1 Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunas dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kupiem tu vēlāk sacīsi: „Tie man nepatīk!“
2 Pirms vēl saule un dienas gaisma, mēness un zvaigznes satumst un pirms vēl mākoņi atkal atgriežas pēc lietus,
3 Tanī laikā, kad nama sargi trīc un stiprie vīri lokās, kad malējas pārtrauc darbu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tās ziņkārīgās, kas caur logiem skatās, paliek drūmas;
4 Un kad abi vārti uz ielu paliek aizslēgti, jo malšanas skaņa kļūst klusāka, kad cilvēks ceļas augšā, kad dzird putnus čivinām un visas dziesmu meitenes apklusušas;
5 Kad cilvēks jau baidās ari no katras kalnā kāpšanas un baiļojas pa katru ceļu ejot; kad mandeļu koks gan stāvēs ziedos, bet sisenis jau būs par nastu, un līksmība zudīs, —jo cilvēks iet uz savu mūža mājokli un viņa raudu dziesmu dziedātāji jau staigā apkārt pa ielām;
6 Pirms vēl sudraba dzīves pavediens trūkst un zelta trauks saplīst, smeļamais spainis pie avota izkalst un sabrūk, pats smeļamais skritulis salūst un iekrīt akā.
7 Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis.
8 „Ak niecība!“ —saka mācītājs. —„Viss ir niecība!“
9 Un vēl jāuzsveŗ, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos vārdus.
10 Un mācītājs pūlējās atrast pie-mērotus vārdus, lai attiecīgus norādī-jumus pareizi uzrakstītu un lai izteicieni atbilstu patiesībai.
11 Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu izteicieni, kas ir viena vienīga gana veidoti.
12 Un vēl beidzot: Sargies, mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopulē miesu.
13 Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!
14 Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs, vai ļauns.
1 Keep your Creator in mind while you are young! In years to come, you will be burdened down with troubles and say, “I don't enjoy life anymore.”
2 Someday the light of the sun
and the moon and the stars
will all seem dim to you.
Rain clouds will remain
over your head.
3 Your body will grow feeble,
your teeth will decay,
and your eyesight fail.
4 The noisy grinding of grain
and the voices of singers
will be shut out
by your deaf ears,
but even the song of a bird
will keep you awake.
5 You will be afraid
to climb up a hill
or walk down a road.
Your hair will turn as white
as almond blossoms.
You will feel lifeless
and drag along
like an old grasshopper.
We each go to our eternal home,
and the streets here are filled
with those who mourn.
6 The silver cord snaps,
the golden bowl breaks;
the water pitcher is smashed,
and the pulley at the well
is shattered.
7 So our bodies return
to the earth,
and the life-giving breath
returns to God.
8 Nothing makes sense.
I have seen it all—
nothing makes sense.
Respect and Obey God
9 I was a wise teacher with much understanding, and I collected a number of proverbs that I had carefully studied. 10 Then I tried to explain these things in the best and most accurate way.
11 Words of wisdom are like the stick a farmer uses to make animals move. These sayings come from a shepherd, and they are like nails that fasten things together. 12 My child, I warn you to stay away from any teachings except these.
There is no end to books,
and too much study
will wear you out.
13 Everything you were taught can be put into a few words:
Respect and obey God!
This is what life
is all about.
14 God will judge
everything we do,
even what is done in secret,
whether good or bad.
