1 Pēc tam tas Kungs sacīja Mozum: „Izkal sev divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, ka Es uz tām varu rakstīt vārdus, kādus Es biju rakstījis uz abām pirmajām akmens plāksnēm, kuras tu sasiti.
2 Un esi gatavs ritā no rīta uzkāpt Sinaja kalnā, un tur tu, kalna virsotnē, nostāsies manā priekšā.
3 Un lai neviens nekāpj augšup kopā ar tevi, un lai neviens nav redzams visā tai kalnājā; arī sīklops vai liellops ne, lai tie netiek izdzīti ganos iepretim šim kalnam.“
4 Un Mozus izkala divas akmens plāksnes, gluži tādas, kādas bija iepriekšējās, un sajozās agri no rīta un kāpa Smaja kalnā, kā tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes.
5 Tad tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā un nosauca tā Kunga vārdu.
6 Un tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: „Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā,
7 Kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet ari neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.“
8 Bet Mozus steidzīgi palocījās un pazemojās līdz zemei
9 Un sacīja: „Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad, mans Kungs, nāc jel un esi kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; taču piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par savu īpašumu.“
10 Tad Viņš sacīja: „Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi zemes virsū nekur nav rādīti un nevienā tautā nav notikuši, lai visa tauta, kupas vidū tu atrodies, redz tā Kunga darbus, jo visai vareni būs tie darbi, kupus Es tavā vidū darīšu.
11 Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu: „Redzi, Es padzīšu amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hetiešus, chīviešus un jebusiešus tev pa priekšu.
12 Sargies noslēgt derību ar zemes iedzīvotājiem, kupu zemē tu nāc, lai tas tev nebūtu par slazdu, ja tie dzīvo tavā vidū.
13 Izpostiet viņu altāpus un salauziet viņu piemiņas akmeņus, nocērtiet viņu ašēras.
14 Un tev nebūs pielūgt citus dievus, jo tas Kungs ir dedzīgs savu tiesību aizstāvis; tāds ir Viņa vārds.
15 Tāpēc nenoslēdz derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kad tie netikli kalpo saviem dieviem un upurē saviem dieviem un aicina tevi, lai arī tu ēstu no viņu upupiem.
16 Ka tu arī neņemtu saviem dēliem sievas no viņu meitām, lai šie tavi dēli netiktu skubināti netikli kalpot viņu dieviem, kupiem viņu meitas nodevušās, līdzi skrienot viņu dieviem.
17 Neizveido sev ar roku darinātus dievekļus.
18 Ievēro neraudzētās maizes svētkus, kā Es tev to esmu pavēlējis: septiņas dienas tev jāēd neraudzētas maizes noteiktā laikā—Abiba mēnesī, jo Abiba mēnesī tu esi iznācis no Ēģiptes.
19 Ikviens, kas pirmais piedzimst, pieder Man; tāpat tavu lopu vidū katrs vīriešu kārtas pirmdzimušais, vai vērsis, vai auns.
20 Bet ēzeļu mātei pirmo reiz atnākušais kumeļš jāizpērk ar avi, bet ja to neizpērk, tad tam jālauž sprands. Ikkatrs pirmdzimušais dēls ir tev jāizpērk. Nenāciet mana vaiga priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas tev jāstrādā, bet septītajā dienā tev jābūt mierā, arī apamā un pļaujamā laikā tev jāietur miers.
22 Tev ir arī jāievēro nedēļas svētki: kviešu pirmās iepļaujas svētki un savākšanas svētki gadskārtas beigās.
23 Trīs reizes gadā ikvienam vīrietim jārādās Dieva tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā.
24 Es izvākšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu tavas robežas, un nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies tā Kunga, sava Dieva, priekšā trīs reizes gadā.“
25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pasā upuri.
26 Pirmajie no tavas zemes augļu pirmās ražas ir jānes tā Kunga, tava Dieva, namā; nevāri āzīti viņa mātes pienā.“
27 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.“
28 Un viņš tur uzturējās pie tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus.
29 Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas derības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot zemē, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.
30 Un Arons un visi Israēla bērni redzēja Mozu, un, redzi, viņa sejas āda spīdēja; un viņi bijās viņam tuvoties.
31 Bet Mozus sauca viņus; tad Arons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus tos uzrunāja.
32 Un pēc tam pienāca visi Israēla bērni pie viņa, un viņš tiem cēla priekšā visu to, ko tas Kungs bija ar viņu runājis Sinaja kalnā.
33 Un kad Mozus beidza ar viņiem sarunāties, tad viņš savu seju aizklāja ar apsegu.
34 Bet kad Mozus gāja tā Kunga vaiga priekšā, lai ar viņu runātu, viņš atkal atsedza seju līdz savai iziešanai. Un tad viņš atkal nāca ārā un stāstīja Israēla bērniem, kas bija tam pavēlēts.
35 Israēla bērni redzēja, ka Mozus sejas āda spīdēja, un Mozus aizplīvurojās līdz tam brīdim, kad tas gāja ar Viņu runāt.
The Second Set of Commandments
(Deuteronomy 10.1-5)1 One day the Lord said to Moses, “Cut two flat stones like the first ones I made, and I will write on them the same commandments that were on the two you broke. 2 Be ready tomorrow morning to come up Mount Sinai and meet me at the top. 3 No one is to come with you or to be on the mountain at all. Don't even let the sheep and cattle graze at the foot of the mountain.” 4 So Moses cut two flat stones like the first ones, and early the next morning he carried them to the top of Mount Sinai, just as the Lord had commanded.
5 The Lord God came down in a cloud and stood beside Moses there on the mountain. God spoke his holy name, “the Lord.” 6 Then he passed in front of Moses and called out, “I am the Lord God. I am merciful and very patient with my people. I show great love, and I can be trusted. 7 I keep my promises to my people forever, but I also punish anyone who sins. When people sin, I punish them and their children, and also their grandchildren and great-grandchildren.”
8 Moses quickly bowed down to the ground and worshiped the Lord. 9 He prayed, “Lord, if you really are pleased with me, I pray that you will go with us. It is true that these people are sinful and rebellious, but forgive our sin and let us be your people.”
A Promise and Its Demands
(Exodus 23.14-19Deuteronomy 7.1-5Deuteronomy 16.1-17)10 The Lord said:
I promise to perform miracles for you that have never been seen anywhere on earth. Neighboring nations will stand in fear and know that I was the one who did these marvelous things. 11 I will force out the Amorites, the Canaanites, the Hittites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites, but you must do what I command you today. 12 Don't make treaties with any of those people. If you do, it will be like falling into a trap. 13 Instead, you must destroy their altars and tear down the sacred poles they use in the worship of the goddess Asherah. 14 I demand your complete loyalty—you must not worship any other god! 15 Don't make treaties with the people there, or you will soon find yourselves worshiping their gods and taking part in their sacrificial meals. 16 Your men will even marry their women and be influenced to worship their gods.
17 Don't make metal images of gods.
18 Don't fail to observe the Festival of Thin Bread in the month of Abib. Obey me and eat bread without yeast for seven days during Abib, because that is the month you left Egypt.
19 The first-born males of your families and of your flocks and herds belong to me.
20 You can save the life of a first-born donkey by sacrificing a lamb; if you don't, you must break the donkey's neck. You must save every first-born son.
Bring an offering every time you come to worship.
21 Work for six days and rest on the seventh day, even during the seasons for plowing and harvesting. 22 Celebrate the Harvest Festival each spring when you start harvesting your wheat, and celebrate the Festival of Shelters each autumn when you pick your fruit.
23 Your men must come to worship me three times a year, because I am the Lord God of Israel. 24 As you advance, I will force the nations out of your land and enlarge your borders. Then no one will try to take your property when you come to worship me these three times each year.
25 When you sacrifice an animal on the altar, don't offer bread made with yeast. And don't save any part of the Passover meal for the next day.
26 I am the Lord your God, and you must bring the first part of your harvest to the place of worship.
Don't boil a young goat in its mother's milk.
27 The Lord told Moses to put these laws in writing, as part of his agreement with Israel. 28 Moses stayed on the mountain with the Lord for 40 days and nights, without eating or drinking. And he wrote down the Ten Commandments, the most important part of God's agreement with his people.
Moses Comes Down from Mount Sinai
29 Moses came down from Mount Sinai, carrying the Ten Commandments. His face was shining brightly because the Lord had been speaking to him. But Moses did not know at first that his face was shining. 30 When Aaron and the others looked at Moses, they saw this, and they were afraid to go near him. 31 Moses called out for Aaron and the leaders to come to him, and he spoke with them. 32 Then the rest of the people of Israel gathered around Moses, and he gave them the laws that the Lord had given him on Mount Sinai.
33 The face of Moses kept shining, and after he had spoken with the people, he covered his face with a veil. 34 Moses would always remove the veil when he went into the sacred tent to speak with the Lord. And when he came out, he would tell the people everything the Lord had told him to say. 35 They could see that his face was still shining. So after he had spoken with them, he would put the veil back on and leave it on until the next time he went to speak with the Lord.
