1 Šis tā Kunga vārds kļuva zināms Jeremijam Jūdas ķēniņa Cedekija desmi-tajā valdīšanas gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebukadnēcara valdīšanas gads.
2 Tanī laikā Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, un pravietis Jeremija sēdēja apcietināts Jūdas ķēniņa pils sardzes pagalmā.
3 Jo Jūdas ķēniņš Cedekija bija viņu apcietinājis, tam pārmezdams: „Kādēļ tu uzstājies kā pravietis un sludini: Tā saka tas Kungs: Redzi, tik tiešām Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa varā, un viņš to ieņems.
4 Ari Cedekija, Jūdas ķēniņš neizglābsies no kaldēju rokas, viņu nodos Bābeles ķēniņam, ka viņš runās ar to muti pret muti un skatīsies aci pret aci.
5 Un tas aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur viņš paliks, kamēr Es atkal par viņu gādāšu“, —tā saka tas Kungs. —„Bet ja jūs karosit ar kaldējiem, jums nebūs panākuma.“
6 Tad Jeremija sarija: „Tā Kunga vārds atklājās man tieši šādā veidā un man sacīja:
7 Drīzi vien atnāks pie tevis Hanameēls, tava tēvoča Šaluma dēls, ar piedāvājumu: Nopērc manu tīrumu, kas Anatotā! Jo tev uz to ir priekšroka.“
8 Tiešām—Hanameēls, mana tēvoča dēls, ieradās pie manis sardzes pagalmā, kā tas Kungs man bija sacījis, un teica man: „Pērc manu tīrumu, kas ir Anatotā Benjamīna zemē, jo tev uz to ir priekšroka, pērc to!“ Tad es nomanīju, ka tas bija mājiens no tā Kunga.
9 Un tā es nopirku tīrumu Anatotā no sava tēva brāļa dēla Hanameēla un iesvēru viņam naudu, septiņus seķeļus un desmit sudraba gabalus.
10 Tad es uzrakstīju pirkšanas līgumu, to apzīmogoju un liku lieciniekiem parakstīt un iesvēru naudu ar svariem.
11 Es ņēmu apzīmogoto pirkšanas līgumu ar nolīgumu un noteikumiem un ari apzīmogoto norakstu
12 Un nodevu līgumu Barucham, Nerijas dēlam, Maāsejas dēlam, mana brālēna Hanameēla klātbūtnē un lie-cinieku klātbūtnē, kas bija parakstījuši līgumu, un visu jūdiešu klātbūtnē, kas bija sardzes pagalmā.
13 Pēc tam es lūdzu Baruchu viņu klātbūtnē veikt manā labā šādu uzdevumu un sacīju:
14 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ņem šos dokumentus, apzīmogoto pirkšanas līgumu un tā norakstu un liec tos māla traukā, ka tos var ilgi uzglabāt!
15 Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Turpmāk atkal pirks šinī zemē namus, tīrumus un vīna dārzus!“
16 Kad es biju nodevis pirkšanas līgumu Barucham, Nerijas dēlam, es griezos pie tā Kunga ar šādu lūgšanu:
17 „Ak Kungs Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar savu lielo spēku un savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams.
18 Tu parādi žēlastību tūkstošiem un atmaksā bērniem par tēvu grēkiem, Tu lielais, varenais Dievs, tavs vārds ir Kungs Cebaots,
19 Tu esi liels padomā un varens darbos, tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem.
20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē Israēlam un citām tautām līdz šai dienai un sagādāji sev ar to vārdu, kāds tas Tev šodien.
21 Tu izvedi savu Israēla tautu no Ēģiptes ar zīmēm un brīnumiem, ar stipru roku un paceltu elkoni un lielām briesmām.
22 Tu tiem devi šo zemi, par kupu Tu zvērēji viņu tēviem, ka dosi jau tiem—šiem tēviem—šo zemi par īpašumu, zemi, kur piens un medus tek.
23 Bet kad tie ienāca zemē un to ieņēma, tie neklausīja tavu balsi un nestaigāja pēc taviem baušļiem un neda-līja nekā no visa tā, ko Tu biji viņiem pavēlējis. Tādēļ tu liki piedzīvot viņiem visu šo nelaimi.
24 Redzi, aplenkuma uzbērumi jau sniedzas līdz pilsētai, lai to ieņemtu, un pilsēta, kas ir zobena, bada un mēpa varā, būtībā jau ir aplencējs‘u kaldēju rokās; ta ar ko Tu draudēji, ir jau patiesībā noticis, Tu pats to redzi.
25 Un tomēr Tu, Kungs mans Dievs, man pavēlēji: Pērc tīrumu par naudu un piesauc lieciniekus! jebšu pilsēta jau īstenībā ir kaldēju rokās!“
26 Tad Jeremija savā garā uztvēra tā Kunga vārdu, un tas viņam sacīja:
27 „Redzi, Es esmu tas Kungs Dievs pār visu miesu! Vai tad Man būtu kas neiespējams?“
28 Tādēļ tas Kungs saka tā: „Es nododu šo pilsētu kaldēju rokās un Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara varā: viņš to ieņems.
29 Kaldēji, kas aplenc pilsētu, ielauzīsies tajā, pielaidīs tai uguni un to nodedzinās līdz pamatiem, it īpaši visus namus, uz kuru jumtiem iedzīvotāji kvē-pinājuši Baālam un citiem dieviem nesuši dzeramos upurus, lai Mani sarūgtinātu.
30 Jo Israēla bērni un Jūdas bērni ir vienmēr kopš savas jaunības darījuši to, kas ir ļauns manās acīs. Tiešām, Israēla bērni ir Mani arvienu tikai sarūgtinājuši ar saviem roku darbiem!“ —tā saka tas Kungs.
31 „Arī pati šī pilsēta ir bijusi manu dusmu un manas bardzības priekšmets kopš tās tapšanas līdz šai dienai; Man tā jādabū projām no savām acīm
32 Visa tā ļaunuma dēļ, ko Israēla bērni un Jūdas bērni ir darījuši, lai Mani kaitinātu, viņi paši, viņu ķēniņi un labieši, viņu priesteri un pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji.
33 Tie Man pagrieza muguru un ne vaigu, kaut gan Es vienmēr tos liku pamācīt; taču tie neklausīja un nepie-ņēma mācību.
34 Tie pat novietoja savus nejēdzīgos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, un to lika negodā.
35 Tie cēla Baālam Ben-Hinoma ielejā altārus, kur tie upurēja Molocham, sadedzinādami savus dēlus un savas meitas, ko Es tiem nekad neesmu pavēlējis, un Man nevarēja ne prātā nākt, ka tie varētu darīt tādas šausmīgas negantības un pavedināt Jūdu uz apgrēcību.“
36 „Un tomēr“, —saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par kuru jūs sakāt, ka tā zobena varas, bada un mēra briesmu dēļ nodota Bābeles ķēniņa rokā:
37 „Tiešām, Es tos savākšu kopā no visām zemēm, kur Es tos biju izklīdināns savās dusmās, savā bardzībā un savā lielajā nežēlastībā, un tos atvedīšu atpakaļ šinī vietā, ka tie te var droši dzīvot.
38 Un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
39 Es tiem piešķiršu vienādas sirds domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūžu sev un pēc tam saviem bērniem par svētību.
40 Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi.
41 Es priecāšos tiem labu darīt un dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu savu sirdi un dvēseli.“
42 Jo tā saka tas Kungs: „Kā Es šai tautai uzsūtīju lielu nelaimi, tā Es tai sūtīšu visu labu, ko Es tai esmu solījis.
43 Tiešām, pirks atkal tīrumus šai zemē, par kupu jūs sakāt, ka tā esot kaila un tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un nodota kaldēju rokās.
44 Pirks atkal tīrumus par naudu, rakstīs pirkšanas līgumus, tos apzīmogos, un liecinieki apstiprinās tos Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē un Jūdas pilsētās, kalnāju zemēs un ieleju zemes vietās un dienvidzemes novados, jo līdz pašiem pamatiem Es grozīšu visas šīs zemes un tās ļaužu likteņus!“ —saka tas Kungs.
Jeremiah Buys a Field
1 The Lord spoke to me in the tenth year that Zedekiah was king of Judah, which was the eighteenth year that Nebuchadnezzar was king of Babylonia. 2 At that time, the Babylonian army had surrounded Jerusalem, and I was in the prison at the courtyard of the palace guards. 3 Zedekiah had ordered me to be held there because I told everyone that the Lord had said:
I am the Lord, and I am about to let the king of Babylonia conquer Jerusalem. 4 King Zedekiah will be captured and taken to King Nebuchadnezzar, who will speak with him face to face. 5 Then Zedekiah will be led away to Babylonia, where he will stay until I am finished with him. So, if you people of Judah fight against the Babylonians, you will lose. I, the Lord, have spoken.
6 Later, when I was in prison, the Lord said:
7 Jeremiah, your cousin Hanamel, the son of your uncle Shallum, will visit you. He must sell his field near the town of Anathoth, and because you are his nearest relative, you have the right and the responsibility to buy it and keep it in the family.
8 Hanamel came, just as the Lord had promised. And he said, “Please buy my field near Anathoth in the territory of the Benjamin tribe. You have the right to buy it, and if you do, it will stay in our family.”
The Lord had told me to buy it 9 from Hanamel, and so I did. The price was 17 pieces of silver, and I weighed out the full amount on a scale. 10-11 I had two copies of the bill of sale written out: an official copy containing the details of our agreement and another copy, without the details. Some witnesses and I signed the official copy, which was folded and tied, before being sealed shut with hot wax. Then I gave Hanamel the silver. 12 And while he, the witnesses, and all the other Jews sitting in the courtyard were still watching, I gave both copies to Baruch son of Neriah.
13-14 I told Baruch that the Lord had said:
Take both copies of this bill of sale, one sealed shut and the other open, and put them in a clay jar so they will last a long time. 15 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel, and I promise you that people will once again buy and sell houses, farms, and vineyards in this country.
Jeremiah Questions the Lord
16 Then I prayed:
17 Lord God, you stretched out your mighty arm and made the sky and the earth. You can do anything. 18 You show kindness for a thousand generations, but you also punish people for the sins of their parents. You are the Lord All-Powerful. 19 With great wisdom you make plans, and with your great power you do all the mighty things you planned. Nothing we do is hidden from your eyes, and you reward or punish us as we deserve.
20 You are famous because you worked miracles in Egypt, and you are still working them in Israel and in the rest of the world as well. 21 You terrified the Egyptians with your miracles, and you reached out your mighty arm and rescued your people Israel from Egypt. 22 Then you gave Israel this land rich with milk and honey, just as you had promised our ancestors.
23 But when our ancestors took over the land, they did not obey you. And now you have punished Israel with disaster. 24 Jerusalem is under attack, and we suffer from hunger and disease. The Babylonians have already built dirt ramps up to the walls of our city, and you can see that Jerusalem will be captured just as you said.
25 So why did you tell me to get some witnesses and buy a field with my silver, when Jerusalem is about to be captured by the Babylonians?
The Lord Explains about the Field
26 The Lord explained:
27 Jeremiah, I am the Lord God. I rule the world, and I can do anything!
28 It is true that I am going to let King Nebuchadnezzar of Babylonia capture Jerusalem. 29 The Babylonian army is already attacking, and they will capture the city and set it on fire. The people of Jerusalem have made me angry by going up to the flat roofs of their houses and burning incense to Baal and offering wine sacrifices to other gods. Now these houses will be burned to the ground!
30-33 The kings and the officials, the priests and the prophets, and everyone else in Israel and Judah have turned from me and made me angry by worshiping idols. Again and again I have tried to teach my people to obey me, but they refuse to be corrected.
I am going to get rid of Jerusalem, because its people have done nothing but evil. 34 They have set up repulsive idols in my temple, and now it isn't a fit place to worship me. 35 And they led Judah into sin by building places to worship Baal in Hinnom Valley, where they also sacrificed their sons and daughters to the god Molech. I have never even imagined they would commit such disgusting sins.
36 Jeremiah, what you said is true. The people of Jerusalem are suffering from hunger and disease, and so the king of Babylonia will be able to capture Jerusalem.
37 I am angry with the people of Jerusalem, and I will scatter them in foreign countries. But someday I will bring them back here and let them live in safety. 38 They will be my people, and I will be their God. 39-41 I will make their thoughts and desires pure. Then they will realize that, for their own good and the good of their children, they must worship only me. They will even be afraid to turn away from me. I will make an agreement with them that will never end, and I won't ever stop doing good things for them. With all my heart I promise that they will be planted in this land once again. 42 Even though I have brought disaster on the people, I will someday do all these good things for them.
43 Jeremiah, when you bought the field, you showed that fields will someday be bought and sold again. You say that this land has been conquered by the Babylonians and has become a desert, emptied of people and animals. 44 But someday, people will again spend their silver to buy fields everywhere—in the territory of Benjamin, the region around Jerusalem and the towns of Judah, and in the hill country, the foothills to the west, and the Southern Desert. Buyers and sellers and witnesses will sign and seal the bills of sale for the fields. It will happen, because I will give this land back to my people. I, the Lord, have spoken.
