1 Tad naamatietis Cofars pārņēma runu un sacīja:
2 „Vai šī vārdu plūsma lai paliek bez atbildes, un vai lai šim valodīgajam vīram būtu taisnība?
3 Vai lai tavas bezjēgas valodas dēj vīri klusē, ka tu vari izteikt apvainojumus, un nevaid, kas tevi apkaunina?!
4 Tu gan apgalvo: Mana mācība ir skaidra, un Tavās acīs es biju šķists!
5 Bet kā būtu, ja Dievs kādu vārdu pasacītu, un ja Viņš savas lūpas atvērtu pret tevi?
6 Tad Viņš gan tev atklātu gudrības un atziņu apslēptos dziļumus, cik vispusīgi tie ir īstu zināšanu ziņā, tad tu saprastu, ka Dievs nepieskaita tev par ļaunu vēl visus tavus grēku parādus!
7 Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?
8 Tās ir tik augstas kā debesis, —ko tu tur sasniegsi? Dziļākas nekā elle, cik tālu tur sniedzas tavas zināšanas?
9 Tās garums ir gajrāks nekā zeme; tās platums platāks nekā jūra.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta un sauc kādu tiesas priekšā, kas Viņam to liegs?
11 Taisni Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat neveltīdams tai sevišķu uzmanību.
12 Te jau pat tukšgalvim jākļūst prāta pilnam, un pat mežēzeļa kumeļam jāpārdzimst par cilvēku.
13 Ja nu tu pats savu sirdi saved kāi tībā un gribētu plaši izplēst savas rokas pret Viņu,
14 Ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis, un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,
15 Tad tādā brīdī tu gan savu seju bez vainas apziņas varētu pacelt, tu stāvētu nesatricināms kā no vapa izliets, tev ne no kā nebūtu jābīstas,
16 Jo tad tu aizmirstu savas grūtības un ciešanas un atminoties tās tev šķistu kā ūdens, kas aiztecējis.
17 Un tava dzīve tev būtu gaišāka nekā pusdiena, un ja tevi kādreiz apņemtu tumsa, tā būs kā rīta gaisma.
18 Tu būsi iepriecināts ar to, ka tev vēl ir cerība, un, apskatoties visapkārt, tu jutīsies atbrīvots no bēdām un rūpēm, un tu varēsi mierīgi dusēt.
19 Tā tu gulēsi, un neviena nebūs, kas tevi izbiedē, un daudzi meklēs tavu atbalstu un tev glaimos.
20 Bet bezdievīgo acis izīgs: patvē-rums tiem iet bojā, un viņu cerība uz dzīvi iznīkst, un vienīgā cerība paliek—izlaist garu!“
Zophar's First Speech
So Much Foolish Talk
1 Zophar from Naamah said:
2 So much foolish talk
cannot go unanswered.
3 Your words have silenced others
and made them ashamed;
now it is only right for you
to be put to shame.
4 You claim to be innocent
and argue that your beliefs
are acceptable to God.
5 But I wish God would speak
6 and let you know that wisdom
has many different sides.
You would then discover
that God has punished you
less than you deserve.
7 Can you understand the mysteries
surrounding God All-Powerful?
8 They are higher than the heavens
and deeper than the grave.
So what can you do
when you know so little,
9 and these mysteries outreach
the earth and the ocean?
10 If God puts you in prison
or drags you to court,
what can you do?
11 God has the wisdom to know
when someone is worthless
and sinful,
12 but it's easier to tame
a wild donkey
than to make a fool wise.
Surrender Your Heart to God
13 Surrender your heart to God,
turn to him in prayer,
14 and give up your sins—
even those you do in secret.
15 Then you won't be ashamed;
you will be confident
and fearless.
16 Your troubles will go away
like water beneath a bridge,
17 and your darkest night
will be brighter than noon.
18 You will rest safe and secure,
filled with hope
and emptied of worry.
19 You will sleep without fear
and be greatly respected.
20 But those who are evil
will go blind and lose their way.
Their only escape is death!
