1 Un tālāk vēl manā garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, saki Tiras vald-niekam: Tāpēc ka tavs prāts nesās uz pārmērīgi augstām lietām un ka tu pat esi teicis: Es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs;
3 Pie tam tu esot gudrāks par Dāniēlu, —nekāds noslēpums tev neesot svešs—;
4 Ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā mantnīcā;
5 Ar savu lielo gudrību tu savos tirdznieciskos darījumos esi vairojis savu bagatību, un tavs prāts tavas bagatības dēļ lidoja pārmērīgi augstu,“
6 Un tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs,
7 Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu.
8 Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūļras vidū, kā mirst nosistie.
9 Vai tad tu savu slepkavu priekšā ari vēl teiksi: Es esmu Dievs, kur tu taču, esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi pilnīgi to varā, kas tevi nākamā brīdī nogalinās?
10 Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es esmu to tā noteicis,“ saka tas Kungs.
11 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
12 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Tu, kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu,
13 Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, chrisolits, berills, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla.
14 Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū.
15 Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu.
16 Tavu plašo tirdzniecības sakaru dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un sargātājs ķerubs izraidīja tevi no degošo akmeņu vidus.
17 Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies.
18 Ar saviem daudzajiem noziegu-miem un ar negodīgu rīcību savos tirdznieciskos darījumos tu esi licis negodā savus svētumus; tādēļ Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un liku tevi pelnos uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas.
19 Visi, kas tautu starpā tevi pazina, ir šausmu pārņemti par tavu likteni! Tev pienācis briesmu un izbaiļu pilns gals, tu esi pagalam uz visiem laikiem.“
20 Tad vēl nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
21 „Cilvēka bērns, vērs savus skatus pret Sidonu un sludini pret to
22 Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret tevi, Sidona, un parādīšu savu varu pār tevi, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es lieku nākt tiesai un sodam pār pilsētu un savā rīcībā pret to parādos tai kā Svētais.
23 Es tev uzsūtīšu mēri un asins izliešanu tavās ielās; tavā vidū kritīs visapkārt ar zobenu nokautie, zobens to pārstaigās no visām pusēm, lai tās ļaudis atzīst, ka Es esmu tas Kungs.
24 Bet Israēla namam nebūs vairs sajust nekādu asu ērkšķu un dzēlīgu dadžu no apkārtējo tautu puses, kas raudzījās uz israēliešiem ar nicināšanu un priecājās par viņu nelaimi, un Israēls atzīs, ka tiešām Es esmu Dievs tas Kungs.“
25 Tā saka Dievs tas Kungs: „Kad Es izlasīšu un savākšu kopā israēliešus no tām tautām, kuj-u vidū tie bija izkaisīti, Es parādīšos viņu likteņos pagānu acu priekšā kā Svētais, un viņi dzīvos savā zemē, ko Es devu savam kalpam Jēkabam.
26 Un viņi tur dzīvos drošībā, cels namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, viņi dzīvos drošībā, kamēr Es nākšu ar tiesu pār visām apkārtējām tautām un uzlikšu tām sodu, jo tās tos nicinājušas un vajājušas; lai tad viņi atzīst, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs.“
Judgment on the King of Tyre
1 The Lord God said:
2 Ezekiel, son of man, tell the king of Tyre that I am saying:
You are so arrogant that you think you're a god and that the city of Tyre is your throne. You may claim to be a god, though you're nothing but a mere human. 3 You think you're wiser than Daniel and know everything.
4 Your wisdom has certainly made you rich, because you have storehouses filled with gold and silver. 5 You're a clever businessman and are extremely wealthy, but your wealth has led to arrogance!
6 You compared yourself to a god, so now I, the Lord God, 7 will make you the victim of cruel enemies. They will destroy all the possessions you've worked so hard to get. 8 Your enemies will brutally kill you, and the sea will be your only grave.
9 When you face your enemies, will you still claim to be a god? They will attack, and you will suffer like any other human. 10 Foreigners will kill you, and you will die the death of those who don't worship me. I, the Lord, have spoken.
A Funeral Song for the King of Tyre
11 The Lord said:
12 Ezekiel, son of man, sing a funeral song for the king of Tyre and tell him I am saying:
At one time, you were perfect, intelligent, and good-looking. 13 You lived in the garden of Eden and wore jewelry made of brightly colored gems and precious stones. They were all set in gold and were ready for you on the day you were born. 14 I appointed a winged creature to guard your home on my holy mountain, where you walked among gems that dazzled like fire.
15 You were truly good from the time of your birth, but later you started doing wicked things. 16 You traded with other nations and became more and more cruel and evil. So I forced you to leave my mountain, and the creature that had been your protector now chased you away from the jewels.
17 It was your good looks that made you arrogant, and you were so famous that you started acting like a fool. That's why I threw you to the ground and let other kings sneer at you. 18 You have cheated so many other merchants that your places of worship are corrupt. So I set your city on fire and burned it down. Now everyone sees only ashes where your city once stood, 19 and the people of other nations are shocked. Your punishment was horrible, and you are gone forever.
Judgment on Sidon and Peace for Israel
20 The Lord said:
21 Ezekiel, son of man, condemn the city of Sidon 22 and tell its people:
I, the Lord God, am your enemy! People will praise me when I punish you, and they will see that I am holy. 23 I will send deadly diseases to wipe you out, and I will send enemies to invade and surround you. Your people will be killed, and you will know that I am the Lord.
24 When that happens, the people of Israel will no longer have cruel neighbors that abuse them and make them feel as though they are in a field of thorns and briers. And the Israelites will know that I, the Lord God, have done these things.
A Blessing for Israel
25 The Lord God said:
Someday I will gather the people of Israel from the nations where they are now scattered, and every nation will see that I am holy. The Israelites will once again live in the land I gave to my servant Jacob. 26 They will be safe and will build houses and plant vineyards. They will no longer be in danger, because I will punish their hateful neighbors. Israel will know that I am the Lord their God.
