1 Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kaira gājienā pret Jemzālemi un aplenca to.
2 Un tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu un dažus Dieva nama traukus un piedemmus viņa rokā, un viņš aizveda tos uz Sineāra zemi un tos nodeva sava dieva namā, bet traukus un dažus citus piedemmus viņš novietoja sava dieva mantu noliktavā.
3 Tad viņš pavēlēja savam vecākajam galminiekam Aspenasam izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus,
4 Kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī. Tie ir mācāmi kaldēju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldēju valoda.
5 Un ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ikdienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.
6 Viņu starpā bija Jūdas cilts dēli: Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja.
7 Bet galminieku virsnieks deva tiem citus vārdus un nosauca Daniēlu par Beltsacaru, Hananju par Sadrachu, Misaēlu par Mesachu un Asarju par Abed-Nego.
8 Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.
9 Un Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.
10 Tas sacīja Daniēlam: „Es tikai bīstos sava kunga un ķēniņa, kas ir noteicis jums barību un dzērienu. Ja ķēniņš redzētu, ka jūsu izskats nav tik labs kā citu jaunekļu jūsu vecumā, tad es pēc ķēniņa pavēles zaudētu savu galvu jūsu dēļ.“
11 Tad Daniēls atbildēja barības sargam, ko vecākais galminieks bija iecēlis kā uzraugu pār Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju:
12 „Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert!
13 Tad lai salīdzina mūsu izskatu ar to jaunekļu izskatu, kuri saņem barību no ķēniņa galda. Tad dari pats ar saviem kalpiem, kā tu atzīsti par labu!“
14 Tad viņš pieslējās to priekšlikumam un izdarīja mēģinājumu ar tiem desmit dienu laikā.
15 Un pēc tām desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kūpi saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.
16 Tad barības sargs pārtrauca izsniegt tiem nolemto barību no ķēniņa galda un vīnu, kas tiem bija jādzep, un atļāva tiem augu barību.
17 Dievs piešķīra šiem četriem jaunekļiem ieskatu un saprašanu visās gudrībās un zinātnēs, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus.
18 Kad laiks notecēja, ko ķēniņš bija noteicis, lai tos vestu viņa priekšā, tad galminieku priekšnieks arī veda tos pie ķēniņa.
19 Un kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku skaitā.
20 Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā desmit-reiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.
21 Daniēls palika tur līdz ķēniņa Ķīra pirmajam valdīšanas gadam.
Daniel and His Friends
1 In the third year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia attacked Jerusalem. 2 The Lord let Nebuchadnezzar capture Jehoiakim and take away some of the things used in God's temple. And when the king returned to Babylonia, he put these things in the temple of his own god.
3 One day the king ordered Ashpenaz, his highest palace official, to choose some young men from the royal family of Judah and from other leading Jewish families. 4 The king said, “They must be healthy, handsome, smart, wise, educated, and fit to serve in the royal palace. Teach them how to speak and write our language 5 and give them the same food and wine that I am served. Train them for three years, and then they can become court officials.”
6 Four of the young Jews chosen were Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah, all from the tribe of Judah. 7 But the king's chief official gave them Babylonian names: Daniel became Belteshazzar, Hananiah became Shadrach, Mishael became Meshach, and Azariah became Abednego.
8 Daniel made up his mind to eat and drink only what God had approved for his people to eat. And he asked the king's chief official for permission not to eat the food and wine served in the royal palace. 9 God had made the official friendly and kind to Daniel. 10 But the man still told him, “The king has decided what you must eat and drink. And I am afraid he will kill me, if you eat something else and end up looking worse than the other young men.”
11 The king's official had put a guard in charge of Daniel and his three friends. So Daniel said to the guard, 12 “For the next ten days, let us have only vegetables and water at mealtime. 13 When the ten days are up, compare how we look with the other young men, and decide what to do with us.” 14 The guard agreed to do what Daniel had asked.
15 Ten days later, Daniel and his friends looked healthier and better than the young men who had been served food from the royal palace. 16 After this, the guard let them eat vegetables instead of the rich food and wine.
17 God made the four young men smart and wise. They read a lot of books and became well educated. Daniel could also tell the meaning of dreams and visions.
18 At the end of the three-year period set by King Nebuchadnezzar, his chief palace official brought all the young men to him. 19 The king interviewed them and discovered that none of the others were as outstanding as Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah. So they were given positions in the royal court. 20 From then on, whenever the king asked for advice, he found their wisdom was ten times better than that of any of his other advisors and magicians. 21 Daniel served there until the first year of King Cyrus.
