1 Nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, runā uz saviem tautiešiem un saki tiem: Ja Es sūtu zobenu pār kādu zemi un šīs zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev par sargu;
3 Ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielaužamies zemē, ja tas pūš tauri un brīdina tautu;
4 Un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krīt uz viņa paša galvas,
5 Jo viņš taču dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tātad viņš pats vainīgs savā nāvē. Ja viņš to būtu ievērojis un būtu ļāvies sevi brīdināt, viņš būtu izglābis savu dzīvību.
6 Bet ja sargs redz zobenu nākam, bet nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas.
7 Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no manas mutes, tos brīdini manā vārdā.
8 Ja Es bezdievim saku: Bezdievi, tev jāmirst, un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.
9 Bet ja tu būsi brīdinājis bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ, bet tu būsi izglābis savu dzīvību.
10 Un tu, cilvēka bērns, saki Israēla namam: Jūs sakāt: Mūsu pārkāpumi un grēki smagi guļ uz mums, ar tiem mēs ejam bojā. Kā tad mēs varētu dzīvot?
11 Saki tiem: Tik tiešām, ka Hs dzīvoju, —saka Dievs tas Kungs, —Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava jaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jele atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?
12 Tu, cilvēka bērns, saki saviem tautiešiem: Taisno neizglābs viņa tais-nība, kad viņš apgrēkojas. Un bezdievis neies bojā savas bezdievības dēļ, ja viņš atgriežas no savas bezdievības. Ari taisnais nevar dzīvot no savas taisnības, kad viņš apgrēkojas.
13 Ja Es taisnajam saku, ka viņš dzīvos, un viņš, paļaudamies uz savu līdzšinējo taisnību, dara ļaunu, tad neviens nepieminēs vairs visas viņa taisnības, bet viņš mirs tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis.
14 Un ja Es piedraudu bezdievim: Tu mirsi, un tas atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības,
15 Tā ka tas atdod viņam ieķīlāto tā īpašniekam, atmaksā par laupīto un staigā pēc dzīves likumiem un nedara ļauna, tad tas patiesi dzīvos un nemirs.
16 Viņa grēkus, ko viņš nodarījis, vairs nepieminēs, viņš rīkojas pēc patiesības un taisnības, viņš patiesi dzīvos.
17 Tavi tautieši man saka: Tā Kunga ceļš nav pareizs! Bet patiesībā viņu pašu ceļš nav pareizs.
18 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tam jāmirst.
19 Bet kad bezdievis atgriežas no savas bezdievības un ievēro patiesību un taisnību, tad tas dzīvos.
20 Un kaut gan jūs apgalvojat, ka tā Kunga ceļš neesot pareizs, Es jūs tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem, tu Israēla nams.“
21 Un notika mūsu trimdas div-padsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā, ka ieradās pie manis bēglis no Jeruzālemes un man vēstīja: „Pilsēta ir e ņemta!“
22 Bet tā Kunga roka bija nākusi pār mani jau dienu priekš bēgļa atnākšanas un atdarījusi man muti. Mana mute palika atdarīta, tā ka Es pēc tam nekad nebiju vairs mēms.
23 Tad atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24 „Cilvēka bērns, posta un drupu vietu apdzīvotāji Israēla zemē saka: Ābrahāms bija tikai viens un mantoja šo zemi, mēs esam daudzi, mums vēl jo vairāk piekrīt šī zeme par īpašumu.
25 Saki tu tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Jūs ēdat gaļu kopā ar asinīm un paceļat savas acis uz saviem elkiem un izlejat asinis. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
26 Jūs paļaujaties arī stipri uz sava zobena, darāt nelietības, liekat negodā cits cita sievu. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
27 Saki tiem: Tā saka tas Kungs: Tik tiešām, ka Es dzīvoju, tie, kas dzīvo posta vietās, kritīs no zobena; un kas uzturas vaļējā laukā, tos Es atdošu zvēriem par barību, un tie, kas slēpjas kalnos un alās, mirs ar mēri.
28 Un Es darīšu zemi par tuksnesi un neauglīgu kailatni, tās godība beigsies. Un Israēla kalna zeme stāvēs tukša un pamesta, tā ka tur neviens nestaigās.
29 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es zemi padaru par tuksnesi un neauglīgu kailatni viņu negantību dēļ, ko tie darījuši.
30 Cilvēka bērns, tavi tautieši runā par tevi cits ar citu, sastājušies pie mūriem un nama durvīs, un saka: Nāciet, klausīsimies vārdu, kas nāk no tā Kunga.
31 Un tie nāk pie tevis kā tautas sanāksmē un klausās tavus vārdus, bet tos nepilda. Tie ir mīlīgi ar savu muti, bet viņu sirds dzenas pēc mantas.
32 Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt kokli. Tādēļ tie klausās tavus vārdus, bet tos nepilda.
33 Bet kad notiks, kam jānotiek, —un tas piepildīsies katrā ziņā—, tad tie redzēs, ka pravietis ir bijis viņu vidū.“
The Lord Appoints Ezekiel To Stand Watch
(Ezekiel 3.16-21)1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, warn your people by saying:
Someday, I, the Lord, may send an enemy to invade a country. And suppose its people choose someone to stand watch 3 and to sound a warning signal when the enemy is seen coming. 4-5 If any of these people hear the signal and ignore it, they will be killed in battle. But it will be their own fault, because they could have escaped if they had paid attention.
6 But suppose the person watching fails to sound the warning signal. The enemy will attack and kill some of the sinful people in that country, and I, the Lord, will hold that person responsible for their death.
7 Ezekiel, I have appointed you to stand watch for the people of Israel. So listen to what I say, then warn them for me. 8 When I tell wicked people they will die because of their sins, you must warn them to turn from their sinful ways. But if you refuse to warn them, you are responsible for their death. 9 If you do warn them, and they keep sinning, they will die because of their sins, and you will be innocent.
The Lord Is Always Fair
(Ezekiel 18.21-30)10 The Lord said:
Ezekiel, son of man, the people of Israel are complaining that the punishment for their sins is more than they can stand. They have lost all hope for survival, and they blame me. 11 Tell them that as surely as I am the living Lord God, I don't like to see wicked people die. I enjoy seeing them turn from their sins and live. So if the Israelites want to live, they must stop sinning and turn back to me.
12 Tell them that when good people start sinning, all the good they did in the past cannot save them from being punished. And remind them that when wicked people stop sinning, their past sins will be completely forgiven, and they won't be punished.
13 Suppose I promise good people that they will live, then later they start sinning and believe they will be saved by the good they did in the past. These people will certainly be put to death because of their sins. Their good deeds will be forgotten.
14 Suppose I warn wicked people that they will die because of their sins, and they stop sinning and start doing right. 15 For example, they need to return anything they have taken as security for a loan and anything they have stolen. Then if they stop doing evil and start obeying my Law, they will live. 16 Their past sins will be forgiven, and they will live because they have done right.
17 Ezekiel, your people accuse me of being unfair. But they are the ones who are unfair. 18 If good people start doing evil, they will be put to death, because they have sinned. 19 And if wicked people stop sinning and start doing right, they will save themselves from punishment. 20 But the Israelites still think I am unfair. So warn them that they will be punished for what they have done.
The News of Jerusalem's Fall
21 Twelve years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, a refugee who had escaped from Jerusalem came to me on the fifth day of the tenth month. He told me that the city had fallen.
22 The evening before this man arrived at my house, the Lord had taken control of me. So when the man came to me the next morning, I could once again speak.
What Will Happen to Those Left in Israel?
23 Then the Lord said:
24 Ezekiel, son of man, the people living in the ruined cities of Israel are saying, “Abraham was just one man, and the Lord gave him this whole land of Israel. There are many of us, and so this land must be ours.”
25 So, Ezekiel, tell them I am saying:
How can you think the land is still yours? You eat meat with blood in it and worship idols. You commit murder 26 and spread violence throughout the land. Everything you do is wicked; you are even unfaithful in marriage. And you claim the land is yours!
27 As surely as I am the living Lord God, you people in the ruined cities will be killed in battle. Those of you living in the countryside will be eaten by wild animals, and those hiding in caves and on rocky cliffs will die from deadly diseases. 28 I will make the whole country an empty wasteland and crush the power in which you take such pride. Even the mountains will be bare, and no one will try to cross them. 29 I will punish you because of your sins, and I will turn your nation into a barren desert. Then you will know that I am the Lord.
The People Listen, but Don't Change
The Lord said:
30 Ezekiel, son of man, the people with you in Babylonia talk about you when they meet by the city walls or in the doorways of their houses. They say, “Let's ask Ezekiel what the Lord has said today.” 31 So they all come and listen to you, but they refuse to do what you tell them. They claim to be faithful, but they are forever trying to cheat others out of their money. 32 They treat you as though you were merely singing love songs or playing music. They listen, but don't do anything you say.
33 Soon they will be punished, just as you warned, and they will know that a prophet has been among them.
