1 Persieša ķēniņa Ķīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca ari par Beltsacaru, atklājās kāds tā Kunga vārds, kas bija saistīts ar atklāsmi; šis vārds līdz ar atklāsmi ir uzdcības cienīgs un zīmējas uz lielām bēdām; viņš tomēr piegrieza atklāsmei lielu vērību un visai uzmanīgi novēroja pašu parādību, to arī izprazdams.
2 Tanī laikā man, Daniēlam, bija sēras trīs nedēļās:
3 Es atturējos no smalkiem ēdieniem, gaļu un vīnu es neņēmu ne mutē. Es nesvaidījos ari ar eļļu, tiekāms pagāja trīs nedēļas.
4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es biju dižupes Hidekeles krastā;
5 Un kad es tur pacēlu savas acis un raudzījos visapkārt, es redzēju vīru, kas bija ģērbies linu tērpā; ap viņa gurniem tam bija josta no tīra Uphas zelta.
6 Viņa miesa bija kā chrisolits, viņa vaigs spīdēja kā zibens un viņa acis kā degošas liesmas, viņa rokas un kājas laistījās kā smalki nogludināts vaļrš, un kad viņš runāja, viņa balss skanēja kā ļaužu pulka rūkoņa.
7 Es, Daniēls, biju vienīgais, kas redzēja šo parādību; visi citi, tie vīri, kas bija pie manis, to neredzēja; tos pārņēma tādas bailes, ka tie aizbēga un paslēpās.
8 Es paliku viens pats un uzlūkoju šo vareno parādību. Man izzuda visi spēki, mans vaigs pazaudēja savu krāsu līdz nepazīšanai, un es kļuvu galīgi bezspēcīgs.
9 Kad viņš iesāka skaļi runāt un kad es izdzirdēju viņa vārdu plūsmu, es nokritu kā pamiris uz sava vaiga pie zemes.
10 Un redzi, piepeši kāda roka aizkāra mani un palīdzēja man piecelties uz maniem trīcošiem ceļiem un manām rokām.
11 Un viņš man sacīja: „Manu visai mīļo vīr, Daniēl! Uzklausies, ko es tev tagad teikšu, —paliec savā vietā stāvam, es esmu pie tevis sūtīts.“ Kad viņš mani tā uzrunāja, es piecēlos nedroši un trīcēdams uz savām kājām.
12 Tad viņš turpināja: „Nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, ir tavi vārdi saklau-sīti, un es biju sataisījies ierasties tavas lūgšanas dēļ.
13 Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Michaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Michaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa,
14 Un es atnācu tev paziņot, kas ar tavu tautu notiks laiku galā, jo šī parādība attiecas uz tālām nākamajām dienām, uz pašu beidzamo laiku posmu.“
15 Kad viņš tā uz mani runāja, es nodūru acis un klusēju.
16 Bet tad tas, kas bija savā veidojumā līdzīgs cilvēkam, aizkāra manas lūpas, tā ka es varēju atvērt savu muti un atkal runāt. Es teicu tam, kas stāvēja pie manis: „Mans kungs! Skatot to, ko es redzēju, mani pārņēma tādas nāves bailes, ka man zuda spēki.
17 Un kā tāds mana kunga niecīgais kalps lai runā ar tik augstu Kungu? Man galīgi pietrūka spēka, un pat elpa man aizrāvās!“
18 Tad tas, kas izskatījās kā cilvēks, aizkāra mani vēlreiz un piešķīra man jaunu spēku
19 Un teica man: „Nebīsties, mans loti mīļais vīrs! Miers lai ir ar tevi! Ņemies drošu prātu, jā—drošu prātu ņemies un esi stiprs!“ Kad viņš ar mani tā runāja, es sajutu sevī jaunu spēku un teicu viņam: „Lai nu tagad runā man Kungs, jo tu mani stiprināji.“
20 Tad viņš man atbildēja: „Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Diemžēl man tagad tūliņ jāgriežas atpakaļ, lai cīnītos ar persiešu sargeņģeli, bet kad cs būšu ar to galā, tad ieradīsies Grieķijas sargeņģelis,
21 Bet nav neviena, kas man palīdzētu cīņā pret tiem abiem, kā vien jūsu sargeņģelis Michaēls.“
Daniel's Vision beside the Tigris River
1 In the third year of Cyrus the king of Persia, a message came to Daniel from God, and it was explained in a vision. The message was about a dreadful war, and it was true. 2 Daniel wrote:
For three weeks I was in sorrow. 3 I ate no fancy food or meat, I drank no wine, and I put no olive oil on my face or hair. 4 Then, on the twenty-fourth day of the first month, I was standing on the banks of the great Tigris River, 5 when I looked up and saw someone dressed in linen and wearing a solid gold belt. 6 His body was like a precious stone, his face like lightning, his eyes like flaming fires, his arms and legs like polished bronze, and his voice like the roar of a crowd. 7 Although the people who were with me did not see the vision, they became so frightened that they scattered and hid. 8 Only I saw this great vision. I became weak and pale, 9 and at the sound of his voice, I fell facedown in a deep sleep.
10 He raised me to my hands and knees 11 and then said, “Daniel, your God thinks highly of you, and he has sent me. So stand up and pay close attention.” I stood trembling, while the angel said:
12 Daniel, don't be afraid! God has listened to your prayers since the first day you humbly asked for understanding, and he has sent me here. 13 But the guardian angel of Persia opposed me for 21 days. Then Michael, who is one of the strongest guardian angels, came to rescue me from the kings of Persia. 14 Now I have come here to give you another vision about what will happen to your people in the future.
15 While this angel was speaking to me, I stared at the ground, speechless. 16 Then he appeared in human form and touched my lips. I said, “Sir, this vision has brought me great pain and has drained my strength. 17 I am merely your servant. How can I possibly speak with someone so powerful, when I am almost too weak to get my breath?”
18-19 The angel touched me a second time and said, “Don't be frightened! God thinks highly of you, and he intends this for your good, so be brave and strong.”
At this, I regained my strength and replied, “Please speak! You have already made me feel much better.”
20 Then the angel said:
Now do you understand why I have come? Soon I must leave to fight against the guardian angel of Persia. Then after I have defeated him, the guardian angel of Greece will attack me. 21 I will tell you what is written in The Book of Truth. But first, you must realize that no one except Michael, the guardian angel of Israel, is on my side.
