1 Kad Efraims runāja, visos radās bailes, un viņš bija ieguvis lielu cieņu Israēlā; bet tad viņi krita grēkā ar Baālu un dabūja tādēļ galu.
2 Bet tagad viņi grēko arvienu vēl vairāk; no sava sudraba viņi darina elka dievu tēlus pēc savas iedomas un gaumes, kas tomēr visi ir vienkāršs amatnieka roku darbs. Un tomēr viņi augsti teic šos tēlus, sacīdami: „Kas grib šos teļu tēlus skūpstīt, tiem jānes kaujamam upurim dzīvi cilvēki!“
3 Tādēļ viņi kļūs kā agrīnas rīta miglas vālis, kā rīta rasa, kas jau rīta agrumā izzūd, kā pelavas, ko vējš aizpūš no klona, kā dūmi, kas iziet pa skursteni.
4 Es turpretī esmu tas Kungs, tavs Dievs jau kopš Ēģiptes laikiem. Cita Dieva bez Manis tev nebūs pazīt un arī neviena cita glābēja kā vienīgi Mani.
5 Es taču gādāju par tevi tuksnesī, saules svelmē izkaltušajā zemē.
6 Bet kad viņi nu ir atraduši labas ganības, kad viņi paši ir labi paēduši un kad viņiem ari pašiem tālāk pietiek barības, tad viņu sirds kļūst lepna, un viņi mani aizmirst.
7 Tad ari Es pret viņiem kļūšu kā lauva, un kā pardelis Es gribu viņiem uzglūnēt ceļmalā.
8 Es viņiem stāšos pretī kā lāču māte, kufai nolaupīti mazuļi, un saplosīšu viņu nocietējušo sirdi un aprišu viņus turpat kā lauva; meža zvēriem būs viņus saplosīt!
9 Israēl, tu grūd sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.
10 Kur tad nu ir tavs ķēniņš, kas tev palīdzētu visās tavās pilsētās? Un kur ir tavi tiesneši, par kujiem tu teici: „Dod man ķēniņus un apgabalu pārvaldniekus?“
11 Lai nu arī tā, —Es taču tev devu reiz savās dusmās ķēniņu, un to Es atkal tev atņemšu savā bargumā! —
12 Sakopoti vienuviet ir Ēfraima noziegumi, un saglabāti turpmākam ir visi viņa grēki.
13 Viņam būs jāpiedzīvo sāpes kā dzemdētājai. Viņš ir neizpratīgs bērns, jo kad laiks pienāk, viņš negrib traukties ārā no mātes miesām.
14 Bet Es gribu atsvabināt viņus no pazemes valsts varas un izglābt no nāves. Nāve, kur ir tava inde un sērgas? —Elle, kur ir tavs iznīcības spēks? Un tomēr, līdzcietība manu acu priekšā paliek apslēpta!
15 Lai gan viņš—Efraims—ir auglīgs brāļu vidū, tad tomēr celsies un brāzīsies pāri viņam tā Kunga ritenis no tuksneša, tā ka izsīks viņa akas un izžūs viņa avoti, un ienaidnieks izlaupīs un aiznesīs projām no viņa mantnīcas visas dārglietas.
Israel Is Doomed
The Lord said:
1 When your leaders spoke,
everyone in Israel trembled
and showed great respect.
But you sinned by worshiping Baal,
and you were destroyed.
2 Now you continue to sin
by designing and making
idols of silver
in the shape of calves.
You are told to sacrifice
to these idols —
yes, even to kiss them.
3 And so, all of you will vanish
like the mist or the dew
of early morning,
or husks of grain in the wind
or smoke from a chimney.
4 I, the Lord, have been your God
since the time
you were in Egypt.
I am the only God you know,
the only one who can save.
5 I took care of you
in a thirsty desert.
6 I fed you till you were satisfied,
then you became proud
and forgot about me.
7 Now I will attack like a lion,
ambush you like a leopard,
8 and rip you apart like a bear
robbed of her cubs.
I will gnaw on your bones,
as though I were a lion
or some other wild animal.
9 Israel, you are done for.
Don't expect help from me.
10 You wanted a king and rulers.
Where is your king now?
What cities have rulers?
11 In my anger, I gave you a king;
in my fury, I took him away.
Israel's Terrible Fate
The Lord said:
12 Israel, your terrible sins
are written down
and stored away.
13 You are like a senseless child
who refuses to be born
at the proper time.
14 Should I, the Lord, rescue you
from death and the grave?
No! I call death and the grave
to strike you like a plague.
I refuse to show mercy.
15 No matter if you prosper
more than the other tribes,
I, the Lord, will wipe you out,
just as a scorching desert wind
dries up streams of water.
I will take away
your precious treasures.
16 Samaria will be punished
for turning against me.
It will be destroyed in war—
children will be beaten
against rocks,
and pregnant women
will be ripped open.
