1 Bet tu dziedi raudu dziesmu par Israēla valdniekiem
2 Un saki: Tava māte tiešām bija kā īsta lauvas māte starp lauvām! Viņa dzīvoja lauvu starpā, jaunu lauvu vidū viņa uzaudzināja savus dēlus.
3 Vienu no saviem dēliem viņa uzau-dzināja par īstu jaunu lauvu, tas mācījās iegūt laupījumu, aprija cilvēkus.
4 Kad svešas tautas to dzirdēja, tās izlaida uzsaukumu pret viņu, sagūstīja viņu savās bedrēs un aizveda to važās un ar cauri žokļiem izvērtiem gredzeniem uz Ēģiptes zemi.
5 Kad nu viņa māte redzēja, ka bija vīlusies, ka viņas cerības pagalam, tā ņēma vēl vienu no saviem dēliem un izaudzināja to par jaunu lauvu.
6 Tas staigāja lepni lauvu starpā, kļuva par īstu jaunu lauvu, mācījās iegūt laupījumu un aprija cilvēkus.
7 Tas vairoja atraitņu skaitu, postīja un padarīja bez ļaudīm viņu pilsētas, tā ka zeme un tās iedzīvotāji bija bailēs no viņa briesmīgās rūkoņas.
8 Tad sacēlās tautas no apkārtējām zemēm pret viņu, izstiepa pār viņu savu tīklu un sagūstīja viņu savā bedrē.
9 Tad tie lika viņu krātiņā ar gredze-niem degunā un važās un aizveda pie Bābeles ķēniņa un novietoja kādā nocietinātā pilī, lai viņa rūkoņa nebūtu vairs dzirdama Israēla kalnos.
10 Tava māte bija kā vīna koks, kas stādīts pie ūdens, tas bija auglīgs un pilns kuplu vijīgu stīgu no bagatīgā ūdens.
11 Tam bija viena spēcīga atvase, kas derēja valdnieka scepterim, un tā pacēlās augsti pār citām kuplo zaru vidū un bija tālu redzama ar savu augstumu un savu vītņu daudzumu.
12 Bet tad šo vīna koku dusmās kāds izrāva un nometa zemē, rīta vējš izkaltēja tā stīgas; tā spēcīgo atvasi norāva, un tā sakalta, uguns to aprija.
13 Tagad tas pārdēstīts tuksnesī, neauglīgā izkaltušā zemē.
14 Un uguns ir izgājusi no viņa zariem un aprijusi tā vītnes; tam nepalika pāri vairs nevienas stipras atvases valdinieka scepterim. —Tā ir raudu dziesma un paliks par raudu dziesmu.
A Funeral Song for Israel's Leaders
The Lord said:
1 Ezekiel, sing a funeral song for two of Israel's leaders:
2 Your mother was a brave lioness
who raised her cubs
among lions.
3 She taught one of them to hunt,
and he learned to eat people.
4 When the nations heard of him,
they trapped him in a pit,
then they used hooks
to drag him to Egypt.
5 His mother waited
for him to return.
But soon she lost all hope
and raised another cub,
who also became fierce.
6 He hunted with other lions
and learned to eat people.
7 He destroyed fortresses
and ruined towns;
his mighty roar
terrified everyone.
8 Nations plotted to kill him,
and people came from all over
to spread out a net
and catch him in a trap.
9 They put him in a cage
and took him to Babylonia.
The lion was locked away,
so that his mighty roar
would never again be heard
on Israel's hills.
10 Your mother was a vine like you,
growing near a stream.
There was plenty of water,
so she was filled with branches
and with lots of fruit.
11 Her strong branches
became symbols of authority,
and she was taller
than all other trees—
everyone could see how strong
and healthy she was.
12 But in anger, I pulled her up
by the roots
and threw her to the ground,
where the scorching desert wind
dried out her fruit.
Her strong branches wilted
and burned up.
13 Then she was planted
in a hot, dry desert,
14 where her stem caught fire,
and flames burned
her branches and fruit.
Not one strong branch is left;
she is stripped bare.
This funeral song must be sung with sorrow.
