1 Tā saka tas Kungs par Amona bērniem: „Vai tad Israēlam nav bērnu? Vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Milkoms guvis mantojumu Gada zemē, un viņa tauta dzīvo Gada zemes pilsētās?
2 Tādēļ ievērojiet, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„Es likšu atskanēt kara troksnim pret amoniešu pilsētu Rabu, tā paliks par drupu kaudzi, un tās apkārtējie ciemi izzudīs uguns liesmās! Tad Israēls saņems atpakaļ mantojumu no saviem mantiniekiem!“ —saka tas Kungs.
3 Brēc, Hešbona! Jo Aja ir sagrauta. Vaimanājiet, Rabas meitas! Apvelciet sēru drēbes un vaidiet, skraidīdamas apkārt gar mūkiem! Jo Milkomam jāiet gūstā ar visiem saviem priesteriem un augstākajiem darbiniekiem.
4 Ko tu lielies un dižojies ar savām ielejām? Tava ieleja ir pārplūdināta, tu atkritēja meita, kas, paļaudamās uz savu lielo mantu, saka: „Kas drīkstētu gan man tuvoties?“
5 „Redzi, Es sūtīšu pār tevi bailes no visām pusēm!“ —saka tas Kungs Cebaots, —„jūs aizklīdinās visus projām tā, ka neviens no jums nepagūs ne apskatīties un neviens nesavāks bēgļus atkal vienkopus!
6 Bet pēcgalā Es taču atvedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus!“ —saka tas Kungs.
7 Par Ēdomu tā saka tas Kungs Cebaots: „Vai tad nav vairs nekādas gudrības Temanā? Vai tad sapratīgajiem padoms pazudis un gudrība izbeigusies?
8 Bēdziet, steidzieties projām no turienes, ielieniet dziļās paslēptuvēs, jūs Dedanas iedzīvotāji! Jo Es lieku tuvoties Ēzavam viņa bojā ejas stundai, laikam, kad Es gribu taisīt nolēsi ar viņu.
9 Kad vīnogu lasītāji ielaužas pie tevis, vai viņi neatstāj tomēr zināmu pēcražu? Kad nakti ieslapstās zagļi, viņi paņem taču tomēr vienīgi tik daudz, cik viņiem pietiek.
10 Bet Es pats pārmeklēšu Ēzava zemi, atklāšu viņa paslēptuves; ja viņš ari gribētu, viņš nevar paslēpties, viņa dzimums tiks iznīcināts, tāpat viņa brāļi un kaimiņi, tā ka nekas no viņa vairs pāri nebūs.
11 Atstāj Man savus bāriņus. Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani!“
12 Tā saka tas Kungs: „Tiešām, kas nebija pelnījuši dzert rūgto kausu, tiem tas bija jādzer, un vai tad tu lai paliktu bez soda? Tiešām, tu nepaliksi nesodīts, tev tas visādā ziņā jādzer!
13 Jo Es pie Sevis zvērēju“, —saka tas Kungs: —„Bocrai jātop par atbaidīgu paraugu, par tuksnesi, par apsmieklu un par lāstu vārdu, un visām tai piederīgām apdzīvotām vietām par tukšnešainiem klajumiem mūžīgi!“ —
14 Es saņēmu ziņu no tā Kunga, vēsts ir izsūtīta tautām: „Pulcējieties un eita cīņā pret Ēdomu!“
15 Redzi, Es tevi darīju mazu tautu starpā un nicinātu cilvēku vidū. Ļaužu nonicināts ir tavs briesmīgums!
16 Pievīlusi tevi ir tava iedomība un augstprātība, ka tu dzīvo klints aizās un turi savā varā kalnu augstienes. „Bet ja tu taisītu savu ligzdu arī tik augsti kā ērglis, tomēr Es tevi nogrūdīšu no turienes!“ —tā saka tas Kungs.
17 „Edomai jātop par kaut ko sastingušu; ikvienam, kas tai ies garām, jābūt izbaiļu pārņemtam, un tas šņāks par visām tās ciešanām!
18 Kā Sodoma un Gomora un to blakus pilsētas tika pavisam sagautas“, —saka tas Kungs, —„tā arī šeit neviens vairs nedzīvos un neviens arī neuzturēsies.
19 Tik tiešām, cik strauji lauva no Jardānas biezokņiem dodas augšup pa mūžam zaļo ielejas nogāzi, tikpat ātri Es Ēdomu no turienes aizdzīšu un iecelšu tur par kungu to, kas tam izredzēts. Kas ir man līdzīgs, un kas var saukt mani pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu valdinieks, kas varētu mēroties ar Mani?“ —
20 Tādēļ uzklausiet, ko tas Kungs nolēmis par Edomu, un Viņa nodomus, kas Viņam ir par Temanas iedzīvotājiem: tiešām, ganu zēni, iekarotāji, tos aizvedīs kā ganāma pulka jērus! Pat viņu ganības uztrauksies un būs šausmu pārņemtas par tiem!
21 Zeme trīc no viņu krišanas, viņu sāpju kliedzienu troksnis būs dzirdams pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš—ienaidnieks—paceļas un izpleš savus spārnus pār Bocru; Ēdomas kareivji jutīsies tanī dienā kā dzemdētāja sieva dzemdību sāpēs.
23 Par Damasku. Vilšanās un apmulsums valda Hamatā un Arpadā, jo turieniešiem pienākušas ļaunas ziņas. Tie izmisuši baiļu pilnā uztraukumā kā jūfa, kas nevar apmierināties.
24 Damaska ir zaudējusi cerību, tā taisās bēgt, to pārņēmušas bailes, izmi-sums un žņaudzēji kā dzemdētāju sievu dzemdību sāpēs.
25 Ak, kā tā ir atstāta! Šī slavenā pilsēta, kas reiz bija mana prieka pils!
26 „Tādēļ tās jaunie vīrieši kritīs ielu cīņās, un visi tās cīņai spējīgie kareivji tanī dienā aizies bojā!“ —saka tas Kungs Cebaots.
27 „Un Es pielikšu uguni Damaskas mūkiem, tā aprīs Benhadada pilis!“
28 Par Kedaru un par Hacora ķēniņa valstīm, ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzvarēja, tas Kungs saka tā: „Celieties, eita cīņā pret Kedaru, uzveiciet un iznīciniet austrumu dēlus!
29 Lai paņem viņu teltis un ganāmos pulkus, lai atņem un aizved viņu telts iekārtu un visus mājas piederumus un viņu kamieļus un uzsauc tiem: Briesmas visapkārt!
30 Bēdziet steidzīgi un paslēpieties, jūs Hacoras iedzīvotāji!“ —tā saka tas Kungs, —„jo Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ir metis uz jums savu aci: viņam ir ļauns nodoms pret jums, viņš taisās jums uzbrukt.
31 Celieties un eita pret bezrūpīgo tautu, kas mierīgi un droši dzīvo!“ —saka tas Kungs, —„kam nav ne durvju, ne aizšaujamo; tie dzīvo netraucēti klusībā.
32 Par laupījumu jums kritīs viņu kamieļi un viņu lielie ganāmie pulki. Es izklīdināšu visos vējos tos, kam gar deniņiem apcirpti mati, un sūtīšu tiem postu no visām pusēm!“ —saka tas Kungs. —
33 „Hacora būs šakaļiem par mitekli, neauglīga kailatne uz visiem laikiem; neviens tur vairs nedzīvos, neviens tur neapmetīsies!“
34 Vārds par Ēlāmu, kas kļuva zināms Jeremijam Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā un kas tā skanēja:
35 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es salauzīšu Ēlāma stopu, viņa varas stiprumu!
36 Es sūtīšu pār Elāmu četrus vējus no visām četrām debess pusēm un izklīdināšu ēlāmiešus visos vējos: nebūs tautas, kur nenonāktu ēlāmiešu bēgļi!
37 Es iedvesīšu ēlāmiešiem baigas bailes no viņu ienaidniekiem un no tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības; Es sūtīšu tiem nelaimi, savu dusmu karstumu!“ —tā saka tas Kungs, —„un tad Es likšu tiem pāri iet zobenam, kamēr būšu tos iznīcinājis!
38 Tad Es uzcelšu Elāmā savu troni un izdeldēšu tur ķēniņu kopā ar augstākiem pārvaldniekiem!“ —saka tas Kungs.
39 „Bet pēdējās dienās Es atvedīšu atpakaļ Elāma cietumniekus!“ —saka tas Kungs, —„Es no jauna pārkārtošu Ēlāma likteni.“
What the Lord Says about Ammon
1 The Lord has this to say about the nation of Ammon:
The people of Israel
have plenty of children
to inherit their lands.
So why have you worshipers
of the god Milcom
taken over towns and land
belonging to the tribe of Gad?
2 Someday I will send an army
to attack you in Rabbah,
your capital city.
It will be left in ruins,
and the surrounding villages
will lie in ashes.
You took some of Israel's land,
but on that day
Israel will take yours!
3 Cry, people of Heshbon;
your town will become
a pile of rubble.
You will turn here and there,
but your path will be blocked.
Put on sackcloth and mourn,
you citizens of Rabbah,
because the idol you worship
will be taken
to a foreign country,
along with its priests
and temple officials.
4 You rebellious Ammonites
trust your wealth and ask,
“Who could attack us?”
But I warn you not to boast
when your strength is fading.
5 I, the Lord All-Powerful,
will send neighboring nations
to strike you with terror.
You will be scattered,
with no one to care
for your refugees.
6 Yet someday, I will bring
your people back home.
I, the Lord, have spoken.
What the Lord Says about Edom
7 The Lord All-Powerful says about Edom:
Wisdom and common sense
have vanished from Teman.
8 I will send disaster to punish
you descendants of Esau,
so anyone from Dedan
had better turn around
and run back home.
9 People who harvest grapes
leave some for the poor.
Thieves who break in at night
take only what they want.
10 But I will take everything
that belongs to you,
people of Edom,
and I will uncover every place
where you try to hide.
Then you will die,
and so will your children,
relatives, and neighbors.
11 But I can be trusted
to care for your orphans
and widows.
12 Even those nations that don't deserve to be punished will have to drink from the cup of my anger. So how can you possibly hope to escape? 13 I, the Lord, swear in my own name that your city of Bozrah and all your towns will suffer a horrible fate. They will lie in ruins forever, and people will use the name “Bozrah” as a curse word.
14 I have sent a messenger
to command the nations
to prepare for war
against you people of Edom.
15 Your nation will be small,
yet hated by other nations.
16 Pride tricks you into thinking
that other nations
look at you with fear.
You live along the cliffs
and high in the mountains
like the eagles,
but I am the Lord,
and I will bring you down.
17 People passing by your country
will be shocked and horrified
to see a disaster
18 as bad as the destruction
of Sodom and Gomorrah
and towns nearby.
The towns of Edom will be empty.
19 I, the Lord, will attack you
like a lion from the forest,
attacking sheep in a meadow
along the Jordan.
In a moment the flock runs,
and the land is empty.
Who will I choose to attack you?
I will do it myself!
No one can force me to fight
or chase me away.
20 Listen to my plans for you,
people of Edom.
Your children will be dragged off
and your country destroyed.
21 The sounds of your destruction
will reach the Red Sea
and cause the earth to shake.
22 An enemy will swoop down
to attack you,
like an eagle spreading its wings
and circling over Bozrah.
Your warriors will be as fearful
as women giving birth.
What the Lord Says about Damascus
23 The Lord says about Damascus:
The towns of Hamath and Arpad
have heard your bad news.
They have lost hope,
and worries roll over them
like ocean waves.
24 You people of Damascus
have lost your courage,
and in panic you turn to run,
gripped by fear and pain.
25 Once I was pleased
with your famous city.
But now I warn you, “Escape
while you still can!”
26 Soon, even your best soldiers
will lie dead in your streets.
I, the Lord All-Powerful,
have spoken.
27 I will set fire to your city walls
and burn down the fortresses
King Benhadad built.
Nebuchadnezzar and the People of the Desert
28 Here is what the Lord says about the Kedar tribe and the desert villages that were conquered by King Nebuchadnezzar of Babylonia:
Listen, you people of Kedar
and the other tribes
of the eastern desert.
I have told Nebuchadnezzar
to attack and destroy you.
29 His fearsome army
will surround you,
taking your tents and possessions,
your sheep and camels.
30 Run and hide,
you people of the desert
who live in villages!
Nebuchadnezzar has big plans
for you.
31 You have no city walls
and no neighbors to help,
yet you think you're safe—
so I told him to attack.
32 Then your camels
and large herds
will be yours no longer.
People of the Arabian Desert,
disaster will strike you
from every side,
and you will be scattered
everywhere on earth.
33 Only jackals will live
where your villages once stood.
I, the Lord, have spoken.
What the Lord Says about Elam
34-35 Not long after Zedekiah became king of Judah, the Lord told me to say:
People of Elam,
I, the Lord All-Powerful,
will kill the archers
who make your army strong.
36 Enemies will attack
from all directions,
and you will be led captive
to every nation on earth.
37 Their armies will crush
and kill you,
and you will face the disaster
that my anger brings.
38 Your king and his officials
will die, and I will rule
in their place.
I, the Lord, have spoken.
39 But I promise that someday
I will bring your people
back to their land.
