1 Un tālāk nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, vērs savus skatus pret Seīras kalnāju un sludini pret to šādu pravietojumu:
3 Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret tevi, Seīras kalnāj, Es izstiepšu savu roku pret tevi un padarīšu tevi par tuksnesi un visu pamestu neauglīgu kailatni!
4 Tavas pilsētas Es padarīšu par drupu kaudzēm, un tu pati kļūsi par tuksnesi, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs.
5 Tas tāpēc, ka tu dzīvoji mūžīgā ienaidā ar Israēla bērniem un nodevi tos zobenam taisni viņu nelaimes laikā, kad viņi savu noziegumu jau bija gandrīz izlīdzinājuši.
6 Tādēļ, tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es likšu tev asinis liet, asinis tevi mocīs. Tādēļ, ka tu nevairījies no asins izliešanas, asinis tevi vajās.
7 Es padarīšu Seīras kalnāju par tuksnesi un kailu smiltāju un iznīcināšu visus, kas tur klejo.
8 Es pildīšu visus tā kalnus ar nokautiem: uz taviem pakalniem, tavās lejās un gravās vistugulēs zobena nokautie.
9 Es tevi darīšu par mūžīgu smilšainu kailatni, tavās pilsētās neviens vairs nedzīvos, lai jūs atzīstat, ka Es esmu tas Kungs.
10 Tāpēc ka tu sacīji: Šīs divas tautas, šīs divas valstis kritīs manās rokās, es tās ieņemšu, kaut gan pats tas Kungs tur dzīvo,
11 Tad tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es rīkošos ar tevi pēc tavām paša dusmām un tavas bardzības, kā tu izturējies pret tiem savā ienaidā, un Es likšu tiem un ari tev Sevi pazīt, kad Es ar tevi tiesāšos un būšu tevi sodījis.
12 Tad ari tu atzīsi, ka Es, tas Kungs, esmu dzirdējis visus tavus paļājumus, ko tu vērsi pret Israēla kalnāju, kad tu sacīji: Tas ir izpostīts un mums nodots, lai mēs to apēdam.
13 Tā jūs lielījāties pret Mani ar savu muti un bieži lietojāt pārgalvīgus vārdus; tos visus Es esmu dzirdējis.
14 Tā saka Dievs tas Kungs: Visai zemei par prieku Es likšu tev kļūt par tuksnesi.
15 Kā tu priecājies, kad Israēla nama īpašums bija izpostīts, tā Es arī tev atmaksāšu; tev jātop par tuksnesi, Seīras kalnāj, un kopā ar tevi arī visai Ēdomai, lai tu un Ēdoma atzītu, ka Es esmu tas Kungs.“
Edom Will Be a Wasteland
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the people of Edom 3 and say to them:
I, the Lord God,
am now your enemy!
And I will turn your nation
into an empty wasteland,
4 leaving your towns in ruins.
Your land will be a desert,
and then you will know
that I am the Lord.
5 People of Edom, not only have you been Israel's longtime enemy, you simply watched when disaster wiped out its people as punishment for their sins. 6 And so, as surely as I am the living Lord God, you are guilty of murder and must be put to death. 7 I will destroy your nation and kill anyone who travels through it. 8 Dead bodies will cover your mountains and fill up your valleys, 9 and your land will lie in ruins forever. No one will live in your towns ever again. You will know that I am the Lord.
10 You thought the nations of Judah and Israel belonged to you, and that you could take over their territory. But I am their God, 11 and as surely as I live, I will punish you for treating my people with anger and hatred. Then they will know that I, the Lord, am punishing you! 12 And you will finally realize that I heard you laugh at their destruction and say their land was yours to take. 13 You even insulted me, but I heard it all.
14 Everyone on earth will celebrate when I destroy you, 15 just as you celebrated when Israel was destroyed. Your nation of Edom will be nothing but a wasteland. Then everyone will know that I am the Lord.
