1 Šī ir vārds pa vārdam tā vēstule, ko pravietis Jeremija sūtīja no Jeruzalemes vēl dzīvajiem tautas vecajiem un priesteriem un praviešiem un visas tautas piederīgiem, kas Nebukadnēcara no Jeruzālemes bija aizvesti gūstā uz Bābeli, pēc tam jau,
2 Kad ķēniņš Jechonja un ķēniņiene, galma ierēdņi, kā arī Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgie un labieši kopā ar amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem—bija aizvesti no Jeruzālemes,
3 Un kas nosūtīta ar Ēleasu, Šafana dēlu, un ar Gemarju, Hilkija dēlu, ko Jūdas ķēniņš sūtīja uz Bābeli pie Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara.
4 Vēstule skan: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli:
5 Celiet namus un dzīvojiet tajos! Dēstiet dārzus un baudiet to augļus!
6 Ņemiet sievas un dzemdiniet dēlus un meitas! Ņemiet arī saviem dēliem sievas un dodiet savām meitām vīrus, lai viņas savukārt kļūst par mātēm dēliem un meitām, ka jūs tur vairojaties un neejat mazumā!
7 Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to to Kungu, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.“
8 Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Lai jūs nemaldina jūsu pravieši, kas jūsu vidū dzīvo, nedz arī jūsu zīlnieki; neticiet ari saviem sapņiem, ko jūs redzat!
9 Jo tie ir meli, ko viņi jums sludina manā vārdā, Es viņus neesmu sūtījis“, —tā saka tas Kungs.
10 Tiešām, tā saka tas Kungs: „Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.
11 Jo Es zinu, kādas Man domas par jums“, —saka tas Kungs, —„miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.
12 Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.
13 Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,
14 Es būšu atrodams,“ —tā saka tas Kungs, —„un Es jūs salasīšu kopā no visām tautām un no visām tām vietām, uz kurieni Es jūs izraidīju“, —saka tas Kungs, —„un atvedīšu jūs atpakaļ tanī vietā, no kurienes Es jūs liku aizvest!
15 Bet kad jūs sakāt: Tas Kungs mums deva arī Bābelē praviešus“, —tad lieta šāda:
16 —Tiešām, tā saka tas Kungs par ķēniņu, kas sēd uz Dāvida troņa, un par visu tautu, kas dzīvo šinī pilsētā, un par jūsu tautiešiem, kas ar jums neaizgāja trimdā, —
17 Tā saka tas Kungs Cebaots: Redzi, Es raidīšu viņiem virsū zobenu, badu, mēri un darīšu tos kā sabojātas vīģes, kas ir tik nelāgas, ka tās nevar ēst.
18 Un Es tos vajāšu ar zobenu, badu un mēri un padarīšu tos par baigu paraugu visām valstīm virs zemes, par lāstu un biedēkli, par apsmieklu un nievu priekšmetu visu tautu vidū, starp kurām Es tos esmu izklīdinājis,
19 Par sodu tam, ka tie neklausīja maniem vārdiem“, —saka tas Kungs, —„jo Es sūtīju taču vienmēr pie viņiem savus kalpus praviešus, bet jūs neklausī-jāt“, —tā skan tā Kunga teiciens.
20 „Tad klausaities tā Kunga vārdu, jūs līdzi paņemtie, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli!“
21 Tad nu tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, par Ahabu, Kolajas dēlu, un par Cedekiju, Maāsejas dēlu, kas abi jums sludina par nākotni melus manā vārdā: „Es tos nodošu Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, lai viņš tos soda ar nāvi jūsu acu priekšā!“ —
22 Starp trimdā uz Bābeli aizvestajiem Jūdas ļaudīm radīsies lāstu vārds, un tie sacīs: „Lai tas Kungs tev dara kā Cedekijam un kā Ahabam, kurus Bābeles ķēniņš cepināja ugunī
23 Par sodu tam, ka tie Israēlā ļāvās bezdievībai, pārkāpa laulību ar savu tautiešu sievām un sludināja melus manā vārdā, ko Es tiem nebiju uzdevis. Man tas ir droši zināms, un Es to apliecinu!“ —saka tas Kungs.
24 Šemajam no Nehelamas saki:
25 Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ ka tu sūtīji savā vārdā vēstuli visai tautai Jeruzālemē un priesterim Cefanjam, Maāsejas dēlam, un visiem priesteriem, ziņodams:
26 Tas Kungs ir tevi iecēlis par priesteri priestera Jojadas vietā, lai tā Kunga namā būtu uzraugs pār katru prātu zaudējušo, kas uzstājas kā pravietis, ka tu to savaldi, ieslēdz kakla dzelžos un ieliec siekstā, —
27 Kāpēc tad tu neuzstājies pret Jeremiju no Anatotas, kas atļaujas sev būt pārliecībā darbojamies jūsu vidū kā pravietis?
28 Tādēļ taču viņš sūtīja mums uz Bābeli vēstuli, kurā viņš saka: „Tas vēl ilgi tā paliks; celiet namus un dzīvojiet tur iekšā, dēstiet dārzus un baudiet to augļus!“ —
29 Kad priesteris Cefanja bija izlasījis šo vēstuli pats pravietim Jeremijam priekšā,
30 Tad pār Jeremiju nāca tā Kunga vārds un tam sacīja:
31 „Sūti visiem trimdā aizvestajiem šādu ziņu: Tā saka tas Kungs par Šemaju no Nehalamas: Tā kā Šemaja uzstājies pie jums kā pravietis un Es neesmu viņu sūtījis, tad viņš jūs ir pavedinājis paļauties uz meliem,
32 Un tādēļ saka tas Kungs: Redzi, Es likšu to nožēlot Šemajam no Neha-lamas un viņa pēcnācējiem! Viņam nebūs neviena pēcnācēja, kas dzīvo šīs tautas vidū; viņš nepiedzīvos arī to laimi, ko Es esmu paredzējis piešķirt savai tautai!“ —saka tas Kungs, —„jo viņš skubināja nepaklausīt tam Kungam un atkāpties no Viņa.“
Jeremiah's Letter to the People of Judah in Babylonia
1-2 I had been left in Jerusalem when King Nebuchadnezzar took many of the people of Jerusalem and Judah to Babylonia as prisoners, including King Jehoiachin, his mother, his officials, and the metal workers and others in Jerusalem who were skilled in making things. So I wrote a letter to the priests, the prophets, the leaders, and the rest of our people in Babylonia. 3 I gave the letter to Elasah and Gemariah, two men that King Zedekiah of Judah was sending to Babylon to talk with Nebuchadnezzar. In the letter, I wrote 4 that the Lord All-Powerful, the God of Israel, had said:
I had you taken from Jerusalem to Babylonia. Now I tell you 5 to settle there and build houses. Plant gardens and eat what you grow in them. 6 Get married and have children, then help your sons find wives and help your daughters find husbands, so they can have children as well. I want your numbers to grow, not to get smaller.
7 Pray for peace in Babylonia and work hard to make it prosperous. The more successful that nation is, the better off you will be.
8-9 Some of your people there in Babylonia are fortunetellers, and you have asked them to tell you what will happen in the future. But they will only lead you astray with their dreams. And don't let the prophets fool you, either. They speak in my name, but they are liars. I have not spoken to them.
10 After Babylonia has been the strongest nation for 70 years, I will be kind and bring you back to Jerusalem, just as I have promised. 11 I will bless you with a future filled with hope—a future of success, not of suffering. 12 You will turn back to me and ask for help, and I will answer your prayers. 13 You will worship me with all your heart, and I will be with you 14 and accept your worship. Then I will gather you from all the nations where I scattered you, and you will return to Jerusalem.
15 You feel secure, because you think I have sent prophets to speak for me in Babylonia.
16-19 But I have been sending prophets to the people of Judah for a long time, and the king from David's family and the people who are left in Jerusalem and Judah still don't obey me. So I, the Lord All-Powerful, will keep attacking them with war and hunger and disease, until they are as useless as rotten figs. I will force them to leave the land, and all nations will be disgusted and shocked at what happens to them. The nations will sneer and make fun of them and use the names “Judah” and “Jerusalem” as curse words.
And you have not obeyed me, even though 20 I had you taken from Jerusalem to Babylonia. But you had better listen to me now. 21-23 You think Ahab son of Kolaiah and Zedekiah son of Maaseiah are prophets because they claim to speak for me. But they are lying! I haven't told them anything. They are also committing other horrible sins in your community, such as sleeping with the wives of their friends. So I will hand them over to King Nebuchadnezzar, who will put them to death while the rest of you watch. And in the future, when you want to put a curse on someone, you will say, “I pray that the Lord will kill you in the same way the king of Babylonia burned Zedekiah and Ahab to death!”
A Message for Shemaiah
24-25 The Lord All-Powerful, the God of Israel, told me what would happen to Shemaiah, who was one of our people in Babylonia. After my letter reached Babylonia, Shemaiah wrote letters to the people of Jerusalem, including the priest Zephaniah son of Maaseiah, and the other priests. The letter to Zephaniah said:
26 After the death of Jehoiada the priest, the Lord chose you to be the priest in charge of the temple security force. You know that anyone who acts crazy and pretends to be a prophet should be arrested and put in chains and iron collars. 27 Jeremiah from the town of Anathoth is pretending to be a prophet there in Jerusalem, so why haven't you punished him? 28 He even wrote a letter to the people here in Babylonia, saying we would be here a long time. He told us to build homes and to plant gardens and grow our own food.
29 When Zephaniah received Shemaiah's letter, he read it to me. 30 Then the Lord told me what to write in a second letter 31 to the people of Judah who had been taken to Babylonia. In this letter, I wrote that the Lord had said:
I, the Lord, have not chosen Shemaiah to be one of my prophets, and he has misled you by telling lies in my name. 32 He has even talked you into disobeying me. So I will punish Shemaiah. He and his descendants won't live to see the good things I will do for my people. I, the Lord, have spoken.
