1 Es esmu kļuvis izzināms tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja, un pagāniem, kas manu vārdu nepiesauca, saku Es: „Še Es esmu! —Še Es esmu!“
2 Es izstiepju cauru dienu savas rokas pret nepaklausīgu, pretspnedzīgu tautu, kas seko savām pašas domām pa nelabu ceļu,
3 Pret tautu, kas Mani vienmēr sāpīgi sarūgtina, nesdama manā priekšā kaujamos upujus dārzos un kvēpināmos upujus uz ķieģeļu altājriem.
4 Šie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no nešķīstām lietām vārīta vira.
5 Tie saka: „Paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu!“ Tādi ļaudis ir kā dūmi manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu.
6 „Redzi, manā priekšā ir rakstīts, un Es nerimšu, kamēr Es nebūšu atmaksājis, tiešām, Es atmaksāšu to viņiem un likšu viņiem to sajust viņu krūtīs un sirdīs,
7 Par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā!“ —Tā saka tas Kungs, —„jo tāpēc, ka tie kvēpināja uz kalniem un Mani zaimoja uz pakalniem, Es tiem vispirms ielikšu viņu klēpī viņiem pienācīgo algu.“
8 Tā saka tas Kungs: „Kamēr vīnogu ķekarā ir vēl dzīvības sula, mēdz sacīt: Neposti to! Jo tur svētība iekšā. Tāpat Es rīkošos ar saviem kalpiem, ka Es tos visus nenomaitāju.
9 Es radīšu Jēkabam pēcnācējus un Jūdam mana kalnāja īpašniekus, lai mani izredzētie to manto un mani kalpi tur dzīvo.
10 Tad Saronas līdzenums taps par avju ganībām, un Achoras ieleja par vēršu novietni manai tautai, proti—tiem no tās, kas Mani meklēja.
11 Bet jūs, kas atmetuši to Kungu un aizmirsuši manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzenamos upurus dievietei Menijai,
12 Jūs Es nododu zobenam, jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas jauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.“
13 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!
14 Redzi, mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!
15 Bez tam jūs atstāsit savu vārdu maniem izredzētiem kā lāstu vārdu: Dievs tas Kungs tevi lai nogalina! Bet saviem kalpiem Viņš dos citu vārdu,
16 Tā ka tas, kas meklēs svētību šai zemē, tas to atradīs patiesā Dievā, un kas dos zvērestu šai zemē, tas zvērēs uzticības Dieva vārdā. Agrākās grūtības būs aizmirstas un paliks apslēptas manām acīm.
17 „Jo, redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.
18 Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19 Un Es pats priecāšos par Jeru-zālemi un līksmošu par savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu nedz sāpiu kliedzienus.
20 Tur nebūs nedaudz dienu veca zīdaiņa nedz arī cilvēka ar sirmiem matiem, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.
21 Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.
22 Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.
23 Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz ari dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.
24 Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.
25 Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nekā ļauna nedz posta visā manā svētajā kalnā!“ —saka tas Kungs.
The Lord Will Punish the Guilty
1 I, the Lord, was ready
to answer even those
who were not asking
and to be found by those
who were not searching.
To a nation that refused
to worship me,
I said, “Here I am!”
2 All day long I have reached out
to stubborn and sinful people
going their own way.
3 They keep making me angry
by sneering at me,
while offering sacrifices
to idols in gardens
and burning incense
to them on bricks.
4 They spend their nights
hiding in burial caves;
they eat the meat of pigs,
cooked in sauces
made of stuff unfit to eat.
5 And then they say to others,
“Don't come near us!
We're dedicated to God.”
Such people are like smoke,
irritating my nose all day.
6 I have written this down;
I won't keep silent.
I'll pay them back
just as their sins deserve.
7 I, the Lord, will make them pay
for their sins and for those
of their ancestors—
they have disgraced me
by burning incense
on mountains.
8 Here is what the Lord says:
A cluster of grapes
that produces wine
is worth keeping!
So, because of my servants,
I won't destroy everyone.
9 I have chosen the people
of Israel and Judah,
and I will bless them
with many descendants.
They will settle here
in this land of mountains,
and it will be theirs.
10 My people will worship me.
Then the coastlands of Sharon
and the land as far
as Achor Valley
will turn into pastureland
where cattle and sheep
will feed and rest.
11 What will I, the Lord, do
if any of you reject me
and my holy mountain?
What will happen to you
for offering food and wine
to the gods you call
“Good Luck” and “Fate”?
12 Your luck will end!
I will see to it that you
are slaughtered with swords.
You refused to answer
when I called out;
you paid no attention
to my instructions.
Instead, you did what I hated,
knowing it was wrong.
13 I, the Lord God, will give
food and drink to my servants,
and they will celebrate.
But all of you sinners
will go hungry and thirsty,
overcome with disgrace.
14 My servants will laugh and sing,
but you will be sad
and cry out in pain.
15 I, the Lord God, promise
to see that you are killed
and that my chosen servants use
your names as curse words.
But I will give new names
to my servants.
16 I am God! I can be trusted.
Your past troubles are gone;
I no longer think of them.
When you pray for someone
to receive a blessing,
or when you make a promise,
you must do it in my name.
I alone am the God
who can be trusted.
The Lord's New Creation
17 I am creating new heavens
and a new earth;
everything of the past
will be forgotten.
18 Celebrate and be glad forever!
I am creating a Jerusalem,
full of happy people.
19 I will celebrate with Jerusalem
and all its people;
there will be no more crying
or sorrow in that city.
20 No child will die in infancy;
everyone will live
a very long life.
Anyone a hundred years old
will be considered young,
and to die younger than that
will be considered a curse.
21 My people will live
in the houses they build;
they will enjoy grapes
from their own vineyards.
22 No one will take away
their homes or vineyards.
My chosen people will live
to be as old as trees,
and they will enjoy
what they have earned.
23 Their work won't be wasted,
and their children won't die
of dreadful diseases.
I will bless their children
and their grandchildren.
24 I will answer their prayers
before they finish praying.
25 Wolves and lambs
will graze together;
lions and oxen
will feed on straw.
Snakes will eat only dirt!
They won't bite or harm anyone
on my holy mountain.
I, the Lord, have spoken!
