1 Liec bazūni pie mutes! Un sauc ar skaļu balsi kā sargs: Kā ērglis ienaidnieks metas uz tā Kunga namu, jo viņi pārkāpuši manu derību un atstājušies no maniem baušļiem.
2 Tad viņi nāks un sauks Man pretī: „Tu esi mūsu Dievs, mēs, israēlieši, pazīstam Tevi!“
3 Israēls ir atmetis to, kas Iabsj tāpēc ienaidnieks viņus vajās.
4 Viņi ieceļ ķēniņus, bet bez Manis, viņi izrauga apgabalu pārvaldniekus, bet Es to nedrīkstu zināt. No sava sudraba un zelta viņi darina elka tēlus vienīgi, lai tie drīzi atkal tiktu iznīcināti.
5 Es noraidu un neieredzu tavu teļa tēlu, Samarija! Manas dusmas ir iedegušās pret viņiem. Cik ilgi viņi vēl priecāsies nesodīti?
6 Jo šis teļš ir nācis no Israēla, amatnieks to ir darinājis, un tas nevar būt Dievs; tāpēc tas Kungs sagraus pīšļos šo Samarijas teļa tēlu.
7 Jo viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu nedz miltu, un ja ari kāds mazums rastos, tad to apris svešinieki.
8 Israēls jau tagad top saēsts; jau tagad ar israēliešiem pagāni apietas kā ar bezvērtīgu trauku
9 Par to, ka viņi skrien pie asiriešiem kā meža ēzelis savas iedomības apmātībā. Efraims apdāvina svešus mīļākos un dod nodevas pagāniem.
10 Bet Es sapulcināšu šos pašus pagānus pret viņiem, un tā viņiem drīz apniks Asirijas ķēniņa—tā saucamā valdnieku ķēniņa—smagā vara. Viņi tad ari pārtrauks svaidīt sev par valdnie-kiem jaunus ķēniņus un iecelt jaunus apgabalu pārvaldniekus.
11 Jo Efraims ir gan cēlis daudz altāpi apgrēcībai, un tie ir kļuvuši arī viņam pašam par apgrēcību.
12 Ja Es viņam arī tūkstoš reiz uzrakstītu priekšā manus baušļus, tomēr tie viņam paliktu sveši un šķistu kāda sveša mācība esam.
13 Kaut viņi ari daudz lopu kauj upuriem un ēd viņu gaļu, tas Kungs tomēr netur labu prātu uz viņiem; Viņš tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus; lai tad viņi iet atpakaļ uz Ēģipti.
14 Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis; ari Jūda joprojām ierīko sev lielā skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es likšu ugunij uzliesmot viņu pilsētās, un tā apris viņu greznās ēkas!
Israel Rejects the Lord
The Lord said:
1 Sound a warning!
Israel, you broke our agreement
and ignored my teaching.
Now an eagle is swooping down
to attack my land.
2 Israel, you say, “We claim you,
the Lord, as our God.”
3 But your enemies
will chase you for rejecting
our good agreement.
4 You chose kings and leaders
without consulting me;
you made silver and gold idols
that led to your downfall.
5 City of Samaria, I'm angry
because of your idol
in the shape of a calf.
When will you ever
be innocent again?
6 Someone from Israel built
that idol for you,
but only I am God.
And so it will be smashed
to pieces.
7 If you scatter wind
instead of wheat,
you will harvest a whirlwind
and have no wheat.
Even if you harvest grain,
enemies will steal it all.
8 Israel, you are ruined,
and now the nations
consider you worthless.
9 You are like a wild donkey
that goes its own way.
You've run off to Assyria
and hired them as allies.
10 You can bargain with nations,
but I'll catch you anyway.
Soon you will suffer abuse
by kings and rulers.
11 Israel, you have built
many altars where you offer
sacrifices for sin.
But these altars have become
places for sin.
12 My instructions for sacrifices
were written in detail,
but you ignored them.
13 You sacrifice your best animals
and eat the sacrificial meals,
but I, the Lord,
refuse your offerings.
I will remember your sins
and punish you.
Then you will return to Egypt.
14 Israel, I created you,
but you forgot me.
You and Judah built palaces
and many strong cities.
Now I will send fire to destroy
your towns and fortresses.
