1 Visi kara virsnieki, arī Johanans, Kareacha dēls, un Jesanja, Hošajas dēls, un visa tauta, lieli un mazi, nāca pie pravieša Jeremijas
2 Un tam sacīja: „Paklausi mūsu lūgšanu un lūdz to Kungu, savu Dievu, par mums, kas esam atlikuši no daudziem tikai niecīgs mazums, kā pats redzi,
3 Lai tas Kungs, tavs Dievs, mums rādītu to ceļu, pa kūpi mums jāstaigā, un tos noteikumus, kas mums jāpilda!“
4 Pravietis Jeremija tiem atbildēja: „Labi, es pielūgšu to Kungu, jūsu Dievu, kā jūs vēlaties, un darīšu tad jums zināmu visu, ko tas Kungs sacīs, es neslēpšu jums neviena vārda.“
5 Tad tie sacīja Jeremijam: „Tas Kungs lai ir par mums patiess un taisns liecinieks, ja mēs arī pilnīgi nedarīsim pēc tiem noteikumiem, ko tas Kungs mums ar tavu starpniecību pavēlēs!
6 Vai nu tas mums patīk vai nepatīk, mēs klausīsim tā Kunga, mūsu Dieva, balsij, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums labi klātos, kad mēs izpildām tā Kunga, mūsu Dieva, prātu!“
7 Un kad pēc desmit dienām atklājās tā Kunga vārds Jeremijam,
8 Tad viņš aicināja Johananu, Kareacha dēlu, un visus kara virsniekus, kas bija pie viņa, un visu tautu, lielus un mazus, un
9 Tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, pie kujra jūs mani sūtījāt nest jūsu sirsnīgo lūgšanu Viņa vaiga priekšā:
10 Ja jūs paliksit šinī zemē, tad Es celšu jūsu dzīvi un to nenopostīšu, Es jūs dēstīšu un nenoplūkšu. Es nožēloju, ka Man bija jums jāsūta nelaime.
11 Nebīstaities no Bābeles ķēniņa, no kura jums tagad bail! Nebīstaities no viņa!“ —saka tas Kungs, —„jo Es esmu ar jums, lai jums palīdzētu un jūs izglābtu no viņa rokas.
12 Es došu jums iespēju atrast žēlastību viņa priekšā, lai viņš ir līdzcietīgs pret jums un atļauj jums dzīvot savā dzimtajā zemē.
13 Bet ja jūs teiksit: Mēs negribam palikt šinī zemē, —un neklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsij
14 Un sacīsit: Mēs iesim uz Ēģipti, kur mēs neredzēsim kapi un nedzirdēsim taures skaņas un nebūsim izsalkuši pēc maizes; tur mēs gribam apmesties un dzīvot!
15 Tad uzklausait tā Kunga vārdu, jūs, no Jūdas vēl atlikušie: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ja jūs nolemsit iet uz Ēģipti un aiziesit, lai nomestos svešā zemē,
16 Tad zobens, no kā jūs tagad bīstaties, panāks jūs Ēģiptes zemē. Un bads, kas jums tagad rūpes dara, jūs pavadīs Ēģiptē uz katra soļa tā, ka jūs tur nomirsit!
17 Visi, kas nolēmuši iet uz Ēģipti, lai nomestos svešā zemē, mirs no zobena, bada un mēra, neviens nepaliks dzīvs un neizbēgs no tās nelaimes, ko Es tiem sūtīšu!“
18 Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Kā manas dusmas un mana bardzība izgāzās pār Jeruzālemes iedzīvotājiem, tā mana bardzība izgāzīsies ari pār jums, ja jūs iesit uz Ēģipti. Un jūs paliksit par lāstu, par nelabu paraugu, par apsmieklu un kaunu, un šo zemi jūs vairs neredzēsit!
19 To liek tas Kungs sacīt jums no Jūdas pāri palikušajiem: Neeita uz Ēģipti! Ievērojiet labi, ka Es jūs šodien esmu brīdinājis!
20 Pat rotaļādamies paši ar savas dzīvības pilnu vērtību, jūs esat sākuši staigāt pa maldu ceļiem, jo jūs taču mani sūtījāt pie tā Kunga, jūsu Dieva, sacīdami: Aizlūdz par mums tā Kunga, mūsu Dieva priekšā, un tieši tā kā tas Kungs, mūsu Dievs, būs pavēlējis, tā paziņo Viņa lēmumu mums, lai mēs tad tā arī darām!
21 To es jums šodien pasludināju, bet jūs negribat klausīt tā Kunga, sava Dieva, balsij, jūs noraidāt visu, ko Viņš jums liek sacīt.
22 Tādēļ varat būt pārliecināti, ka jūs mirsit no zobena, bada un mēja tai vietā, kurp jūs gribat doties, lai tur svešumā dzīvotu!“
1 Johanan, Jezaniah, the other army officers, and everyone else in the group, came to me 2 and said, “Please, Jeremiah, pray to the Lord your God for us. Judah used to have many people, but as you can see, only a few of us are left. 3 Ask the Lord to tell us where he wants us to go and what he wants us to do.”
4 “All right,” I answered, “I will pray to the Lord your God, and I will tell you everything he says.”
5 They answered, “The Lord himself will be our witness that we promise to do whatever he says, 6 even if it isn't what we want to do. We will obey the Lord so that all will go well for us.”
7 Ten days later, the Lord gave me an answer for 8 Johanan, the officers, and the other people. So I called them together 9 and told them that the Lord God of Israel had said:
You asked Jeremiah to pray and find out what you should do. 10 I am sorry that I had to punish you, and so I now tell you to stay here in Judah, where I will plant you and build you up, instead of tearing you down and uprooting you. 11 Don't be afraid of the King of Babylonia. I will protect you from him, 12 and I will even force him to have mercy on you and give back your farms.
13 But you might keep on saying, “We won't stay here in Judah, and we won't obey the Lord our God. 14 We are going to Egypt, where there is plenty of food and no danger of war.”
15 People of Judah, you survived when the Babylonian army attacked. Now you are planning to move to Egypt, and if you do go, this is what will happen. 16-17 You are afraid of war, starvation, and disease here in Judah, but they will follow you to Egypt and kill you there. None of you will survive the disasters I will send.
18 I, the Lord, was angry with the people of Jerusalem and punished them. And if you go to Egypt, I will be angry and punish you the same way. You will never again see your homeland. People will be horrified at what I do to you, and they will use the name of your city as a curse word.
Jeremiah Gives a Warning
19 I told the people:
You escaped the disaster that struck Judah, but now the Lord warns you to stay away from Egypt. 20 You asked me to pray and find out what the Lord our God wants you to do, and you promised to obey him. But that was a terrible mistake, 21 because now that I have given you the Lord's answer, you refuse to obey him. 22 And so, you will die in Egypt from war, hunger, and disease.
