1 Un otrreiz atklājās tā Kunga vārds Jonam, un tas skanēja:
2 „Celies, eji uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko Es tev teikšu!“
3 Tad Jona cēlās un devās uz Ninivi, kā tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas.
4 Jona iesāka staigāt pa pilsētu, un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: „Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!“
5 Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisus.
6 Un kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam, viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos.
7 Tad pat viņš lika Ninivē ar uzsaukumu zināmu darīt: „Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds rīkojums: Ne cilvēki, ne lopi, nc vērši, nedz avis nedrīkst nekādu ēdienu nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni;
8 Bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu drānās, un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa un no varas lietošanas, kāda ir nodota viņa rokās!
9 Kas gan lai zina? —Varbūt Dievam paliek mūsu žēl, un Viņš ļaujas novērst Sevi no savām bargajām dusmām, tā ka mēs nepazūdam!“
10 Un kad Dievs redzēja viņu darbus, —redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.
Jonah Goes to Nineveh
1 Once again the Lord told Jonah 2 to go to that great city of Nineveh and preach his message of doom.
3 Jonah obeyed the Lord and went to Nineveh. The city was so big that it took three days just to walk through it. 4 After walking for a day, Jonah warned the people, “Forty days from now, Nineveh will be destroyed!”
5 They believed God's message and set a time when they would go without eating to show their sorrow. Then everyone in the city, no matter who they were, dressed in sackcloth.
6 When the king of Nineveh heard what was happening, he also dressed in sackcloth; he left the royal palace and sat in dust. 7-9 Then he and his officials sent out an order for everyone in the city to obey. It said:
None of you or your animals may eat or drink a thing. Each of you must wear sackcloth, and you must even put sackcloth on your animals.
You must also pray to the Lord God with all your heart and stop being sinful and cruel. Maybe God will change his mind and have mercy on us, so we won't be destroyed.
10 When God saw that the people had stopped doing evil things, he had pity and did not destroy them as he had planned.
