1 Tā saka tas Kungs: „Kur tad ir tavas mātes šķiršanās (jeb noraidījuma) raksts, ar kuru Es būtu viņu atstūmis un atlaidis 5 Jeb kur būtu kāds no maniem aizdevējiem, kam Es jūs būtu pārdevis? Jūs esat savu grēku dēl pārdoti, un jūsu pārkāpumu dēļ jūsu māte ir atlaista un atstumta!
2 Kādēļ tur nebija neviena, kad Es nācu? Kāpēc neviens neatbildēja, kad Es saucu? Vai tad mana roka tiešām ir par īsu, ka tā nevarētu atsvabināt, un vai tad Man nav spēka diezgan, lai glābtu? Redzi, Es daru jūru ar spēku sausu un ūdens upes par tuksnesi, tā ka zivis sapūst aiz ūdens trūkuma un to pārējie dzīvnieki nobeidzas slāpēs.
3 Es tērpju debesis tumsā un padaru debess aizsegu līdzīgu maisa sēru tērpam.“
4 Dievs tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.
5 Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos.
6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.
7 Bet Dievs tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, kā nepalikšu kaunā.
8 Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubit manas tiesības? Lai viņš panāk šurp!
9 Redzi, Dievs tas Kungs man palīdz; kas atzīs mani par vainīgu? Tīešām, tie visi sadils un sabirzīs kā drēbe, kodes viņus sagrauzīs.
10 Kas jūsu starpā bīstas to Kungu? Lai tas uzklausa Viņa kalpa balsi, kas staigāja visdziļākā tumsā, kur nebija neviena gaismas stara, bet viņš tomēr piesauca tā Kunga vārdu un paļāvās uz savu Dievu!
11 Tik tiešām, jūs visi esat ļaudis, kas kurat uguni un raidāt liesmās to pastiprinātājas uguns šautras! Dodieties tad nu paši savas uguns liesmu svelmē un to dedzinātāju šautru kvēlumā, kādas jūs esat raidījuši šais liesmās! To jums nolikusi mana roka, ka jums jāguļ sāpēs.
The Lord's Power To Punish
1 The Lord says, “Children,
I didn't divorce your mother
or sell you to pay debts;
I divorced her and sold you
because of your sins.
2 I came and called out,
but you didn't answer.
Have I lost my power
to rescue and save?
At my command oceans and rivers
turn into deserts;
fish rot and stink
for lack of water.
3 I make the sky turn dark
like the sackcloth
you wear at funerals.”
God's Servant Must Suffer
4 The Lord God gives me
the right words
to encourage the weary.
Each morning he awakens me
eager to learn his teaching;
5 he made me willing to listen
and not rebel or run away.
6 I let them beat my back
and pull out my beard.
I didn't turn aside
when they insulted me
and spit in my face.
7 But the Lord God keeps me
from being disgraced.
So I refuse to give up,
because I know
God will never let me down.
8 My protector is nearby;
no one can stand here
to accuse me of wrong.
9 The Lord God will help me
and prove I am innocent.
My accusers will wear out
like moth-eaten clothes.
10 None of you respect the Lord
or obey his servant.
You walk in the dark
instead of the light;
you don't trust the name
of the Lord your God.
11 Go ahead and walk in the light
of the fires you have set.
But with his own hand,
the Lord will punish you
and make you suffer.
