1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un iekāroja viņa sēdekli augstāk par visu dižciltīgo sēdekļiem savā galmā.
2 Un visiem ķēniņa galma apkalpotājiem un ierēdņiem bija jāliecas un jāze-mojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš attiecībā uz viņu bija pavēlējis. Bet Mordochajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.
3 Tad ķēniņa apkalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordochajam: „Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?“
4 Kad viņi jautāja tā viņam caurām dienām, un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordochaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis viņiem, ka viņš ir jūds.
5 Un kad Hamans redzēja, ka Mordochajs tiešām nelokās un nezemojas viņa priekšā, tad viņš kļuva visai dziļu dusmu pilns.
6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordochaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordochajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordochaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.
7 Pirmaja mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir adara mēnesis.
8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: „Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.
9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talantu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantnīcā.“
10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoga gredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,
11 Un ķēniņš sacīja Hamanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.“
12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus un rakstīja saskaņā ar visu to, ko pavēlēja Hamans, ķēniņa zemes pārziņiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas dižciltīgajiem katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.
13 Vēstules izsūtīja ar steigļiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, sākot no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievietes, vienā dienā, proti, divpad-smitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir adara mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.
14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai.
15 Steigļi naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī galvas pilsētā Sūsos. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsu pilsēta bija satraukuma pilna.
Haman Plans To Destroy the Jews
1 Later, King Xerxes promoted Haman the son of Hammedatha to the highest position in his kingdom. Haman was a descendant of Agag, 2 and the king had given orders for his officials at the royal gate to honor Haman by kneeling down to him. All of them obeyed except Mordecai. 3 When the other officials asked Mordecai why he disobeyed the king's command, 4 he said, “Because I am a Jew.” They spoke to him for several days about kneeling down, but he still refused to obey. Finally, they reported this to Haman, to find out if he would let Mordecai get away with it.
5 Haman was furious to learn that Mordecai refused to kneel down and honor him. 6 And when he found out that Mordecai was a Jew, he knew that killing only Mordecai was not enough. Every Jew in the whole kingdom had to be killed.
7 It was now the twelfth year of the rule of King Xerxes. During Nisan, the first month of the year, Haman said, “Find out the best time for me to do this.” The time chosen was Adar, the twelfth month.
8 Then Haman went to the king and said:
Your Majesty, there are some people who live all over your kingdom and won't have a thing to do with anyone else. They have customs that are different from everyone else's, and they refuse to obey your laws. We would be better off to get rid of them! 9 Why not give orders for all of them to be killed? I can promise that you will get tons of silver for your treasury.
10 The king handed his official ring to Haman, who hated the Jews, and the king told him, 11 “Do what you want with those people! You can keep their money.”
12 On the thirteenth day of Nisan, Haman called in the king's secretaries and ordered them to write letters in every language used in the kingdom. The letters were written in the name of the king and sealed by using the king's own ring. At once they were sent to the king's highest officials, the governors of each province, and the leaders of the different nations in the kingdom of Xerxes.
13 The letters were taken by messengers to every part of the kingdom, and this is what was said in the letters:
On the thirteenth day of Adar, the twelfth month, all Jewish men, women, and children are to be killed. And their property is to be taken.
14-15 King Xerxes gave orders for these letters to be posted where they could be seen by everyone all over the kingdom. The king's command was obeyed, and one of the letters was read aloud to the people in the walled city of Susa. Then the king and Haman sat down to drink together, but no one in the city could figure out what was going on.
