1 Vienpadsmitā gada trešā mēneša pirmajā dienā atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, griezies pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un viņa ļaudīm ar šādiem vārdiem: Kam tu līdzinājies savā varenumā un sava stāvokļa augstumos?
3 Tiešām, tu biji līdzīgs diž-jeb daileglei, līdzīgs ciedra kokam Libanonā ar skaistiem zariem, kuplām ēnainām skujām un slaidu augumu, tā ka ciedra galotne iesniedzās pašos mākoņos.
4 Ūdens bija izaudzējis to lielu, un apakšzemes ūdeņi lika tam stiepties arvienu garākam, jo straumes tecēja plašā lokā ap tā saknēm, kamēr citādi līdz pārējiem kokiem klajumā nonāca tikai sīki strautiņi.
5 Tādēļ tas pacēlās augumā un garumā pāri pār visiem kokiem laukā, tā sīkie zari kļuva kupli, un lielie stiepās gājumā no bagātās apūdeņošanas.
6 Visādi putni apakš debess taisīja ligzdas tā zaros, visādi lauku un meža zvēri laida pasaulē savus bērnus apakš tā vainaga, un tā pavēni dzīvoja daudzas tautas.
7 Skaists tas bija savā diženumā un savu zaru kuplumā, jo tā saknēm bija ūdens papilnam.
8 Ciedru koki Dieva dārzā to nepārspēja, cipreses tam netika līdz ar saviem zariem, platāniem nebija tādu zaru kā tam. Neviens koks Dieva dārzā nevarēja ar to mēroties skaistuma ziņā.
9 Es to darīju tik skaistu ar tā zaru kuplumu, ka visi Ēdenes koki, kas ir Dieva dārzā, to apskauda.“
10 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka tas tā izslējies augumā un ar savu galotni pacēlies līdz padebešiem un ka arī tā sirds uzpūtusies tā lielā augstuma dēļ,
11 Es to nodevu kādas varenas tautas rokā, kas ar to var rīkoties pēc patikas samērā ar tā ļaunprātību: Es to atstūmu tā pārkāpuma dēļ.
12 Tad sveši, kas paši briesmīgākie tautu starpā, to nocirta un aizsvieda prom: tā zari nokrita uz kalniem un visur ielejās, tie salauzti mētājās visapkārt pa gravām. Visas tautas aizgāja no šā koka pavēņa un to atstāja bez ievērības guļam.
13 Uz nogāztā koka stumbra nolaidās visādi debess putni, un visi lauku zvēri metās uz tā zariem,
14 Lai pie ūdens augošie koki nelepojas turpmāk ar savu lielo augumu un necenšas sniegties ar savu galotni līdz mākoņiem, un lielie to starpā, kas apgādāti ar ūdeni, lai nedižojas ar savu lielumu, jo tie visi ir nāvei lemti, tiem jānogrimst pazemē pie tiem cilvēku bērniem, kas jau nogrimuši bedrē.“
15 Tā saka Dievs tas Kungs: „Tanī dienā, kad tas nogrima pazemē, Es liku apakšzemes ūdens plūsmai tērpties tādēļ sērās, Es apturēju tās tecējumu, tā ka apstājās plūst lielie ūdeņi. Libanonam Es liku tīties tā dēļ sēru tērpā, un visi lauku koki nokalta.
16 Tā kritiena dunoņā Es liku notrīcēt tautām, kad Es tam liku noslīgt pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē. Un visi Ēdenes koki pamazām apakšzemē nomierinājās, tāpat arī paši visrūpīgāk izlasītie un labākie Libanonā, kā arī visi, kas bija ar ūdeni bagatīgi veldzēti.
17 Arī tiem bija jānogrimst līdz ar ciedra koku pazemē pie zobena nokautajiem, kas agrāk dzīvoja tā pavēnī tautu starpā.
18 Kam tad tu no Ēdenes kokiem esi līdzīgs godībā un lielumā? Arī tu nogrimsi ar Ēdenes kokiem pazemē un tur gulēsi neapgraizītu, zobena nokautu vidū. Tāds ir faraons un visa viņa godība,“ tā saka Dievs tas Kungs.
Egypt's King Will Be Chopped Down like a Cedar Tree
1 Eleven years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the Lord spoke to me on the first day of the third month. He said:
2 Ezekiel, son of man, tell the king of Egypt and his people that I am saying:
You are more powerful
than anyone on earth.
Now listen to this.
3 There was once a cedar tree
in Lebanon
with large, strong branches
reaching to the sky.
4 This tree had plenty of water
to help it grow tall,
and nearby streams watered
the other trees
in the forest.
5 But this tree towered over
those other trees,
and its branches
grew long and thick.
6 Birds built nests
in its branches,
and animals were born
beneath it.
People from all nations
lived in the shade
of this strong tree.
7 It had beautiful,
long branches,
and its roots found water
deep in the soil.
8 None of the cedar trees
in my garden of Eden
were as beautiful
as this tree;
no tree of any kind
had such long branches.
9 I, the Lord, gave this tree
its beauty,
and I helped the branches
grow strong.
All other trees in Eden
wanted to be just like it.
10 King of Egypt, now listen to what I, the Lord God, am saying about that tree:
The tree grew so tall that it reached the sky and became very proud and arrogant. 11 So I, the Lord God, will reject the tree and hand it over to a foreign ruler, who will punish it for its wickedness. 12 Cruel foreigners will chop it down and leave it wherever it falls. Branches and broken limbs will be scattered over the mountains and in the valleys. The people living in the shade of those branches will go somewhere else. 13 Birds will then nest on the stump of the fallen tree, and wild animals will trample its branches.
14 Never again will any tree dare to grow as tall as this tree, no matter how much water it has. Every tree must die, just as humans die and go down to the world of the dead.
15 On the day this tree dies and goes to the world below, I, the Lord God, will command rivers and streams to mourn its death. Every underground spring of water and every river will stop flowing. The mountains in Lebanon will be covered with darkness as a sign of their sorrow, and all the trees in the forest will wither. 16 This tree will crash to the ground, and I will send it to the world below. Then the nations of the earth will tremble.
The trees from Eden and the choice trees from Lebanon are now in the world of the dead, and they will be comforted when this tree falls. 17 Those people who found protection in its shade will also be sent to the world below, where they will join the dead.
18 King of Egypt, all these things will happen to you and your people! You were like this tree at one time—taller and stronger than anyone on earth. But now you will be chopped down, just as every tree in the garden of Eden must die. You will be sent down to the world of the dead, where you will join the godless and the other victims of violent death. I, the Lord God, have spoken.
