1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2 Un viņš tiem sacīja: „Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs; es vairs nespēju nedz iziet, nedz ienākt, un tas Kungs ir man sacījis:“ Tev nebūs celties pāri šai Jardānai!“
3 Tas Kungs, tavs Dievs, pats ies tev pa priekšu pāri, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu iegūsi viņu zemi. Jozua būs tavs vadītājs, kas ies pāri upei tev pa priekšu, kā tas Kungs to ir pavēlējis.
4 Un tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis amoriešu ķēniņiem Sichonam un Ogam līdz ar viņu zemēm, ko Viņš lika izpostīt.
5 Kad nu tas Kungs viņus nodos jūsu varā, tad jūs rīkojieties ar viņiem pēc visām pavēlēm, ko es esmu jums devis.
6 Esiet stipri un droši! —Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz ari tevi pametīs.“
7 Un Mozus ataicināja Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: „Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tev to būs sadalīt viņu starpā kā mantojumu.
8 Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu, un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!“
9 Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību, un viņš to nodeva priesteriem, Levija dēliem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: „Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā,
11 Kad viss Israēls nāks rādīties tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird.
12 Un sapulcini, sasaucot tautu, vīrus un sievas, mazos bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus.
13 Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tanī zemē, kur jūs būsit nonākuši, pāri ejot Jardānai, lai to iegūtu īpašumā.“
14 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev ir jāmirst; aicini Jozuu, un ejiet un nostā-jieties saiešanas teltī, lai Es viņam dodu savu rīkojumu!“ Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās saiešanas teltī.
15 Tad tas Kungs parādījās telti mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
16 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tev jāiet dusēt pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un netikli dzīsies kalpot šīs svešās zemes dieviem, uz kurieni tie dodas dzīvot, bet Mani tie atstās un atmetīs manu derību, ko Es esmu ar viņiem noslēdzis.
17 Tai dienā mana bardzība iedegsies pret tiem, un Es tos atstāšu un apslēpšu no viņiem savu vaigu, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņi cietis tā, ka viņi tanī dienā sacīs: „Vai man tādēļ nebija jāsastopas ar šīm smagām nelaimēm, ka mans Dievs vairs nav mūsu vidū?“
18 Bet tanī dienā Es galīgi paslēpšu no viņiem savu vaigu visa tā Jaunuma dēļ, ko šī tautu ir izdarījusi, pievērsdamās citiem dieviem.
19 Un tagad uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, lai šī dziesma Man kļūst par liecinieci pret Israēla bērniem.
20 Jo Es tos ievedīšu gan tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem, zemē, kujrā piens un medus tek; un kad tie ēdīs un būs paēduši un pieņemsies svarā, tad tie pieķersies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani nicinādami atmetīs un lauzīs manu derību.
21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs pret viņiem lieciniece, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcteču mutes. Jo Es zinu viņu nodomus, kādus viņi jau šodien lolo, iekāms pat Es vēl neesmu viņus ievedis tanī zemē, ko Es esmu tiem ar zvērestu apsolījis dot.“
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tanī pašā dienā, un viņš to mācīja Israēla bērniem.
23 Bet tas Kungs pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: „Esi stiprs un drošs! Jo tev ir jāieved Israēla bērni tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis, Es būšu ar tevi.“
24 Un notika, kad Mozus bija pabeidzis ierakstīt šīs bauslības vārdus līdz to beigām grāmatā,
25 Tad Mozus pavēlēja Ievītiem, tā Kunga derības šķirsta nesējiem, teikdams:
26 „Ņemiet šo bauslības grāmatu un nolieciet to līdzās tā Kunga, jūsu Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu nepiekāpību. Redzi, kamēr es vēl esmu šodien dzīvs jūsu vidū, jūs jau esat neklausīgi pret to Kungu, bet dk vēl jo vairāk jūs to darīsit pēc manas nāvēs!
28 Sapulciniet, sasaukdami pie manis, visus jūsu cilšu vecajus un arī savus vadītājus, tad es gribu, viņiem pašiem to dzirdot, runāt itin visus šos vārdus, un kā lieciniekus es pret viņiem piesaukšu debesis un zemi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosities ačgārni un novērsīsities no tā ceļa, ko es esmu jums pavēlējis iet; bet pašās pēdējās dienās jums uzbruks ļaunums, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami ar savu rīcību.“
30 Tad Mozus skaitīja, visai sasauktai Israēla draudzei to dzirdot, šīs dziesmas vārdus līdz pašām tās beigām:
Final Speeches and the Death of Moses
Joshua Is Appointed the Leader of Israel
1 Moses again spoke to the whole nation of Israel:
2 I am 120 years old, and I am no longer able to be your leader. And besides that, the Lord your God has told me that he won't let me cross the Jordan River. 3-5 But he has promised that he and Joshua will lead you across the Jordan to attack the nations that live on the other side. The Lord will destroy those nations just as he destroyed Sihon and Og, those two Amorite kings. Just remember—whenever you capture a place, kill everyone who lives there.
6 Be brave and strong! Don't be afraid of the nations on the other side of the Jordan. The Lord your God will always be at your side, and he will never abandon you.
7 Then Moses called Joshua up in front of the crowd and said:
Joshua, be brave and strong as you lead these people into their land. The Lord made a promise long ago to Israel's ancestors that this land would someday belong to Israel. That time has now come, and you must divide up the land among the people. 8 The Lord will lead you into the land. He will always be with you and help you, so don't ever be afraid of your enemies.
Read These Laws
9 Moses wrote down all of these laws and teachings and gave them to the priests and the leaders of Israel. The priests were from the Levi tribe, and they carried the sacred chest that belonged to the Lord. 10-11 Moses told these priests and leaders:
Each year the Israelites must come together to celebrate the Festival of Shelters at the place where the Lord chooses to be worshiped. You must read these laws and teachings to the people at the festival every seventh year, the year when loans do not need to be repaid. 12-13 Everyone must come—men, women, children, and even the foreigners who live in your towns. And each new generation will listen and learn to worship the Lord their God with fear and trembling and to do exactly what is said in God's Law.
Israel Will Reject the Lord
14 The Lord told Moses, “You will soon die, so bring Joshua to the sacred tent, and I will appoint him the leader of Israel.”
Moses and Joshua went to the sacred tent, 15 and the Lord appeared in a thick cloud right over the entrance to the tent. 16 The Lord said:
Moses, you will soon die. But Israel is going into a land where other gods are worshiped, and Israel will reject me and start worshiping these gods. The people will break the agreement I made with them, 17 and I will be so furious that I will abandon them and ignore their prayers. I will send disasters and suffering that will nearly wipe them out. Finally, they will realize that the disasters happened because I abandoned them. 18 They will pray to me, but I will ignore them because they were evil and started worshiping other gods.
19 Moses and Joshua, I am going to give you the words to a new song. Write them down and teach the song to the Israelites. If they learn it, they will know what I want them to do, and so they will have no excuse for not obeying me. 20 I am bringing them into the land that I promised their ancestors. It is a land rich with milk and honey, and the Israelites will have more than enough food to eat. But they will get fat and turn their backs on me and start worshiping other gods. The Israelites will reject me and break the agreement that I made with them.
21 When I punish the Israelites and their descendants with suffering and disasters, I will remind them that they know the words to this song, so they have no excuse for not obeying me.
I will give them the land that I promised, but I know the way they are going to live later on.
22 Moses at once wrote down the words to the song, and he taught it to the Israelites.
23 The Lord told Joshua, “Be brave and strong! I will help you lead the people of Israel into the land that I have promised them.”
24 Moses wrote down all these laws and teachings in a book, 25 then he went to the Levites who carried the sacred chest and said:
26 This is The Book of God's Law. Keep it beside the sacred chest that holds the agreement the Lord your God made with Israel. This book is proof that you know what the Lord wants you to do. 27 I know how stubborn and rebellious you and the rest of the Israelites are. You have rebelled against the Lord while I have been alive, and it will only get worse after I am gone. 28 So call together the leaders and officials of the tribes of Israel. I will bring this book and read every word of it to you, and I will call the sky and the earth as witnesses that all of you know what you are supposed to do.
29 I am going to die soon, and I know that in the future you will stop caring about what is right and what is wrong, and so you will disobey the Lord and stop living the way I told you to live. The Lord will be angry, and terrible things will happen to you.
The Song of Moses
30 Moses called a meeting of all the people of Israel, so he could teach them the words to the song that the Lord had given him. And here are the words:
