1 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs runājis ar pravieša Jeremijas muti par Bābeli un par kaldēju zemi:
2 „Pasludiniet tautu starpā, dariet zināmu un neslēpiet, paceliet karogu, sludiniet: Bābele ir uzvarēta, Bels ir palicis kaunā, Merodachs stāv satriekts! Viņu dievi ir palikuši kaunā, viņu dievekļi sagrauti!
3 Jo pret viņiem nāk tauta no ziemeļiem, tā izpostīs viņu zemi, tur nebūs vairs iedzīvotāju, cilvēki būs aizbēguši, un arī lopi būs aizdzīti projām! —
4 Tanīs dienās, tanī laikā“, —saka tas Kungs, —„nāks atpakaļ Israēla bērni, kopā ar Jūdas bērniem, tie nāks, nemitīgi raudādami, un meklēs to Kungu, savu Dievu.
5 Tie meklē ceļu uz Ciānu, uz turieni ir vērsti viņu skati: Nāciet, pievienojieties tam Kungam mūžīgā nekad neaizmirstamā derībā!
6 Mana tauta bija kā pazudušas avis, viņu gani bija tās maldinājuši, vadājuši kalnos pa nepareiziem ceļiem; tās gāja no kalna uz pakalnu un aizmirsa savu novietni.
7 Visi rija tās, kas ar tām sastapās, un manas tautas pretinieki sacīja: „Mēs tiem nedarām netaisnību!“ —jo tie ir grēkojuši pret to Kungu, pret savu īsto ganību un pret savu tēvu cerību. —
8 „Bēdziet no Bābeles, atstājiet, kaldēju zemi un esiet kā vadītāji auni ganāmam pulkam!
9 Jo redzi, Es sūtišu lielas tautas no ziemeļiem pret Bābeli, tās nostāsies pret to un to ieņemsŗ viņu bultas nāks kā no gudra varoņa rokas, tās neaizlidos velti.
10 Tā kaldēju zeme kritis par laupī-jumu iebrucējiem, un visi, kas piedalīsies tās izlaupīšanā, pieēdīsies līdz kaklam!“ —saka tas Kungs. —
11 „Priecājieties un līksmojiet, mana mantojuma laupītāji, un lēkājiet priekā j kā govis, kad ar tām labību kuļ, un zviedziet kā ērzeļi!
12 Un tomēr jūsu māte paliks pilnīgi kaunā, kas jūs dzemdējusi, tā stāvēs nosarkusi. Redzi, zeme, kur dzīvo pēdējā no tautām, taps tagad par tuksnesi un par izkaltušu zāļu klajumu.
13 Aiz tā Kunga dusmām tā paliks neapdzīvota un kļūs pavisam par tuksnesi. Ikviens, kas ies Bābelei garām, brīnīsies; tas būs šausmu pārņemts un svilpodams šņāks par tās ciešanām.
14 Nostājieties visapkārt cīņai pret Bābeli, visi stopa strēlnieki! Šaujiet, netaupiet bultas! Jo tā ir apgrēkojusies pret to Kungu.
15 Paceliet prieka balsis visapkārt! „Bābele padevās! Krituši tās nocietinā-jumi, noārdīti tās mūri!“ —Tā kā tā ir tā Kunga atriebība, tad atriebieties tai ari no savas puses. Dariet viņai tā, kā viņa ir darījusi!
16 Izniciniet Bābelē visus sējējus un visus pļāvējus! No briesmīgā zobena tie vairīsies, un ikviens bēgs uz savu dzimteni pie savas tautas.
17 Israēls ir kā izbiedēta avs, ko lauvas vajājušas. Pirmais viņu bija aizkodis Asirijas ķēniņš, tad beigās Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars apgrauza viņa kaulus.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, kā Es nosodīju Asirijas ķēniņu.
19 Tad Es atvedīšu Israēlu atpakaļ viņa ganībās, ka viņš atkal ganīs savas avis uz Karmela un Basanā un savu pārtiku saņems Ēfraima kalnos un Gileādā.
20 Tanīs dienās un ttsai laikā“, —tā saka tas Kungs, —„meldēs Israēla nozie-gumu un Jūdas grēkus, bet tie nebūs vairs atrodami, jo Es piedošu tiem, ko Es glabāju kā pārpalikumu.“
21 „Celies pret divkārtējo nemiernieku zemi un pret šās piemeklētās pilsētas iedzīvotājiem! Satriec un posti“, —saka tas Kungs, —„un izpildi visu, ko Es tev pavēlēju!“
22 Klau! Zemē dzirdams kara troksnis, un valda liels sabrukums; atskan skaļas vaimanas!
23 Kā ir sasists un satriekts tas veseris, kas postīja visu pasauli! Kā Bābele palikusi par šausmu iemiesojumu tautu starpā!
24 „Es tev izliku valgus, Bābele, un tu esi noķerta, iekāms tu pati to pamanīji; tu esi pienākta un sagrābta cieti, jo tu esi ielaidušies cīņā ar to Kungu.“
25 Tas Kungs atslēdzis savu ieroču noliktavu un izņēmis no turienes savu dusmu ieročus, jo tam Kungu Kungam Cebaotam ir darbs kaldēju zemē.
26 Nāciet no visām pusēm pret šo zemi, atveriet tās klētis! Sametiet visu, kas tai ir, kaudzē kā labības kūļus un iznīciniet to; sodiet līdz ar to ari pašu zemi, ka nekas no tās nepaliek!
27 Nogaliniet visus zemes lopus, lai viņi lemti nokaušanai! Bēdas tās iedzī-votājiem! Jo viņu diena ir atnākusi, viņu piemeklēšanas laiks.
28 Klau! Bēgļi no Bābeles zemes izbēguši sauc, lai pasludinātu Ciānā tā Kunga atriebību, mūsu Dieva atriebību Viņa nama dēļ! —
29 Sūtiet stopu strēlniekus pret Bābeli, visus, kas vien prot stopu uzvilkt! Aplenciet to visapkārt, lai neviens neiz-bēg! Atmaksājiet tai pēc tās nopelniem, par tās ļaunajiem darbiem! Dariet tai tā, kā tā darījusi! Jo tā pārgalvīgi sacēlusies pret to Kungu, Israēla Svēto.
30 „Tādēļ tās jaunekļi kritīs tās ielās, un Bābeles karavīri aizies tanīs dienās arī bojā!“ —tā saka tas Kungs.
31 „Redzi, Es tevi savaldīšu, tu pārgalvīgā un nekautrīgā!“ —saka tas Kungs Cebaots, —„jo atnākusi tava diena, tavs piemeklēšanas laiks.
32 Tad lepnā un pārgalvīgā paklups un kritīs, un neviens viņu nepacels. Es pielikšu uguni viņas pilsētām, tā apris visu visapkārt!“
33 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Israēla un Jūdas bērni cieš varmācībā; visi, kas tos aizveduši gūstā, tur tos stingri savās rokās un negrib atlaist.
34 Bet viņu glābējs ir stiprs, —Kungs Cebaots ir viņa vārds. Tas iztiesās viņu lietu, lai dotu zemei mieru, bet nemieru Bābeles iedzīvotājiem.“
35 „Zobens lai nāk pār kaldējiem“, —saka tas Kungs, —„un pār Bābeles iedzīvotājiem, pār tās valdniekiem un zinātniekiem!
36 Zobens pār pļāpātājiem un pareģiem, ka tie paliek kā muļķi stāvam! Zobens pār tās karavīriem, ka tie kļūst par gļēvuļiem un bēgļiem!
37 Zobens arī pār tās zirgiem un ratiem; zobens pār visu tautu maisījumu, kas ir tās robežās, ka tie kļūst par sievām! Zobens pār visām tās mantām, ka tās krīt laupītāju rokās!
38 Sausums lai nāk pār tās ūdeņiem, ka tie izsīkst! Jo tā ir elku dievu zeme, muļķīgi tie lepojas ar saviem dievekļiem.
39 Tādēļ tur mājos tuksneša zvēri, šakaļi un strausi, tā nebūs vairs apdzīvota ne mūžam, tur iedzīvotāju nebūs uz radu radiem!
40 Kā Dievs citkārt nopostīja Sodomu un Gomoru līdz ar to blakus pilsētām“, —saka tas Kungs, —„tā tur neviens vairs nedzīvos, tur nebūs neviena cilvēka!“
41 Uzmanieties! Tauta nāk no zie-meļiem, stipra tauta, un daudz ķēniņu ceļas no zemes galiem.
42 Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir cietsirdīgi un nežēlīgi; viņu karaspēku troksnis ir kā jūtas krākšana, tie jāj uz zirgiem kā karavīri un iekarotāji pret tevi, Bābeles meita!
43 Kad Bābeles ķēniņam pienāk ziņas par to, tad nogurumā nolaižas viņam rokas; bailes pārņem viņu, drebuļi un žņaudzēji kā sievu dzemdēšanas sāpēs.
44 „Redzi, kā lauva strauji ceļas no Jardānas biezokņiem un iet uz ielejas zaļajām nogāzēm, tā Es viņu drīzi no turienes aizdzīšu un iecelšu pār viņiem par valdnieku to, kas šim nolūkam izredzēts. Kas var Man līdzināties, un kas Mani var saukt pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu gans, kas varētu mēroties ar Mani?“
45 Tādēļ uzklausait, ko tas Kungs nolēmis par Bābeli un kāds Viņa nodoms par kaldēju zemi: Tiešām, ganu zēni tos aizvedīs kā ganāma pulka jērus, pat viņu ganības būs uztrauktas par tiem!
46 No sauciena: „Bābele ir kritusi!“ —trīcēs zeme, un uztraukums izplatīsies tautu starpā.
Babylon Will Be Captured
1 The Lord told me to say:
Announce what will happen
and don't leave anything out.
2 Raise the signal flags;
shout so all nations can hear—
Babylon will be captured!
Marduk, Babylon's god,
will be ashamed and terrified,
and his idols broken.
3 The attack on the Babylonians
will come from the north;
they and their animals will run,
leaving the land empty.
Israel and Judah Will Return to Their Land
4 The Lord said:
People of Israel and Judah,
when these things happen
you will weep, and together
you will return to your land
and worship me,
the Lord your God.
5 You will ask the way to Zion
and then come and join with me
in making an agreement
you won't break or forget.
6 My people, you are lost sheep
abandoned in the mountains
by their shepherds.
You don't even remember
your resting place.
7 I am your true pastureland,
the one who gave hope
to your ancestors.
But you abandoned me,
so when your enemies found you,
they felt no guilt
as they gobbled you up.
8 Escape from Babylonia,
my people.
Get out of that country!
Don't wait for anyone else.
9 In the north I am bringing
great nations together.
They will attack Babylon
and capture it.
The arrows they shoot
are like the best soldiers,
always finding their target.
10 Babylonia will be conquered,
and its enemies will carry off
everything they want.
Babylon Will Be Disgraced
The Lord said:
11 People of Babylonia,
you were glad
to rob my people.
You had a good time,
making more noise
than horses
and jumping around
like calves threshing grain.
12 The city of Babylon
was like a mother to you.
But it will be disgraced
and become nothing
but a barren desert.
13 My anger will destroy Babylon,
and no one will live there.
Everyone who passes by
will be shocked to see
what has happened.
14 Babylon has rebelled against me.
Archers, take your places.
Shoot all your arrows at Babylon.
15 Attack from every side!
Babylon surrenders!
The enemy tears down
its walls and towers.
I am taking my revenge
by doing to Babylon what it did
to other cities.
16 There is no one in Babylonia
to plant or harvest crops.
Even foreigners who lived there
have left for their homelands,
afraid of the enemy armies.
17 Israel is a flock of sheep
scattered by hungry lions.
The king of Assyria
first gobbled Israel up.
Then Nebuchadnezzar,
king of Babylonia,
crunched on Israel's bones.
18 I, the Lord All-Powerful,
the God of Israel,
punished the king of Assyria,
and I will also punish
the king of Babylonia.
19 But I will bring Israel
back to its own land.
The people will be like sheep
eating their fill
on Mount Carmel
and in Bashan,
in the hill country of Ephraim
and in Gilead.
20 I will rescue a few people
from Israel and Judah.
I will forgive them so completely
that their sin and guilt
will disappear,
never to be found.
The Lord's Commands to the Enemies of Babylonia
21 The Lord said:
I have told
the enemies of Babylonia,
“Attack the people of Merathaim
and Pekod.
Kill them all!
Destroy their possessions!”
22 Sounds of war
and the noise of destruction
can be heard.
23 Babylonia was a hammer
pounding every country,
but now it lies broken.
What a shock to the nations
of the world!
24 Babylonia challenged me,
the Lord God All-Powerful,
but that nation doesn't know
it is caught in a trap
that I set.
25 I've brought out my weapons,
and with them I will put a curse
on Babylonia.
26 Come from far away,
you enemies of Babylon!
Pile up the grain
from its storehouses,
and destroy it completely,
along with everything else.
27 Kill the soldiers of Babylonia,
because the time has come
for them to be punished.
28 The Babylonian army
destroyed my temple,
but soon I will take revenge.
Then refugees from Babylon
will tell about it in Zion.
29 Attack Babylon, enemy archers;
set up camp around the city,
and don't let anyone escape.
It challenged me, the holy God,
so do to it
what it did to other cities.
Proud Babylon Will Fall
30 People of Babylon,
I, the Lord, promise
that even your best soldiers
will lie dead in the streets.
31 Babylon, you should be named,
“The Proud One.”
But the time has come when I,
the Lord All-Powerful,
will punish you.
32 You are proud,
but you will stumble and fall,
and no one will help you up.
I will set your villages on fire,
and everything around you
will go up in flames.
33 You Babylonians were cruel
to Israel and Judah.
You took them captive, and now
you refuse to let them go.
34 But I, the Lord All-Powerful,
will rescue and protect them.
I will bring peace to their land
and trouble to yours.
35 I have declared war on you,
your officials, and advisors.
36 This war will prove
that your prophets
are liars and fools.
And it will frighten
your warriors.
37 Then your chariot horses
and the foreigners in your army
will refuse to go into battle,
and the enemy will carry away
everything you treasure.
38 Your rivers and canals
will dry up.
All of this will happen,
because your land
is full of idols,
and they have made fools
of you.
39 Never again will people live
in your land—
only desert animals, jackals,
and unclean birds.
40 I destroyed Sodom and Gomorrah
and the nearby towns,
and I will destroy Babylon
just as completely.
No one will live there again.
Babylonia Is Invaded
The Lord said:
41 Far to the north,
a nation and its allies
have been awakened.
They are powerful
and ready for war.
42 Bows and arrows and swords
are in their hands.
The soldiers are cruel
and show no pity.
The hoofbeats of their horses echo
like ocean waves
crashing against the shore.
The army has lined up for battle
and is coming to attack you,
people of Babylonia!
43 Ever since your king heard
about this army,
he has been weak with fear;
he twists and turns in pain
like a woman giving birth.
44 Babylonia, I will attack you
like a lion from the forest,
attacking sheep in a meadow
along the Jordan.
In a moment the flock runs,
and the land is empty.
Who will I choose to attack you?
I will do it myself!
No one can force me to fight
or chase me away.
45 Listen to my plans for you,
people of Babylonia.
Your children will be dragged off,
and your country destroyed.
46 The sounds of your destruction
will be heard among the nations,
and the earth will shake.
