1 Un tālāk tā Kunga vārds ienāca manā garā, man sacīdams:
2 „Cilvēka bērns! Griez savu skatu pret Israēla kalniem un sludini par tiem
3 Un saki: Jūs Israēla kalni, klausaities Dieva tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: Redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs.
4 Jūsu altāj-us nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā.
5 Israēla bērnu līkus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem.
6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti.
7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu tas Kungs.
8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos pagānu tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu.
9 Šie jūsu pārpalicēji, kas aizvesti gūstā, Mani pieminēs tur pagānu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām nelietībām un negantībām,
10 Un tie atzīs, ka Es, tas Kungs, ne bez iemesla un ne par velti tiem piedraudēju ar tādu nelaimi.“
11 Tā saka Dievs tas Kungs: „Sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: Lāsts! par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra.
12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu pilnā mērā viņu vidū savu bardzību.
13 Tad jūs atzīsit, ka Es esmu tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu.
14 Es izstiepšu savu roku pret tiem un padarīšu zemi par tuksnesi un mežainu čūkslienu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
Israel Is Doomed
1 The Lord God said:
2 Ezekiel, son of man, face the hills of Israel and tell them:
3 Listen, you mountains and hills, and every valley and gorge! I, the Lord, am about to turn against you and crush all the places where foreign gods are worshiped. 4 Every altar will be smashed, and in front of the idols I will put to death the people who worship them. 5 Dead bodies and bones will be lying around the idols and the altars. 6 Every town in Israel will be destroyed to make sure that each shrine, idol, and altar is smashed—everything the Israelites made will be a pile of ruins. 7 All over the country, your people will die. And those who survive will know that I, the Lord, did these things. 8 I will let some of the people live through this punishment, but I will scatter them among the nations, 9 where they will be prisoners. And when they think of me, they will realize that they disgraced me by rebelling and by worshiping idols. They will hate themselves for the evil things they did, 10 and they will know that I am the Lord and that my warnings must be taken seriously.
11 The Lord God then said:
Ezekiel, beat your fists together and stomp your feet in despair! Moan in sorrow, because the people of Israel have done disgusting things and now will be killed by enemy troops, or they will die from starvation and disease. 12 Those who live far away will be struck with deadly diseases. Those who live nearby will be killed in war. And the ones who are left will starve to death. I will let loose my anger on them! 13 These people used to offer incense to idols at altars built on hills and mountaintops and in the shade of large oak trees. But when they see dead bodies lying around those altars, they will know that I am the Lord. 14 I will make their country a barren wasteland, from the Southern Desert to the town of Diblah in the north. Then they will know that I, the Lord, have done these things.
