1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi izpostījis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,
2 Tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.
3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma un pie Lachišas ķēniņa Jafijas un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4 „Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem!“
5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lachišas ķēniņš, kā arī Eglonas ķēniņš, —viņi visi līdz ar visiem saviem kapa pulkiem un apmetās teltīs pret Gibeonu un iesāka ar to kapot.
6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: „Neatrauji savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums! Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos.“
7 Tad Jozua līdz ar visu kapaspēka saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā.“
9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu,
10 Un tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai tā, ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12 Toreiz Jozua lūdza to Kungu, tas ir tai dienā, kad tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: „Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!“
13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, —saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kupā tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo tas Kungs karoja Israēla labā.
15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un apslēpušies alā pie Makēdas.
17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: „Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas.“
18 Tad Jozua pavēlēja: „Aizveliet lielus akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet virus viņu apsargāšanai!
19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet zemē viņu pārpalicējus. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā.“
20 Un kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznicināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam, un kad tikai nedaudzi bija atlikušies, tad šie pārpalicēji tomēr bija paguvuši glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās.
21 Un kad visa kajra tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens pat nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,
22 Tad Jozua pavēlēja: „Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!“
23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lachišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24 Un kad nu tie bija šos piecus minētos ķēniņus izveduši laukā pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: „Nāciet šurp un lieciet savas kāias uz šo ķēniņu skaustiem!“ Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: „Nebīstaities un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit.“
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem; un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, kas būtu palicis sveiks, jo viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva ir viņu, ir ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, arī šinī vietā viņš netaupīja itin neviena, kas būtu palicis dzīvs, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua, līdz ar visu Israēlu, aizgāja no Libnas uz Lachišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un tas Kungs nodeva Lachišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, darīdams visu gluži tāpat, kā tas bija darījis Libnā.
33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lachišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku tā, ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības.
34 Un Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Lachišas uz Eglonu; un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu gluži tāpat, kā viņš bija darījis Lachišā.
36 Tad Jozua cēlās, un viss Israēls līdz ar viņu, no Eglonas un devās augšā uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznicinādams visas pilsētas un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīva neviena un darīja gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš to pilnīgi izpostīja, iznīcinādams ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās.
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš ari to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznicināja visas dzīvās dvēseles, kas tur vien bija; un viņš neatstāja dzīva neviena, darīdams gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā; tāpat viņš darīja Debirā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: ir kalnu zemi, ir dienvidus zemi, ir līdzenumu, ir pakalnu apgabalu un pie tam ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja pāri nevienu pašu, piepildīdams iznīcības lāstu tā, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41 Un Jozua tos pakļāva, sākot no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā ari visu Gošcnes zemi līdz Gibeonai.
42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.
43 Tad Jozua griezās atpakaļ, un viss Israēls līdz ar viņu, uz Gilgalas nometni.
Joshua Commands the Sun To Stand Still
1 King Adonizedek of Jerusalem heard that Joshua had captured and destroyed the town of Ai, and then killed its king as he had done at Jericho. He also learned that the Gibeonites had signed a peace treaty with Israel. 2 This frightened Adonizedek and his people. They knew that Gibeon was a large town, as big as the towns that had kings, and even bigger than the town of Ai had been. And all of the men of Gibeon were warriors. 3 So Adonizedek sent messages to the kings of four other towns: King Hoham of Hebron, King Piram of Jarmuth, King Japhia of Lachish, and King Debir of Eglon. The messages said, 4 “The Gibeonites have signed a peace treaty with Joshua and the Israelites. Come and help me attack Gibeon!”
5 When these five Amorite kings called their armies together and attacked Gibeon, 6 the Gibeonites sent a message to the Israelite camp at Gilgal: “Joshua, please come and rescue us! The Amorite kings from the hill country have joined together and are attacking us. We are your servants, so don't let us down. Please hurry!”
7 Joshua and his army, including his best warriors, left Gilgal. 8 “Joshua,” the Lord said, “don't be afraid of the Amorites. They will run away when you attack, and I will help you defeat them.”
9 Joshua marched all night from Gilgal to Gibeon and made a surprise attack on the Amorite camp. 10 The Lord made the enemy panic, and the Israelites started killing them right and left. They chased the Amorite troops up the road to Beth-Horon and kept on killing them, until they reached the towns of Azekah and Makkedah. 11 And while these troops were going down through Beth-Horon Pass, the Lord made huge hailstones fall on them all the way to Azekah. More of the enemy soldiers died from the hail than from the Israelite weapons.
12-13 The Lord was helping the Israelites defeat the Amorites that day. So about noon, Joshua prayed to the Lord loud enough for the Israelites to hear:
“Our Lord, make the sun stop
in the sky over Gibeon,
and the moon stand still
over Aijalon Valley.”
So the sun and the moon
stopped and stood still
until Israel defeated its enemies.
This poem can be found in The Book of Jashar. The sun stood still and didn't go down for about a whole day. 14 Never before and never since has the Lord done anything like that for someone who prayed. The Lord was really fighting for Israel.
15 After the battle, Joshua and the Israelites went back to their camp at Gilgal.
Joshua Kills the Five Enemy Kings
16 While the enemy soldiers were running from the Israelites, the five enemy kings ran away and hid in a cave near Makkedah. 17 Joshua's soldiers told him, “The five kings have been found in a cave near Makkedah.”
18 Joshua answered, “Roll some big stones over the mouth of the cave and leave a few soldiers to guard it. 19 But you and everyone else must keep going after the enemy troops, because they will be safe if they reach their walled towns. Don't let them get away! The Lord our God is helping us get rid of them.” 20 So Joshua and the Israelites almost wiped out the enemy soldiers. Only a few safely reached their walled towns.
21 The Israelite army returned to their camp at Makkedah, where Joshua was waiting for them. No one around there dared say anything bad about the Israelites. 22 Joshua told his soldiers, “Now, move the rocks from the entrance to the cave and bring those five kings to me.”
23 The soldiers opened the entrance to the cave and brought out the kings of Jerusalem, Hebron, Jarmuth, Lachish, and Eglon. 24 After Joshua had called the army together, he forced the five kings to lie down on the ground. Then he called his officers forward and told them, “You fought these kings along with me, so put your feet on their necks.” The officers did this, 25 and Joshua continued, “Don't ever be afraid or discouraged. Be brave and strong. This is what the Lord will do to all your enemies.”
26 Joshua killed the five kings and told his men to hang each body on a tree. Then at sunset 27 he told some of his troops, “Take the bodies down and throw them into the cave where the kings were found. Cover the entrance to the cave with big rocks.”
Joshua's troops obeyed his orders, and those rocks are still there.
Joshua Continues the Fighting
28 Later that day, Joshua captured Makkedah and killed its king and everyone else in the town, just as he had done at Jericho.
29 Joshua and his army left Makkedah and attacked the town of Libnah. 30 The Lord let them capture the town and its king, and they killed the king and everyone else, just as they had done at Jericho.
31 Joshua then led his army to Lachish, and they set up camp around the town. They attacked, 32 and the next day the Lord let them capture the town. They killed everyone, as they had done at Libnah. 33 King Horam of Gezer arrived to help Lachish, but Joshua and his troops attacked and destroyed him and his army.
34 From Lachish, Joshua took his troops to Eglon, where they set up camp surrounding the town. They attacked, 35 captured it that same day, then killed everyone, as they had done at Lachish.
36 Joshua and his army left Eglon and attacked Hebron. 37 They captured the town and the nearby villages, then killed everyone, including the king. They destroyed Hebron in the same way they had destroyed Eglon.
38 Joshua and the Israelite army turned and attacked Debir. 39 They captured the town, and its nearby villages. Then they destroyed Debir and killed its king, together with everyone else, just as they had done with Hebron and Libnah.
40 Joshua captured towns everywhere in the land: In the central hill country and the foothills to the west, in the Southern Desert and the region that slopes down toward the Dead Sea. Whenever he captured a town, he would kill the king and everyone else, as the Lord God of Israel had commanded. 41 Joshua wiped out towns from Kadesh-Barnea to Gaza, everywhere in the region of Goshen, and as far north as Gibeon. 42-43 The Lord fought on Israel's side, so Joshua and the Israelite army were able to capture these kings and take their land. They fought one battle after another, then they went back to their camp at Gilgal after capturing all that land.
