1 Atkal pār mani nāca tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības un saki:
3 Tā saka tas Kungs Dievs Jeruzālemei: Pēc izcilmes un dzimuma tu esi no Kānaāna zemes. Tavs tēvs bija amorietis un tava māte hetīte (hetiete).
4 Tava piedzimšana: Tai dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos.
5 Neviena acs neapžēlojās par tevi, lai tev parādītu mīlestību un sniegtu palīdzību. Tieši otrādi: tevi izmeta laukā. Tik maz tevi ievēroja tai dienā, kad tu piedzimi.
6 Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: Tev būs dzīvot! Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: Tev būs dzīvot!
7 Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila.
8 Un kad Es tev atkal gāju garām un tevi skatīju, tad, redzi, jau bija klāt tavs laiks mīlēt un par sievu kļūt. Tad Es izplētu savu mēteļa stūri pār tevi un apsedzu tavu kailumu; Es zvērēju tev uzticību un stājos ar tevi derībā“ —saka Dievs tas Kungs—„un tu Man piederēji.
9 Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu.
10 Es tevi ietērpu krāsainās drēbēs, apvilku tev smalkas no jūras govs ādas darinātas kurpes, uzliku smalka audekla galvas rotu, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu.
11 Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un kaipli (važiņu) ap kaklu,
12 Tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas.
13 Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no krāsainiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un nonāci ķēniņa valsts valdnieces godā.
14 Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnatnīgs tieši to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi,“ tā saka Dievs tas Kungs.
15 „Bet tu paļāvies par daudz uz savu skaistumu, un pārmērīgā iedomībā uz savu slavas senumu tu paliki par laulības pārkāpēju, par mīlnieci, ziedodamās mīlestībā katram garāmgājējam, un pie-derēji viņam.
16 Tu ņēmi savas drēbes un taisīji no tām raibus elka altārus un nodevies tiem līdzās netiklībai, kā tas vēl nekad nav bijis un arī nekad vairs nebūs.
17 Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīriešu tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību.
18 Tu ņēmi savas krāsainās drēbes un tās apvilki tiem un veltīji tiem manu eļļu un manas smaržīgās kvēpināmās vielas.
19 Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu, —to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika,“ saka Dievs tas Kungs.
20 „Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības,
21 Ka tu nokāvi manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji?
22 Un nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas visagrākās jaunības, savas agrās bērnības dienu, kad tu ķepurojies plika un kaila un atstāta savās asinīs.
23 Un pēc visām savām ļaunprātībām—lāsts, lāsts pār tevi! —saka Dievs tas Kungs, —lieta nogāja tik tālu,
24 Ka tu augstienēs ierīkoji upuru laukumus un elku dievu pielūgsmes vietas katrā kaut arī nelielā klajumā.
25 Tu ierīkoji savas paaugstinātās elku dievu novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvienu dziļāk netiklībā un izvirtībā.
26 Tu pārkāpi laulību ar ēģiptiešiem, saviem miesīgi stipriem kaimiņiem, ar spēcīgiem locekļiem, tu arvienu vairāk nodevies netiklībai, lai Mani sarūgtinātu.
27 Tad Es izstiepu savu roku pret tevi, mazināju tev piespriesto pārtikas tiesu un nodevu tevi tavu ienaidnieču, filistiešu meitu, iegribām, kas sajuta kaunu par tavu izvirtušo uzvešanos.
28 Tad tu pārkāpi laulību arī ar asiriešiem, tev nekad nebija diezgan. Tu dzīvoji ar tiem netiklībā, bet arī ar to vēl tev nepietika,
29 Un tad tu vēl vairāk nodevies neķītriem sakariem ar veikalnieku zemi Kaldēju, bet arī viss tas tevi vēl neapmie-rināja.
30 Cik iekāpu pilna gan bija tava sirds“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tu visu to izdarīji, kā to mēdz darīt tikai norūdītas netikles.
31 Ka tu cēli katrā ielu stūrī paaugstinātas ziedojumu vietas un elku novietnes katrā laukumā. Un pie tam tu nebiji kā parastā netikle, kas saņem savu parasto netikles algu.
32 Tu, netiklā sieva, kupa sava vīra vietā pieņēma svešus!
33 Netiklēm parasti maksā algu, bet tu devi saviem mīļākajiem dāvanas, tu tos nopirki, lai tie nāktu no visām pusēm pie tevis un nodotos netiklībai ar tevi.
34 Tā nu pie tevis tavā netiklībā tas bija citādi kā pie citām sievām: nevis tie tev uzmācās ar netiklām iegribām, bet tu maksāji mīlniekiem algu, pati algas nesaņemdama, tātad viss notika taisni otrādi.
35 Tādēļ, netikle, uzklausies tā Kunga vārdu!
36 Tā saka Dievs tas Kungs: Tāpēc ka tavs izvirtušais zemiskums ir bijis tik plaši izplatījies, ka tu esi bijusi tik devīga ar līdzekļiem un pati ar sevi un tāpēc, ka tu tik viegli esi atsegusi savu kailumu saviem mīļākajiem, kā arī tavu riebīgo elku dēļ un tavu bērnu asiņu dēļ, ko tu tiem atdevi,
37 Tad Es sapulcināšu visus tavus mīļākos, pret kuriem tu biji iedegusies kaislībā, un proti visus, kas tev labi patika, kā arī tos, kas tev kļuvuši pretīgi; tos Es sapulcināšu no visām pusēm ap tevi un atsegšu viņu priekšā tavu kailumu, lai tie redz visu tavu negodu.
38 Tad Es tevi tiesāšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju likumiem un izliešu tavas asinis bargās dusmās.
39 Un Es tevi nodošu viņu rokās, lai tie noplēš tavus kalna altārus un izposta elku novietnes. Un tie novilks tev drēbes un atņems tavas rotas un atstās tevi pliku un kailu.
40 Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtis ar saviem zobeniem.
41 Tavus namus tie nodedzinās ar uguni un spriedīs tiesu par tevi daudzu sievu acu priekšā. Tā Es darīšu galu tavai netiklībai, un tev nebūs vairs jāmaksā mīļākajiem netiklības alga.
42 Kad Es būšu apmierinājis savas dusmas pret tevi un mana bardzība mitēsies, tad Es jutīšos apmierināts, un Man nebūs vairs jādusmo.
43 Tādēļ ka tu nepieminēji savas jaunības dienas un ar visu to Mani kaitināji, tad arī Es likšu krist sodam par visiem taviem noziegumiem uz tavas galvas,“ —saka tas Kungs, —„lai tu vairs nenododies netiklībai bez visām citām savām nelietībām.
44 Ikviens, kas lieto sakāmus vārdus, teiks par tevi: Kāda māte, tāda meita.
45 Tu esi patiesi savas mātes meita, kurai bija apnicis viņas vīrs un apnikuši viņas bērni; nu tu esi patiesi savu māsu māsa, kuras atstājušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte bija hetiete (hetītc) un jūsu tēvs amorietis.
46 Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām tev pa kreiso roku, un jaunākā tev pa labo roku ir Sodoma ar savām meitām.
47 Bet tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji negantības pēc viņu parauga, diemžēl tikai īsu bridi, un tad tu kļuvi ļaunāka par viņām visos savos ceļos.
48 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“ —saka Dievs tas Kungs—„tava māsa Sodoma ar savām meitām nav bijusi tik ļauna kā tu un tavas meitas.
49 Redzi, tas bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku.
50 Tās bija lepnas un darīja negantības manā priekšā. To redzēdams. Es tās nobīdīju pie malas.
51 Samarija nav ne pusi tik daudz grēkojusi kā tu. Tev tavu negantību ir vairāk nekā viņām abām, tā ka tavas māsas ir taisnīgākas par tevi, ievērojot visas tās daudzās nelietības, ko tu esi darījusi.
52 Tad nu nes savu kaunu, ka esi aizstāvējusi savas māsas savā rīcībā ar saviem grēkiem; tu esi darījusi lielākus un ļaunākas negantības nekā tās, tādēļ tās ir taisnākas par tevi. Kaunies un nes savu negodu, ka tu esi centusies, lai tavas māsas izskatītos taisnas.
53 Bet Es pārveidošu viņu likteni, Sodomas un viņas meitu likteni, Samari-jas un viņas meitu likteni un arī tavu trimdinieku likteni viņu vidū,
54 Lai tu nes savu negodu un kaunies par visu to, ko tu darījusi, kaut tas noticis viņām par iepriecināšanu.
55 Un kad tava māsa Sodoma un viņas meitu pilsētas atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, un Samarija ar savām meitu pilsētām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, kādas tās reiz bijušas, tad arī tu ar savām meitām pārveidosies atpakaļ savā agrākajā stāvoklī.
56 Vai tavas māsas Sodomas vārds nebija par biedinātāju paraugu tavā mutē tavas augstprātīgās lepnības laikā,
57 Pirms atklājās tavs pašas pagri-mums, kā tas ir pašlaik, kad Sirijas meitas tevi nievā un visas apkārtējās filistiešu meitas tevi no visām pusēm nicina?
58 Par tavu netiklību un par tavām nelietībām tev jāatbild“, saka tas Kungs.
59 Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es tev tā darīšu, kā tu esi darījusi: tu nepildīji zvērestu un pārkāpi derību.
60 Bet Es pieminēšu savu derību, ko Es slēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un Es slēgšu ar tevi mūžīgu derību.
61 Tad tu pieminēsi savus ceļus un kaunēsies, kad tu uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo Es tev tās došu par meitām, kaut ari ne uz tavas agrākās derības pamata,
62 Bet Es no savas puses slēgšu ar tevi derību, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs,
63 Lai tu pieminētu to un kaunētos un aiz kauna neatdarītu savu muti, kad Es tev piedošu visu, ko tu darījusi,“ saka Dievs tas Kungs.
Jerusalem Is Unfaithful
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, remind the people of Jerusalem of their disgusting sins 3 and tell them that I, the Lord God, am saying:
Jerusalem, you were born in the country where Canaanites lived. Your father was an Amorite, and your mother was a Hittite. 4 When you were born, no one cut you loose from your mother or washed your body. No one rubbed your skin with salt and olive oil, and wrapped you in warm blankets. 5 Not one person loved you enough to do any of these things, and no one even felt sorry for you. You were despised, thrown into a field, and forgotten.
6 I saw you lying there, rolling around in your own blood, and I couldn't let you die. 7 I took care of you, like someone caring for a tender, young plant. You grew up to be a beautiful young woman with mature breasts and hair, but you were still naked.
8 When I saw you again, you were old enough to have sex. So I covered your naked body with my own robe. Then I solemnly promised that you would belong to me and that I, the Lord God, would take care of you.
9 I washed the blood off you and rubbed your skin with olive oil. 10 I gave you the finest clothes and the most expensive robes, as well as sandals made from the best leather. 11 I gave you bracelets, a necklace, 12 a ring for your nose, some earrings, and a beautiful crown. 13 Your jewelry was gold and silver, and your clothes were made of only the finest material and embroidered linen. Your bread was baked from fine flour, and you ate honey and olive oil. You were as beautiful as a queen, 14 and everyone on earth knew it. I, the Lord God, had helped you become a lovely young woman.
15 You learned that you were attractive enough to have any man you wanted, so you offered yourself to every passerby. 16 You made shrines for yourself and decorated them with some of your clothes. That's where you took your visitors to have sex with them. These things should never have happened! 17 You made idols out of the gold and silver jewelry I gave you, then you sinned by worshiping those idols. 18 You dressed them in the clothes you got from me, and you offered them the olive oil and incense I gave you. 19 I supplied you with fine flour, olive oil, and honey, but you sacrificed it all as offerings to please those idols. I, the Lord God, watched this happen.
20 But you did something even worse than that—you sacrificed your own children to those idols! 21 You slaughtered my children, so you could offer them as sacrifices. 22 You were so busy sinning and being a prostitute that you refused to think about the days when you were young and were rolling around naked in your own blood.
23 Now I, the Lord God, say you are doomed! Not only did you do these evil things, 24 but you also built places on every street corner 25 where you disgraced yourself by having sex with anyone who walked by. And you did that more and more every day! 26 To make me angry, you even offered yourself to Egyptians, who were always ready to sleep with you.
27 So I punished you by letting those greedy Philistine enemies take over some of your territory. But even they were offended by your repulsive behavior.
28 You couldn't get enough sex, so you chased after Assyrians and slept with them. You still weren't satisfied, 29 so you went after Babylonians. But those merchants could not satisfy you either.
30 I, the Lord God, say that you were so disgusting that you would have done anything to get what you wanted. 31 You had sex on every street corner, and when you finished, you refused to accept money. That's worse than being a prostitute! 32 You are nothing but an unfaithful wife who would rather have sex with strangers than with your own husband. 33 Prostitutes accept money for having sex, but you bribe men from everywhere to have sex with you. 34 You're not like other prostitutes. Men don't ask you for sex—you offer to pay them!
Jerusalem Must Be Punished
The Lord said:
35 Jerusalem, you prostitute, listen to me. 36 You chased after lovers, then took off your clothes and had sex. You even worshiped disgusting idols and sacrificed your own children as offerings to them. 37 So I, the Lord God, will gather every one of your lovers, those you liked and those you hated. They will stand around you, and I will rip off your clothes and let all of those lovers stare at your nakedness. 38 I will find you guilty of being an unfaithful wife and a murderer, and in my fierce anger I will sentence you to a violent death! 39 Then I will hand you over to your lovers, who will tear down the places where you had sex. They will take your clothes and jewelry, leaving you naked and empty-handed.
40 Your lovers and an angry mob will stone you to death; they will cut your dead body into pieces 41 and burn down your houses. Other women will watch these terrible things happen to you. I promise to stop you from being a prostitute and paying your lovers for sex.
42 Only then will I calm down and stop being angry and jealous. 43 You made me furious by doing all these disgusting things and by forgetting how I took care of you when you were young. Then you made things worse by acting like a prostitute. You must be punished! I, the Lord God, have spoken.
Jerusalem's Two Sisters
The Lord said:
44 People will use this saying about you, Jerusalem: “If the mother is bad, so is her daughter.” 45 You are just like your mother, who hated her husband and her own children. You are also like your sisters, who hated their husbands and children. Your father was an Amorite, and your mother was a Hittite. 46 Your older sister was Samaria, that city to your north with her nearby villages. Your younger sister was Sodom, that city to your south with her nearby villages. 47 You followed their way of life and their wicked customs, and soon you were more repulsive than they were.
48 As surely as I am the living Lord God, the people of Sodom and its nearby villages were never as sinful as you. 49 They were arrogant and spoiled; they had everything they needed and still refused to help the poor and needy. 50 They thought they were better than everyone else, and they did things I hate. And so I destroyed them.
51 You people of Jerusalem have sinned twice as much as the people of Samaria. In fact, your evil ways have made both Sodom and Samaria look innocent. 52 So their punishment will seem light compared to yours. You will be disgraced and put to shame because of your disgusting sins.
Jerusalem Will Be Ashamed
The Lord said to Jerusalem:
53 Someday I will bless Sodom and Samaria and their nearby villages. I will also bless you, Jerusalem. 54 Then you will be ashamed of how you've acted, and Sodom and Samaria will be relieved that they weren't as sinful as you. 55 When that day comes, you and Sodom and Samaria will once again be well-off, and all nearby villages will be restored.
56 Jerusalem, you were so arrogant that you sneered at Sodom. 57 But now everyone has learned how wicked you really are. The countries of Syria and Philistia, as well as your other neighbors, hate you and make insulting remarks. 58 You must pay for all the vulgar and disgusting things you have done. I, the Lord, have spoken.
The Lord Makes a Promise to Jerusalem
The Lord said:
59 Jerusalem, you deserve to be punished, because you broke your promises and ignored our agreement. 60 But I remember the agreement I made with you when you were young, and so I will make you a promise that will last forever. 61 When you think about how you acted, you will be ashamed, especially when I return your sisters to you as daughters, even though this was not part of our agreement. 62 I will keep this solemn promise, and you will know that I am the Lord. 63 I will forgive you, but you will think about your sins and be too ashamed to say a word. I, the Lord God, have spoken.
