1 Jeremijas, Hilkijas dēla, runas; viņš cēlies no priesteru kārtas Anatotā Benjamiņa zemē.
2 Pār viņu nāca tā Kunga vārds Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, dienās viņa valdīšanas trispadsmitajā gadā,
3 Un tāpat tas nāca pār viņu joprojām vēl arī Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, dienās līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, ari Josijas dēla, vienpadsmitā valdīšanas gada tecējumam, kas izbeidzās ar Jeruzālemes iedzīvotāju aizvešanu gūstā šā gada piektajā mēnesi.
4 Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5 „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.“
6 Tad es atbildēju: „Ak Kungs, mans Dievs, redzi, —es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!“
7 Bet tas Kungs man sacīja: „Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8 Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!“ —saka tas Kungs. Es lieku savus vārdus tavā mutē.
9 Un tad tas Kungs izstiepa savu roku, aizkāra manu muti un sacīja; „Redzi,
10 Es šodien tpvi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagjraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.“
11 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?“ —Es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.“
12 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!“
13 Tad atskanēja vēlreiz tā Kunga vārds un man sacīja: „Ko tu redzi?“ —Es atbildēju: „Es redzu verdošu katlu, kas ar savu priekšpusi vērsts no ziemeļiem uz dienvidiem.“
14 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „No ziemeļu puses izplūdis ļaunums, virdams pār visiem zemes iedzīvotājiem.
15 Jo redzi, Es saukšu visas ziemeļvalstu ķēniņu zemju ciltis no ziemeļiem“, —saka tas Kungs, —„lai tās nāk un lai katrs valdnieks ceļ savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā un arī visapkārt tās mūriem, kā ari ap visām Jūdas pilsētām.
16 Tad Es spriedīšu tiesu pār viņiem par visu viņu ļaunumu, ka tie Mani atstājuši, upurējuši citiem dieviem un pielūguši savu roku darinājumus.
17 Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tu neesi jāizbiedē viņu priekšā!
18 Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vajra aizsargu mūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šis zemes iedzīvotājiem.
19 Un kad tie pret tevi ari saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!“ —saka tas Kungs.
1 My name is Jeremiah. I am a priest, and my father Hilkiah and everyone else in my family are from Anathoth in the territory of the Benjamin tribe. This book contains the things that the Lord told me to say. 2 The Lord first spoke to me in the thirteenth year that Josiah was king of Judah, 3 and he continued to speak to me during the rule of Josiah's son Jehoiakim. The last time the Lord spoke to me was in the fifth month of the eleventh year that Josiah's son Zedekiah was king. That was also when the people of Jerusalem were taken away as prisoners.
The Lord Chooses Jeremiah
4 The Lord said:
5 “Jeremiah, I am your Creator,
and before you were born,
I chose you to speak for me
to the nations.”
6 I replied, “I'm not a good speaker, Lord, and I'm too young.”
7 “Don't say you're too young,” the Lord answered. “If I tell you to go and speak to someone, then go! And when I tell you what to say, don't leave out a word! 8 I promise to be with you and keep you safe, so don't be afraid.”
9 The Lord reached out his hand, then he touched my mouth and said, “I am giving you the words to say, 10 and I am sending you with authority to speak to the nations for me. You will tell them of doom and destruction, and of rising and rebuilding again.”
11 The Lord showed me something in a vision. Then he asked, “What do you see, Jeremiah?”
I answered, “A branch of almonds that ripen early.”
12 “That's right,” the Lord replied, “and I always rise early to keep a promise.”
13 Then the Lord showed me something else and asked, “What do you see now?”
I answered, “I see a pot of boiling water in the north, and it's about to spill out toward us.”
14 The Lord said:
I will pour out destruction
all over the land.
15 Just watch while I send
for the kings of the north.
They will attack and capture
Jerusalem and other towns,
then set up their thrones
at the gates of Jerusalem.
16 I will punish my people,
because they are guilty
of turning from me
to worship idols.
17 Jeremiah, get ready!
Go and tell the people
what I command you to say.
Don't be frightened by them,
or I will make you terrified
while they watch.
18 My power will make you strong
like a fortress
or a column of iron
or a wall of bronze.
You will oppose all of Judah,
including its kings and leaders,
its priests and people.
19 They will fight back,
but they won't win.
I, the Lord, give my word—
I won't let them harm you.
