, men and women, young and old, everyone except Rahab and the others in her house. They even killed every cow, sheep, and donkey.
Joshua said to the two men who had been spies, “Rahab kept you safe when I sent you to Jericho. We promised to protect her and her family, and we will keep that promise. Now go into her house and bring them out.”
The two men went into Rahab's house and brought her out, along with her father and mother, her brothers, and her other relatives. Rahab and her family had to stay in a place just outside the Israelite army camp. But later they were allowed to live among the Israelites, and her descendants still do.
The Israelites took the silver and gold and the things made of bronze and iron and put them with the rest of the treasure that was kept at the Lord's house. Finally, they set fire to Jericho and everything in it.
26 After Jericho was destroyed, Joshua warned the people, “Someday a man will rebuild Jericho, but the Lord will put a curse on him, and the man's oldest son will die when he starts to build the town wall. And by the time he finishes the wall and puts gates in it, all his children will be dead.”
27 The Lord helped Joshua in everything he did, and Joshua was famous everywhere in Canaan.
