1 „Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un arī izpildāmi zemē, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums īpašumā visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū.
2 Jums būs bez žēlastības izpostīt visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem un zem katra zaļa koka.
3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku zīmes, jums jāsadedzina ugunī viņu elku stabi un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.
4 Tomēr tam Kungam, savam Dievam jūs tā nekalpojiet,
5 Bet apmeklējiet tikai vienu vietu, ko tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no visiem jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu savu vārdu un lai tas tur mājotu, un uz turieni tad arī ejiet.
6 Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savu solījumu īpašos upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem.
7 Un tur jums un jūsu cilts piederīgiem tā Kunga, sava Dieva, priekšā būs ēst un priecāties par visu, ko jums jūsu rokas ir sagādājušas un ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis.
8 Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam,
9 Jo jūs vēl līdz šim neesat baudījuši atpūtu nedz arī kļuvuši pie īpašuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
10 Bet kad jūs pārcelsities pāri Jardānai un būsit apmetušies tai zemē, ko tas Kungs, jūsu Dievs, tur savā varā, lai jums to piešķirtu par mantojumu, un kad Viņš jums dos mieru no visiem jūsu ienaidniekiem visapkārt tā, ka jūs dzīvosit drošībā,
11 Tad tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vietu, lai tur liktu mājot savam vārdam, tad uz turieni nesiet visu, ko es jums esmu pavēlējis: savus dedzināmos upujrus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku paceļamos upurus, visus sava īpašā solījuma izredzētos upujus, ko jūs esat tam Kungam solījuši.
12 Un priecājieties tur tā Kunga, sava Dieva, priekšā tiklab jūs paši, kā ari jūsu dēli un jūsu meitas, jūsu kalpi un jūsu kalpones un arī Ievīti, kas mīt jūsu vārtos, jo tiem nav piešķirtas daļas nedz ari mantojuma līdz ar jums.
13 Sargies, ka tu neupurē savus dedzināmos upujrus kaut kujrā vietā, ko tu ieraugi!
14 Bet gan tikai noteiktā vietā, ko tas Kungs pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upujri, un tur tev ari viss jākārto, ko es tev pavēlu.
15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labi patīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos samērā ar tā Kunga sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi;
16 Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst; tās izlejiet zemē kā ūdeni.
17 Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna un savas eļļas, nedz arī pirmdzimušos no saviem liellopiem, kā ar! no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem visāda veida īpašiem solījuma upuriem, nedz no savām labprātīgi ziedotām upuru dāvanām, nedz no paša rokas paceļamā upura,
18 Jo tas tev ir jāēd tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, —tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī Ievītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies tā Kunga, sava Dieva, priekšā par visu to, ko tu ar darbu esi sev sagādājis.
19 Sargies, ka tu nepameti neievērotu Ievītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš to tev ir paziņojis, un tad tu sacīsi Es ēdīšu gaļu!“ —tāpēc ka tavai dvēselei gribas ēst gaļu, —tad tu arī vari ēst gaļu, cik tik vien tev patīk.
21 Ja nu tā vieta būs tālu nost no tevis, ko tas Kungs, tavs Dievs, būs izredzējis, lai tur liktu mist savam vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko tas Kungs ir tev devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tavai dvēselei tīk.
22 Bet tikai tā, kā jūs ēdat kalnu kazu un briedi, tā lai to ēd kopā tiklab šķīstais kā nešķīstais.
23 Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.
24 Tās tev nebūs ēst, bet kā ūdeni izliet zemē.
25 Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns tā Kunga acīs.
26 Bet savas svētās dāvanas, kas tev būtu, un savus īpaša solījuma upujus tev būs ņemt un nonest uz to vietu, ko tas Kungs sev izredzēs,
27 Un arī savus dedzināmos upujus, gaļu un asinis, tev būs priekšā celt uz tā Kunga, sava Dieva, altā ja, un savu kaujamo upuju asinis tev būs slacīt pār tā Kunga, sava Dieva, altāri, bet gaļu—to tu vari ēst.
28 Ņem vērā un klausi visus šos vārdus, ko es tev pavēlu, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klājas līdz pat mūža galam, ja tu darīsi to, kas ir labs un kas ir taisns tā Kunga, tava Dieva, acīs.
29 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs licis iznīkt tautām, kas tai zemē, uz kurieni tu eji, lai to sev pakļautu, un tu to ari būsi ieguvis īpašumā un būsi tur apmeties uz dzīvi,
30 Tad sargies, ka tu netieci savaldzināts sākt viņiem pakaļdarīt, kaut tie ir nolikti iznīcināšanai, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: „Kā gan šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem? Tāpat arī es gribu tagad darīt!“
31 Nedari tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss tas ir tam Kungam negantība, Viņš to ienīst, ko tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie pat savus dēlus un savas meitas ir saviem dieviem par godu ugunī sadedzinājuši!“
Only One Place To Worship the Lord
Moses said to Israel:
1 Now I'll tell you the laws and teachings that you have to obey as long as you live. Your ancestors worshiped the Lord, and he is giving you this land. 2 But the nations that live there worship other gods. So after you capture the land, you must completely destroy their places of worship—on mountains and hills or in the shade of large trees. 3 Wherever these nations worship their gods, you must tear down their altars, break their sacred stones, burn the sacred poles used in worshiping the goddess Asherah, and smash their idols to pieces. Destroy these places of worship so completely that no one will remember they were ever there. 4 Don't worship the Lord your God in the way those nations worship their gods.
5-19 Soon you will cross the Jordan, and the Lord will help you conquer your enemies and let you live in peace, there in the land he has given you. But after you are settled, life will be different. You must not offer sacrifices just anywhere you want to. Instead, the Lord will choose a place somewhere in Israel where you must go to worship him. All of your sacrifices and offerings must be taken there, including sacrifices to please the Lord and any gift you promise or voluntarily give him. That's where you must also take one tenth of your grain, wine, and olive oil, as well as the first-born of your cattle, sheep, and goats. You and your family and servants will eat your gifts and sacrifices and celebrate there at the place of worship, because the Lord your God has made you successful in everything you have done. And since Levites will not have any land of their own, you must ask some of them to come along and celebrate with you.
Sometimes you may want to kill an animal for food and not as a sacrifice. If the Lord has blessed you and given you enough cows or sheep or goats, then you can butcher one of them where you live. You can eat it just like the meat from a deer or gazelle that you kill when you go hunting. And even those people who are unclean and unfit for worship can have some of the meat. But you must not eat the blood of any animal—let the blood drain out on the ground.
20-21 The Lord has promised that later on he will give Israel more land, and some of you may not be able to travel all the way from your homes to the place of worship each time you are hungry for meat. But the Lord will give you cattle, sheep, and goats, and you can butcher any of those animals at home and eat as much as you want. 22 It is the same as eating the meat from a deer or a gazelle that you kill when you go hunting. And in this way, anyone who is unclean and unfit for worship can have some of the meat.
23-24 But don't eat the blood. It is the life of the animal, so let it drain out on the ground before you eat the meat. 25 Do you want the Lord to make you successful? Do you want your children to be successful even after you are gone? Then do what pleases the Lord and don't eat blood.
26-27 All sacrifices and offerings to the Lord must be taken to the place where he chooses to be worshiped. If you offer a sacrifice to please the Lord, all of its meat must be burned on the altar. You can eat the meat from certain kinds of sacrifices, but you must always pour out the animal's blood on the altar.
28 If you obey these laws, you will be doing what the Lord your God says is right and good. Then he will help you and your descendants be successful.
Worship the Lord in the Right Way
Moses said:
29 Israel, as you go into the land and attack the nations that are there, the Lord will get rid of them, and you can have their land.
30 But that's when you must be especially careful not to ask, “How did those nations worship their gods? Shouldn't we worship the Lord in the same way?” 31 No, you should not! The Lord hates the disgusting way those nations worship their gods, because they even burn their sons and daughters as sacrifices.
32 Obey all the laws and teachings I am giving you. Don't add any, and don't take any away.
