1 Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam Ēģiptes zemē, teikdams:
2 „Šis mēnesis lai ir jums pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.
3 Sakiet visai Israēla draudzei: „Šī mēneša desmitajā dienā lai ikviens nama tēvs paņem pa jēram, uz katru namu vienu jēru.
4 Un ja kādam nama rocība būtu par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc viņu dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.
5 Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet, vai no avīm, vai no kazām.
6 Un tos jums būs glabāt līdz mēneša četrpadsmitajai dienai. Tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.
7 Tad no šīm asinīm paņemiet un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.
8 Un jums būs ēst to gaļu tanī naktī; uz uguns ceptu, ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm jums būs to ēst.
9 Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.
10 Un līdz rītam jūs no tā neatliciniet neko, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet uguni.
11 Un šādā veidā jūs to ēdiet: jūsu gumi lai ir apjozti, un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļa spieķi lai ir jūsu rokās; un ēdiet to ātrā steigā; tas ir tā Kunga Pasā.
12 Šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, tas Kungs.
13 Un asinis lai ir jūsu zīme tanīs mājās, kurās jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es gribu jums iet saudzēdams garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.
14 Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu; to svinēt kā svētkus tam Kungam, tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.
15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.
16 Pirmajā dienā sasauciet svētku sapulci, un ari septītajā dienā lai ļums ir svētku sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas kairam vajadzīgs, lai paēstu.
17 Un ievērojiet neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu svētu uz audžu audzēm kā mūžīgu nolikumu.
18 Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.
19 Septiņas dienas raudzēts iejavs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks, vai zemes iedzīvotājs.
20 Neko, kas raudzēts, jūs nedrīkstiat ēst; visās jūsu dzīves vietās ēdiet neraudzēto.“
21 Un Mozus, saaicinājis visus Israēla vecajus, tiem sacīja: „Sagādājiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pasā svētkos.
22 Paņemiet pušķi īzapa un iemērciet to asinīs, kas ir bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas ir bļodā, un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam.
23 Kad tas Kungs nāks, lai sodītu Ēģipti, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad tas Kungs ies gafām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.
24 Un sargājiet šos vārdus par nolikumu sev un saviem bērniem mūžīgi.
25 Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet svētu šo kalpošanu.
26 Un lai tā būtu, kad jūsu bērni jums prasīs: „Kas jums tā par kalpošanu?“
27 Tad atbildiet: „Tas ir Pasā upuris tam Kungam, kas Israēla bērnus saudzēja Ēģiptē, kad Viņš sodīja Ēģiptes zemi, bet saudzēja mūsu namus.“ Tad tauta noliecās un zemojās Dieva priekšā.
28 Un Israēla bērni aizgāja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā tie darīja.
29 Un notika nakts vidū, ka tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos.
30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo.
31 Un viņš atsauca Mozu un Aronu nakts laikā un sacīja: „Celieties un taisieties prom no manas tautas vidus, ir jūs, ir Israēla ļaudis, ejiet un kalpojiet tam Kungam, kā jūs to gribat.
32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdz, kā jūs esat sacījuši, un aiziedami svētījiet arī mani.“
33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: „Mēs visi mirsim.“
34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, iekāms tā bija sarūgusi, savas abras ievīstījuši savās virsdrēbēs uz saviem pleciem.
35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes.
36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie uzklausīja viņu lūgumu. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus.
37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem.
38 Un ari pūlis svešu gāja ar viņiem; ari sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.
39 Un no iejautās mīklas, ko tie bija paņēmuši līdz no Ēģiptes zemes, viņi cepa plāceņus, jo tā vēl nebija saraudzēta, un tie bēga no Ēģiptes un nevarēja kavēties nedz arī sev sagatavot ceļa maizi.
40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi.
41 Un pēc četri simt trīsdesmit gadiem vienā dienā visi tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes.
42 Un šī nakts, kad tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.
43 Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Šis ir tas Pasā nolikums. Nevienam sveštautietim to nebūs ēst.
44 Bet ikviens vergs, kas pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst.
45 Bet piedzīvotājam un algādzim nav no tā jāēd.
46 Vienā namā tas ir jāēd. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pasā upurim.
47 To lai ievēro visa Israēla draudze.
48 Bet ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt tā Kunga Pasā svētkus, tad tam lai visi vīriešu kārtas dzimušie tiek apgraizīti; tad viņš var tuvoties un būt upura dalībnieks, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet lai neviens neapgraizītais no tā neēd.
49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.“
50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā tas Kungs to Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā viņi to darīja.
51 Un tanī pat dienā tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes līdz ar viņu pulkiem.
The Passover
1 Some time later the Lord said to Moses and Aaron:
2 This month is to be the first month of the year for you. 3 Tell the people of Israel that on the tenth day of this month the head of each family must choose a lamb or a young goat for his family to eat. 4-5 If any family is too small to eat the whole animal, they must share it with their next-door neighbors. Choose either a sheep or a goat, but it must be a one-year-old male that has nothing wrong with it. And it must be large enough for everyone to have some of the meat.
6 Each family must take care of its animal until the evening of the fourteenth day of the month, when the animals are to be killed. 7 Some of the blood must be put on the two doorposts and above the door of each house where the animals are to be eaten. 8 That night the animals are to be roasted and eaten, together with bitter herbs and thin bread made without yeast. 9 Don't eat the meat raw or boiled. The entire animal, including its head, legs, and insides, must be roasted. 10 Eat what you want that night, and the next morning burn whatever is left. 11 When you eat the meal, be dressed and ready to travel. Have your sandals on, carry your walking stick in your hand, and eat quickly. This is the Passover Festival in honor of me, your Lord.
12 That same night I will pass through Egypt and kill the first-born son in every family and the first-born male of all animals. I am the Lord, and I will punish the gods of Egypt. 13 The blood on the houses will show me where you live, and when I see the blood, I will pass over you. Then you won't be bothered by the terrible disasters I will bring on Egypt.
14 Remember this day and celebrate it each year as a festival in my honor. 15 For seven days you must eat bread made without yeast. And on the first of these seven days, you must remove all yeast from your homes. If you eat anything made with yeast during this festival, you will no longer be part of Israel. 16 Meet together for worship on the first and seventh days of the festival. The only work you are allowed to do on either of these two days is that of preparing the bread.
17 Celebrate this Festival of Thin Bread as a way of remembering the day that I brought your families and tribes out of Egypt. And do this each year. 18 Begin on the evening of the fourteenth day of the first month by eating bread made without yeast. Then continue this celebration until the evening of the twenty-first day. 19 During these seven days no yeast is allowed in anyone's home, whether they are native Israelites or not. If you are caught eating anything made with yeast, you will no longer be part of Israel. 20 Stay away from yeast, no matter where you live. No one is allowed to eat anything made with yeast!
21 Moses called the leaders of Israel together and said:
Each family is to pick out a sheep and kill it for Passover. 22 Make a brush from a few small branches of a hyssop plant and dip the brush in the bowl that has the blood of the animal in it. Then brush some of the blood above the door and on the posts at each side of the door of your house. After this, everyone is to stay inside until morning.
23 During that night the Lord will go through the country of Egypt and kill the first-born son in every Egyptian family. He will see where you have put the blood, and he will not come into your house. His angel that brings death will pass over and not kill your first-born sons.
24-25 After you have entered the country promised to you by the Lord, you and your children must continue to celebrate Passover each year. 26 Your children will ask you, “What are we celebrating?” 27 And you will answer, “The Passover animal is killed to honor the Lord. We do these things because on that night long ago the Lord passed over the homes of our people in Egypt. He killed the first-born sons of the Egyptians, but he spared our children from death.”
After Moses finished speaking, the people of Israel knelt down and worshiped the Lord. 28 Then they left and did what Moses and Aaron had told them to do.
Death for the First-Born Sons
29 At midnight the Lord killed the first-born son of every Egyptian family, from the son of the king to the son of every prisoner in jail. He also killed the first-born male of every animal that belonged to the Egyptians.
30 That night the king, his officials, and everyone else in Egypt got up and started crying bitterly. In every Egyptian home, someone was dead.
The People of Israel Escape from Egypt
31 During the night the king sent for Moses and Aaron and told them, “Get your people out of my country and leave us alone! Go and worship the Lord, as you have asked. 32 Take your sheep, goats, and cattle, and get out. But ask your God to be kind to me.”
33 The Egyptians did everything they could to get the Israelites to leave their country as quickly as possible. They said, “Please hurry and leave. If you don't, we will all be dead.” 34 So the Israelites quickly made some bread dough and put it in pans. But they did not mix any yeast in the dough to make it rise. They wrapped cloth around the pans and carried them on their shoulders.
35 The Israelites had already done what Moses had told them to do. They had gone to their Egyptian neighbors and asked for gold and silver and for clothes. 36 The Lord had made the Egyptians friendly toward the people of Israel, and they gave them whatever they asked for. In this way they carried away the wealth of the Egyptians when they left Egypt.
37 The Israelites walked from the city of Rameses to the city of Succoth. There were about 600,000 of them, not counting women and children. 38 Many other people went with them as well, and there were also a lot of sheep, goats, and cattle. 39 They left Egypt in such a hurry that they did not have time to prepare any food except the bread dough made without yeast. So they baked it and made thin bread.
40-41 The Lord's people left Egypt exactly 430 years after they had arrived. 42 On that night the Lord kept watch for them, and on this same night each year Israel will always keep watch in honor of the Lord.
Instructions for Passover
43 The Lord gave Moses and Aaron the following instructions for celebrating Passover:
Only Israelites may eat the Passover meal.
44 Your slaves may eat the meal if they have been circumcised, 45 but no foreigners who work for you are allowed to have any.
46 The entire meal must be eaten inside, and no one may leave the house during the celebration.
No bones of the Passover lamb may be broken. 47 And all Israelites must take part in the meal.
48 If anyone who isn't an Israelite wants to celebrate Passover with you, every man and boy in that family must first be circumcised. Then they may join in the meal, just like native Israelites. No uncircumcised man or boy may eat the Passover meal! 49 This law applies both to native Israelites and to those foreigners who live among you.
50 The Israelites obeyed everything the Lord had commanded Moses and Aaron to tell them. 51 And on that same day the Lord brought Israel's families and tribes out of Egypt.
