1 Tad Jāzeps krita pie sava tēva vaiga, raudāja un skūpstīja viņu.
2 Un Jāzeps pavēlēja dziedniekiem, saviem kalpiem, viņa tēvu iebalzamēt. Un ārsti iebalzamēja Israēlu.
3 Tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz vajaga balzamēšanai. Pēc tam ēģiptieši to apraudāja septiņdesmit dienas.
4 Un kad viņa apraudāšanas laiks bija beidzies, tad Jāzeps sacīja faraona nama iedzīvotājiem: „Ja jūs esat man labvēlīgi, tad sakiet manā vietā faraonam:
5 Mans tēvs lika man ar zvērestu apstiprināt, sacīdams: Es mirstu, bet tu aproc mani manā paša kapā, kujru es sev esmu racis Kānaāna zemē, tur tev mani jāaprok.
6 Es tagad gribu doties turp un gribu aprakt savu tēvu un tad griezties atpakaļ.“
7 Un Jāzeps aizgāja, lai apraktu savu tēvu, un ar viņu kopā gāja visi faraona kalpi, viņa nama vecākie un visi Ēģiptes zemes vecākie
8 Un visa Jāzepa nama saime, kā arī viņa brāļi un viņa tēva nama saime, tikai savus mazos bērnus, savus sīklopus un liellopus, tos tie atstāja Gošenes zemē.
9 Līdz ar viņu devās ceļā arī rati un jātnieki, visi kopā ļoti liels pulks.
10 Un viņš aizgāja līdz Goren-haatadai, kas atrodas aiz Jardānas pārejas. Tur viņi noturēja lielu un ļoti svinīgu sēru sanāksmi. Viņš savam tēvam veltīja septiņas dienas ilgas sēras.
11 Kad nu Kānaāna zemes iedzīvotāji vēroja mirušā apraudāšanu pie Goren-haatadas, tad tie teica: „Ēģiptiešiem ir jo lielas sēras,“ tādēļ to vietu pie Jardānas pārejas sauc: Ebel-Mizrajim.
12 Tā viņa dēli darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis:
13 Viņi to aizveda uz Kānaāna zemi un apraka Makpelas tīrumā, alā, kupi Ābrahāms kopā ar tīrumu bija pircis sev par dzimts kapiem no hetieša Efrona iepretim Mamrei.
14 Un Jāzeps pēc tēva apglabāšanas atgriezās Ēģiptes zemē līdz ar saviem brāļiem un visiem tiem, kas bija gājuši ar viņu, lai apraktu vina tēvu.
15 Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka vinu tēvs ir miris, tad tie sprieda: „Kad tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.“
16 Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: „Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams:
17 Sakait tā Jāzepam: Piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, 10 tie tev darījuši ļaunu! Bet tagad piedodi mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!“ Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja.
18 Tad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: „Redzi, mēs tev gribam būt kalpi.“
19 Un Jāzeps sacīja viņiem: „Nebīstaities; vai tad es esmu Dieva vietā?
20 Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, lai panāktu, kas šodien redzams: daudz ļaudis saglabāt dzīvus.
21 Bet tagad: nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem. Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.
22 Tā Jāzeps ar sava tēva saimi apmetās uz dzīvi Ēģiptē. Un Jāzepam bija simts desmit gadi.
23 Jāzeps pieredzēja no Ēfraima bērnu bērnus trešajā augumā, un ari Manases dēla Machīra bērni piedzima uz Jāzepa ceļiem.
24 Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Es miršu, bet Dievs raudzīdamies raudzīsies uz jums un izvedis jūs no šīs zemes uz to zemi, kupu Viņš ar zvērestu ir apsolījis Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam.“
25 Un Jāzeps nozvērināja Israēla bērnus, teikdams: „Dievs patiešām raudzīsies uz jums, ka jūs aizvedat manus kaulus no šejienes.“
26 Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un to iebalzamēja un ielika Ēģiptē šķirstā.
1 Joseph started crying, then leaned over to hug and kiss his father.
2 Joseph gave orders for Jacob's body to be embalmed, 3 and it took the usual 40 days.
The Egyptians mourned 70 days for Jacob. 4 When the time of mourning was over, Joseph said to the Egyptian leaders, “If you consider me your friend, please speak to the king for me. 5 Just before my father died, he made me promise to bury him in his burial cave in Canaan. If the king will give me permission to go, I will come back here.”
6 The king answered, “Go to Canaan and keep your promise to your father.”
7-9 When Joseph left Goshen with his brothers, his relatives, and his father's relatives to bury Jacob, many of the king's highest officials and even his military chariots and cavalry went along. The Israelites left behind only their children, their cattle, and their sheep and goats.
10 After crossing the Jordan River, Joseph stopped at Atad's threshing place, where they all mourned and wept seven days for Jacob. 11 The Canaanites saw this and said, “The Egyptians are in great sorrow.” Then they named the place “Egypt in Sorrow.”
12 So Jacob's sons did just as their father had instructed. 13 They took him to Mamre in Canaan and buried him in Machpelah Cave, the burial place Abraham had bought from Ephron the Hittite.
14 After the funeral, Joseph, his brothers, and everyone else returned to Egypt.
Joseph's Promise to His Brothers
15 After Jacob died, Joseph's brothers said to each other, “What if Joseph still hates us and wants to get even with us for all the cruel things we did to him?”
16 So they sent this message to Joseph:
Before our father died, 17 he told us, “You did some cruel and terrible things to Joseph, but you must ask him to forgive you.”
Now we ask you to please forgive the terrible things we did. After all, we serve the same God that your father worshiped.
When Joseph heard this, he started crying.
18 Right then, Joseph's brothers came and bowed down to the ground in front of him and said, “We are your slaves.”
19 But Joseph told them, “Don't be afraid! I have no right to change what God has decided. 20 You tried to harm me, but God made it turn out for the best, so that he could save all these people, as he is now doing. 21 Don't be afraid! I will take care of you and your children.” After Joseph said this, his brothers felt much better.
Joseph's Death
22 Joseph lived in Egypt with his brothers until he died at the age of 110. 23 Joseph lived long enough to see Ephraim's children and grandchildren. He also lived to see the children of Manasseh's son Machir, and he welcomed them into his family. 24 Before Joseph died, he told his brothers, “I won't live much longer. But God will take care of you and lead you out of Egypt to the land he promised Abraham, Isaac, and Jacob. 25 Now promise me that you will take my body with you when God leads you to that land.”
26 So Joseph died in Egypt at the age of 110; his body was embalmed and put in a coffin.
