1 Un Ahitofels sacīja Absalomam: „Lūdzu, atļauj man, ka es izmeklēju divpadsmit tūkstoš vīrus, un tad es celšos vēl šo pašu nakti un došos vajāt Dāvidu.
2 Un es gribu viņam tad uzbrukt, kad viņš būs piekusis un viņa rokas būs nogurušas, un tad es viņu tā izbiedēšu, ka visi karavīri, kas pie viņa atrodas, bēgs, un tad es ķēniņu nogalināšu vienu pašu.
3 Tad es atvedīšu visu tautu atkal atpakaļ pie tevis, kā atved atpakaļ jaunu sievu pie viņas laulātā drauga. Tu jau kāro tikai pēc viena vīra dzīvības, kurpretī visai pārējai tautai taču jāpaliek neskartai.“
4 Šis padoms labi patika Absalomam kā arī visiem Israēla vecajiem.
5 Tomēr Absaloms sacīja: „Aiciniet arī vīru no Arkas, Hušaju, un uzklausīsim, kāds padoms ir viņa mutē!“
6 Un kad Hušajs ienāca pie Absaloma, tad Absaloms viņam sacīja, teikdams: „Tādu, lūk, padomu mums ir devis Ahitofels; vai mums būs rīkoties pēc viņa vārdiem? Ja ne, tad nmā tu!“
7 Tad Hušajs atbildēja Absalomam: „Šoreiz padoms, ko ir devis Ahitofels, nav atzīstams par labu.“
8 Un Hušajs sacīja: „Tu taču pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, ka tie ir varoņi, un ka tie ir ar dusmu pilnu sirdi, gluži kā lāču māte laukā, kurai ir lācēni paņemti. Bez tam, tavs tēvs ir karavīrs, un viņš un viņa karavīri nebūt nenodosies nakts atpūtai.
9 Redzi, viņš jau tagad būs paslēpies kādā aizā vai citā kāda vietā. Ja nu notiktu, ka no mūsu uzbrucējiem daži jau pašā sākumā kristu, tad ikviens, kas to dzirdēs, apgalvos: Viri, kas sekojuši Absalomam, cietuši asiņainu neveiksmi!
10 Tad ir paši dūšīgākie, kam sirds kā lauvām, pazaudēs drosmi, jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir varonis, un ka tie vīri, kas ar viņu stipri kopā turas, arī ir varoņi.
11 Bet mans padoms ir šāds: Lai labi izrīkots tiktu sapulcināts pie tevis viss Israēls, no Dana līdz Bēršebai, tādā vairumā kā smiltis jūpas malā, un lai tad tie, tev pašam esot viņu vidū, dotos cīņā.
12 Ar šiem spēkiem mēs viņam uzbruksim, kupā vietā vien mēs viņu sastapsim, un kritīsim viņam virsū tā, kā rasa uzkrīt zemei, tā, ka no visiem viņa vīriem neatstāsim dzīvu nevienu vienīgo!
13 Un gadījumā, ja tas atvilktos kādā pilsētā, tad viss Israēls apvilktu apkārt ap šo pilsētu virves, un mēs to novilktu lejā upē, ka tur vairs nepaliktu pat ne zvirgzdu graudiņš.“
14 Tad Absaloms un visi Israēla vīri sacīja: „Arkas vīra Hušaja padoms ir labāks nekā Ahitofela padoms!“ Bet tas Kungs to tā bija nolicis, ka Ahitofela labais padoms tiktu atmests, tāpēc ka tas Kungs pats lika nākt nelaimei pār Absalomu.
15 Pēc tam Hušajs sacīja priesteriem Cadokam un Abjatāram: „Tādu padomu Ahitofels ir devis Absalomam un Israēla vecajiem, bet šādu padomu esmu devis es.
16 Bet nu tagad lieciet steidzīgi ziņot Dāvidam, sacīdami: Nepavadi nakti tuksneša līdzenumos, bet steidzīgi celies pāri Jardānai, lai ķēniņu ar visiem ļaudīm, kas ir pie viņa, nepārsteigtu nelaime un viņš neaiziet bojā.“
17 Un Jonatāns un Ahimaācs uzturējās pie Ein-Rogelas avota, un kāda kalpone atnāca un viņiem to paziņoja; tad viņi devās cejā un visu paziņoja ķēniņam Dāvidam, jo tie nedrīkstēja nākt un rādīties pilsētā.
18 Tomēr kāds zēns tos redzēja, un tas to pasacīja Absalomam. Tad tie abi divi steigšus bēga un nonāca kāda vīra namā Bahunmā. Tam bija aka viņa pagalmā, un tanī viņi nolaidās.
19 Tad viņa sieva ņēma segu un to pārklāja pāri akai un tur virsū uzbēra putraimus, tā ka neko nemanīja.
20 Kad nu Absoloma kalpi ieradās pie šīs sievas viņas namā un jautāja, kur atrodas Ahimaācs un Jonatāns, tad sieva tiem atbildēja: „Viņi ir pārcēlušies pāri par ūdens strautu.“ Un viņi tos izmeklējās, bet neatrada un atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
21 Un pēc tam, kad tie bija aizgājuši, viņi izkāpa no akas, devās ceļā un paziņoja ķēniņam Dāvidam un sacīja Dāvidam: „Celieties un steigšus ejiet pāri par ūdeņiem, jo tādu un tādu padomu pret jums ir Ahitofels devis!“
22 Tad Dāvids un visi tie ļaudis, kas bija pie viņa, cēlās un pārgāja pāri Jardānai. Un kad ausa rīta gaisma, tad visi līdz pat pēdējam vīram atradās viņā pusē Jardānai.
23 Kad nu Ahitofels novēroja, ka nerīkojas pēc viņa padoma, tad viņš apsedloja savu ēzeli, cēlās un aizjāja uz savu namu savā dzimtajā pilsētā. Pēc tam viņš vēl apkopa savu namu un tad pakārās Tā viņš nomira un tika aprakts sava tēva kapa vietā.
24 Bet Dāvids nonāca Mahanaimā, un Absaloms pārcēlās pāri Jardānai un visi Israēla viri, kas bija pie viņa, līdz ar viņu.
25 Joāba vietā Absoloms iecēla Amasu par savu kaya pulku virspavēlnieku. Bet Amasa bija kāda vīra dēls, kuj-am bija vārds Jitro, kas bija ismaēlietis. Tas bija gājis un gulējis pie Nahaša meitas Cerujas māsas Abigailas, kufa biia Joāba māte.
26 Un Israēls Absaloma vadībā apmetās teltīs Gileāda zemē.
27 Kad nu Dāvids bija nonācis Mahanaimā, tad Sobijs, Nahaša dēls, no Rabas, Amona bērnu galvas pilsētas, un Machīrs, Amiēla dēls, no Lodebaras, un gileādietis Barsilajs no Reglimas
28 Atnesa gultas un segas, ūdens traukus, māla traukus, kviešus un miežus, miltus, kā ari grauzdētu labību, pupas un lēcas,
29 Un medu un sviestu, sīklopus un sierus, arī krējumu, un to visu viņi pienesa Dāvidam un viņa ļaudīm, kuri bija pie viņa, lai tiem būtu pārtika, jo viņi domāja: „Tiem ļaudīm ir jābūt izsalkušiem, nogurušiem un izslāpušiem kā jau tuksnesī.“
1 Ahithophel said to Absalom:
Let me choose 12,000 men and attack David tonight, 2 while he is tired and discouraged. He will panic, and everyone with him will run away. I won't kill anyone except David, 3 since he's the one you want to get rid of. Then I'll bring the whole nation back to you like a bride coming home to her husband. This way there won't be a civil war.
Hushai Fools Absalom
4 Absalom and all the leaders of the tribes of Israel agreed that Ahithophel had a good plan. 5 Then Absalom said, “Bring in Hushai the Archite. Let's hear what he has to say.”
6 Hushai came in, and Absalom told him what Ahithophel had planned. Then Absalom said, “Should we do what he says? And if we shouldn't, can you come up with anything better?”
7 Hushai said:
This time Ahithophel's advice isn't so good. 8 You know that your father and his followers are real warriors. Now they are as fierce as a mother bear whose cubs have just been killed. Besides, your father has a lot of experience in fighting wars, and he won't be spending the night with the others. 9 He has probably already found a hiding place in a cave or somewhere else.
As soon as anyone hears that some of your soldiers have been killed, everyone will think your whole army has been destroyed. 10 Then even those who are as brave as a lion will lose their courage. All Israel knows what a great warrior your father is and what brave soldiers he has.
11 My advice is to gather all the fighting men of Israel from the town of Dan in the north down to the town of Beersheba in the south. You will have more soldiers than there are grains of sand on the seashore. Absalom, you should lead them yourself, 12 and we will all go to fight David wherever he is. We will fall on him just as dew falls and covers the ground. He and all his soldiers will die! 13 If they go into a walled town, we will put ropes around that town and drag it into the river. We won't leave even one small piece of a stone.
14 Absalom and the others liked Hushai's plan better than Ahithophel's plan. This was because the Lord had decided to keep Ahithophel's plan from working and to cause trouble for Absalom.
Jonathan and Ahimaaz Tell David the News
15 At once, Hushai went to Zadok and Abiathar. He told them what advice Ahithophel had given to Absalom and to the leaders of Israel. He also told them about the advice he had given. 16 Then he said, “Hurry! Send someone to warn David not to spend the night on this side of the Jordan. He must get across the river, so he and the others won't be wiped out!”
17 Jonathan and Ahimaaz had been waiting at Rogel Spring because they did not want to be seen in Jerusalem. A servant girl went to the spring and gave them the message for David. 18 But a young man saw them and went to tell Absalom. So Jonathan and Ahimaaz left and hurried to the house of a man who lived in Bahurim. Then they climbed down into a well in the courtyard. 19 The man's wife put the cover on the well and poured grain on top of it, so the well could not be seen.
20 Absalom's soldiers came to the woman and demanded, “Where are Ahimaaz and Jonathan?”
The woman answered, “They went across that stream.”
The soldiers went off to look for the two men. But when they did not find the men, they went back to Jerusalem.
21 After the soldiers had gone, Jonathan and Ahimaaz climbed out of the well. They went to David and said, “Hurry! Get ready to cross the river!” Then they told him about Ahithophel's plan.
22 David and the others got ready and started crossing the Jordan River. By sunrise all of them were on the other side.
Ahithophel Kills Himself
23 When Ahithophel saw that Absalom and the leaders of Israel were not going to follow his advice, he saddled his donkey and rode back to his home in Gilo. He told his family and servants what to do. Then he hanged himself, and they buried him in his family's burial place.
Absalom Puts Amasa in Charge of the Army
24 David went to the town of Mahanaim, and Absalom crossed the Jordan River with the army of Israel. 25 Absalom put Amasa in Joab's place as commander of the army. Amasa's father was Ithra from the family of Ishmael, and his mother was Abigal, the daughter of Nahash and the sister of Joab's mother Zeruiah. 26 The Israelites under Absalom's command set up camp in the region of Gilead.
Friends Bring Supplies to David
27 After David came to the town of Mahanaim, Shobi the son of Nahash came from Rabbah in Ammon, Machir the son of Ammiel came from Lo-Debar, and Barzillai the Gileadite came from Rogelim.
28-29 Here is a list of what they brought: sleeping mats, blankets, bowls, pottery jars, wheat, barley, flour, roasted grain, beans, lentils, honey, yogurt, sheep, and cheese.
They brought the food for David and the others because they knew that everyone would be hungry, tired, and thirsty from being out in the desert.
