1 Jūdas ķēniņa Ahasa, Jotāma dēla, Usijas dēla, dienās notika, ka Sirijas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Peka, Remaljas dēls, uzbruka Jeruzālemei, bet nespēja to sekmīgi aplenkt.
2 Kad Dāvida namam paziņoja: „Sirieši ir iebrukuši ar lielu karaspēku Ēfraimā,“ tad trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā.
3 Tad tas Kungs pavēlēja Jesajam: „Izej ar savu dēlu Šear-Jašubu (šis vārds nozīmē: Kāds pārpalikums atgriezīsies atpakaļ) Ahasam pretī ūdensvada galā pie augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu
4 Un saki viņam: Neuztraucies un esi mierīgs! Nebaidies, un tava sirds lai neiztrucinās šo abu lieliem ugunsgrēkiem līdzīgi kūpošo satrūnējušo stumbeņu priekšā, neraugoties uz Recīna un viņa siriešu nedz arī uz Remaljas dēla dusmu kvēli!
5 Pretstatā tam, ka sirieši pret tevi domājuši ļauni, kopā ar Efraimu un Remaljas dēlu sacīdami:
6 Iesim pret Jūdu, aplenksim un iekarosim to un iecelsim tur par ķēniņu Tabeēla dēlu! —
7 Dievs tas Kungs saka: Tas tā neizdosies un nenotiks!
8 Jo kā Sirijas galva ir Damaska, tā Damaskas galva ir Recīns, un sešdesmit piecu gadu laikā Efraimu satrieks tā, ka šī cilts nebūs vairs tauta.
9 Un kā Ēfraima galva ir Samarija, tā Samarijas galva ir Remaljas dēls. Bet ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!“
10 Tad tas Kungs no jauna ar Jesajas starpniecību runāja ar Ahasu un viņam sacīja:
11 „Izlūdzies sev zīmi no tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!“
12 Bet Ahass atbildēja: „Es neprasīšu un nekārdināšu to Kungu.“
13 Tad Jesaja sacīja: „Klausaities, jūs no Dāvida nama! Vai jums vēl nepietiek kaitināt un apgrūtināt cilvēkus, ka jūs apgrūtināt un kaitināt ari manu Dievu?
14 Tādēļ tas Visuvarenais Kungs pats jums dos zīmi: Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.
15 No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt.
16 Un pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuras abiem ķēniņiem tev tagad bailes, būs gan tukša un kaila padarīta.
17 Bet tas Kungs sūtīs arī pār tevi un tavu tautu un pār visu tava tēva namu dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķīrās no Jūdas, proti: Asirijas ķēniņu!“
18 Tanī dienā tas Kungs atvedīs tās dzēlējas mušas, kas ir Ēģiptē pie Nīlas upes ietekas, un bites, kas ir Asirijā,
19 Un tās nāks un apmetīsies ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmos un visur ganībās.
20 Tanī dienā tas Visuvarenais Kungs nodzīs ar nazi, kas viņpus upes, un proti, ar Asirijas ķēniņu, (jums) galvas matus un kājas spalvas un noskūs arī bārdu.
21 Tanī dienā cilvēks turēs vienu gotiņu un divi aitas.
22 Tā dos tikdaudz piena, ka viņš ēdīs biezpienu. Jo ikviens pārtiks no biezpiena un medus, kas būs palicis dzīvs šai zemē.
23 Tanī laikā katrā vietā, kur tagad stāv tūkstotis vīna koku tūkstoš sudraba gabalu vērtībā, būs tikai ērkšķi un čūkšļi.
24 Turp ies tikai ar bultām un stopiem, jo visa zeme būs kļuvusi par ērkšķiem un čūkšļiem.
25 Visi kalnu tīrumi, ko tagad apstrādā ar kapļiem, —turp tad neies aiz bailēm no ērkšķiem un čūkšļiem, —būs liellopu ganības un vietas, ko izmīdīs aitas.
Isaiah Offers Hope to King Ahaz
1 Ahaz, the son of Jotham and the grandson of Uzziah, was king of Judah when King Rezin of Syria and King Pekah son of Remaliah of Israel went to attack Jerusalem. But they were not able to do what they had planned. 2 When news reached the royal palace that Syria had joined forces with Israel, King Ahaz and everyone in Judah were so terrified that they shook like trees in a windstorm.
3 Then the Lord said to me:
Take your son Shearjashub and go see King Ahaz. You will find him on the road near the cloth makers' shops at the end of the canal that brings water from the upper pool. 4 Tell Ahaz to stop worrying. There's no need for him to be afraid of King Rezin and King Pekah. They are very angry, but they are nothing more than a dying fire. Ahaz doesn't need to fear 5 their evil threats 6 to invade and defeat Judah and Jerusalem and to let the son of Tabeel be king in his place.
7 I, the Lord, promise that this will never happen. 8-9 Damascus is just the capital of Syria, and King Rezin rules only in Damascus. Samaria is just the capital of Israel, and King Pekah rules only in Samaria. But in less than 65 years, Israel will be destroyed. And if Ahaz and his officials don't trust me, they will be defeated.
A Son Named Immanuel
10 Once again the Lord God spoke to King Ahaz. This time he said, 11 “Ask me for proof that my promise will come true. Ask for something to happen deep in the world of the dead or high in the heavens above.”
12 “No, Lord,” Ahaz answered. “I won't test you!”
13 Then I said:
Listen, every one of you in the royal family of David. You have already tried my patience. Now you are trying God's patience by refusing to ask for proof. 14 But the Lord will still give you proof. A virgin is pregnant; she will have a son and will name him Immanuel. 15-16 Even before the boy is old enough to know how to choose between right and wrong, he will eat yogurt and honey, and the countries of the two kings you fear will be destroyed. 17 But the Lord will make more trouble for your people and your kingdom than any of you have known since Israel broke away from Judah. He will even bring the king of Assyria to attack you.
The Threat of an Invasion
18 When that time comes, the Lord will whistle, and armies will come from Egypt like flies and from Assyria like bees. 19 They will settle everywhere—in the deep valleys and between the rocks, on every thornbush and all over the pastureland.
20 The Lord will pay the king of Assyria to bring a razor from across the Euphrates River and shave your head and every hair on your body, including your beard.
21 Anyone who is able to save only one young cow and two sheep, 22 will have enough milk to make yogurt. In fact, everyone left in the land will eat yogurt and honey.
23 Vineyards that had 1,000 vines and were worth 1,000 pieces of silver will turn into thorn patches. 24 You will go there to hunt with your bow and arrows, because the whole country will be covered with thornbushes. 25 The hills where you once planted crops will be overgrown with thorns and thistles. You will be afraid to go there, and your cattle, sheep, and goats will be turned loose on those hills.
