1 Un Israēla ķēniņa Hoseas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā Hiskija, Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēls, kļuva ķēniņš.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zacharjas meita.
3 Un viņš darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, it visu gluži tā, kā viņa ciltstēvs Dāvids bija darījis.
4 Viņš nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza piemiņas akmeņus, nocirta elku stabus un sadragāja vapa čūsku, kuņu Mozus bija darinājis: līdz tam laikam Israēla bērni bija tai kvēpinājuši, un viņi to sauca par Nehuštanu.
5 Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, ir priekš viņa tāda nebija bijis.
6 Viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.
7 Un tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko tik vien viņš pasāka, sekmējās. Viņš sacēlās arī pret Asirijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja.
8 Viņš aizdzina arī filistiesus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām, sākot ar sardžu torni līdz stipri nocietinātai pilsētai.
9 Un ķēniņa Hiskijas ceturtajā valdīšanas gadā, bet tas bija Hoseas, Ēlas dēla, Israēla ķēniņa, septītais valdīšanas gads, Asirijas ķēniņš Salmanasars devās uzbrukumā pret Samariju un to ielenca
10 Un ieņēma pēc trim gadiem Hiskijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hoseas devītais valdīšanas gads, kad Samarija tika iekapota.
11 Un Asirijas ķēniņš aizveda Israēlu gūstā uz Asiriju, un viņš tos nometināja Halahā un Haborā, Gozanas upes krastos, un mēdiešu pilsētās
12 Par sodu, tāpēc ka tie nebija klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij un bija pārkāpuši Viņa derību un visu, ko tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis; to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši.
13 Bet ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asirijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja.
14 Tad Jūdas ķēniņš Hiskija sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa uz Lachišu un lika tam sacīt: „Es esmu apgrēkojies; ej prom no manas zemes! Ko tu man uzliksi, to es nesīšu.“ Tad Asirijas ķēniņš uzlika Jūdas ķēniņam Hiskijam trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta.
15 Un Hiskija atdeva visu sudrabu, kas atradās tā Kunga namā un ķēniņa pils krātuvēs.
16 Tanī laikā Hiskija nolobīja visu zeltu no tā Kunga nama divviru durvīm un no četrstūpu stabiem, kupus viņš pats bija pārklājis ar zelta skārdu, un atdeva to Asirijas ķēniņam.
17 Bet Asirijas ķēniņš sūtīja Tartanu, valsts pārvaldnieku, Rab-Sarisu, valsts apsardzības priekšnieku, un Rab-Šaku, dzērienu devēju priekšnieku, ar lielu kapaspēku no Lachišas pret ķēniņu Hiskiju uz Jeruzālemi. —Kad nu tie bija ieradušies un pienākuši pie Jeruzalemes, viņi nostājās pie augšējā dīķa ūdens vada; šis dīķis atrodas ceja malā pie velētāju tīruma.
18 Tad tie aicināja ķēniņu nākt ārā, bet pie viņiem iznāca Eljakims, Hilkijas dēls, mājas pārraugs, ar valsts rakstvedi Šebnu un ar padomnieku Joachu, Asafa dēlu.
19 Un Rab-Šaks tiem sacīja: „Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asirijas ķēniņš: Kas tas tev par tādu patvērumu, uz kufu tu pajaujies?
20 Vai tu domā, ka lūpu vārdi vien ir padoms un spēka avots arī karam? Un tagad, uz ko tad tu tik stipri ceri, ka tu esi pret mani sacēlies?
21 Nu redzi, jā, tu paļaujies uz salūzušo niedri, uz Ēģipti, bet tas vīrs, kas uz to atbalstīsies, tam tā iedursies viņa rokā un to pārdurs; tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem tiem, kas uz viņu paļaujas.
22 Bet ja jūs man apgalvojat: Mēs paļaujamies uz to Kungu, mūsu Dievu, tad vai tas nav tas pats, kūpam Viņa augstieņu svētnīcas kopā ar to altāpiem Hiskija ir nopostījis, pavēlēdams kā Jūdam, tā Jeruzālemei, ka vienīgi šī altāpa priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums jāmetas ar savu vaigu pie zemes?
23 Un nu tagad, saderi jel ar manu kungu, ar Asirijas ķēniņu, derību: es esmu ar mieru dot tev divus tūkstošus zirgu, ja vien tev ir jātnieki, ko sēdināt tiem mugurā!
24 Kā tad tu varēsi atsist vienu no mana kunga vismazākā zemes pār-valdnieka uzbrukumiem? Bet tu, kā redzams, paļaujies uz Ēģiptes ratiem un jātniekiem!
25 Un vai tad nu es esmu bez tā Kunga, jūsu Dieva, ziņas devies uzbru-kumā pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas Kungs pats uz mani ir sacījis: Dodies pret šo zemi un izposti to!“
26 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, un Šebna un Joachs sacīja Rab-Šakam: „Lūdzu runā ar saviem kalpiem ara-miešu valodā, ko mēs saprotam, bet lūdzu, nerunā ar mums, visai tautai uz mūriem dzirdot, jūdiski!“
27 Bet Rab-Šaks tiem atbildēja: „Vai mans kungs mani ir sūtījis, lai es runātu tikai ar jūsu kungu un ar jums šos vārdus, un ne arī ar tiem vīriem, kūpi apmetušies uz mūriem un kupiem kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“
28 Un Rab-Šaks nostājās un sauca skaļā balsī jūdiski, un viņš runāja un skaidroja: „Klausaities lielā ķēniņa, Asi-rijas ķēniņa, vēstījumu!
29 Tā ķēniņš liek jums sacīt: Lai Hiskija jūs nepieviļ! Jo viņš jūs nespēs izglābt no manas rokas.
30 Un lai arī Hiskija neliek jums lolot veltas cerības uz to Kungu, sacīdams: Patiešām, Dievs tas Kungs pats mūs glābdams izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!
31 Neklausiet Hiskijam! Bet tā saka Asirijas ķēniņš: „Noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis! Tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas,
32 Kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kas ir līdzīga jūsu zemei, zeme, pilna ar labību un vīnu, maizes labības un vīnu kalnu zeme, eļļas koku, eļļas un medus pilna zeme, tad jās paliksit dzīvi, un jums nebūs jāmirst. Bet neklausiet Hiskijam, jo viņš jūs krāpj, sacīdams: Dievs tas Kungs mūs izpestīs!
33 Vai gan no pagānu tautu dieviem jel kāds ir izglābis savu zemi no Asirijas ķēniņa rokas?
34 Kur tad ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un arī Ivas dievi? Un tikpat maz tie ir izglābuši Samariju no manas rokas.
35 Kupš no visiem pasaules dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad gan Dievs tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas?“
36 Bet tauta cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: „Jums nebūs viņam atbildēt!“
37 Un tad nama uzraugs Eljakīms, Hilkijas dēls, un valsts rakstvedis Šebna un padomnieks Joachs, Asafa dēls, nāca atpakaļ, savas drēbes plēsdami gabalos, pie Hiskijas, un paziņoja viņam Rab-Šaka vārdus.
King Hezekiah of Judah
(2 Chronicles 29.12 22 31.1)1 Hezekiah son of Ahaz became king of Judah in the third year of Hoshea's rule in Israel. 2 Hezekiah was 25 years old when he became king, and he ruled 29 years from Jerusalem. His mother Abi was the daughter of Zechariah.
3 Hezekiah obeyed the Lord, just as his ancestor David had done. 4 He destroyed the local shrines, then tore down the images of foreign gods and cut down the sacred pole for worshiping the goddess Asherah. He also smashed the bronze snake Moses had made. The people had named it Nehushtan and had been offering sacrifices to it.
5 Hezekiah trusted the Lord God of Israel. No other king of Judah was like Hezekiah, either before or after him. 6 He was completely faithful to the Lord and obeyed the laws the Lord had given to Moses for the people. 7 The Lord helped Hezekiah, so he was successful in everything he did. He even rebelled against the king of Assyria, refusing to be his servant. 8 Hezekiah defeated the Philistine towns as far away as Gaza—from the smallest towns to the large, walled cities.
9 During the fourth year of Hezekiah's rule, which was the seventh year of Hoshea's rule in Israel, King Shalmaneser of Assyria led his troops to Samaria, the capital city of Israel. They attacked 10 and captured it three years later, in the sixth year of Hezekiah's rule and the ninth year of Hoshea's rule. 11 The king of Assyria took the Israelites away as prisoners; he forced some of them to live in the town of Halah, others to live near the Habor River in the territory of Gozan, and still others to live in towns where the Median people lived. 12 All of that happened because the people of Israel had not obeyed the Lord their God. They rejected the solemn agreement he had made with them, and they ignored everything that the Lord's servant Moses had told them.
King Sennacherib of Assyria Invades Judah
(2 Chronicles 32.1-19Isaiah 36.1-22)13 In the fourteenth year of Hezekiah's rule in Judah, King Sennacherib of Assyria invaded the country and captured every walled city, except Jerusalem. 14 Hezekiah sent this message to Sennacherib, who was in the town of Lachish: “I know I am guilty of rebellion. But I will pay you whatever you want, if you stop your attack.”
Sennacherib told Hezekiah to pay ten tons of silver and one ton of gold. 15 So Hezekiah collected all the silver from the Lord's temple and the royal treasury. 16 He even stripped the gold that he had used to cover the doors and doorposts in the temple. He gave it all to Sennacherib.
17 The king of Assyria ordered his three highest military officers to leave Lachish and take a large army to Jerusalem. When they arrived, the officers stood on the road near the cloth makers' shops along the canal from the upper pool. 18 They called out to Hezekiah, and three of his highest officials came out to meet them. One of them was Hilkiah's son Eliakim, who was the prime minister. The other two were Shebna, assistant to the prime minister, and Joah son of Asaph, keeper of the government records.
19 One of the Assyrian commanders told them:
I have a message for Hezekiah from the great king of Assyria. Ask Hezekiah why he feels so sure of himself. 20 Does he think he can plan and win a war with nothing but words? Who is going to help him, now that he has turned against the king of Assyria? 21 Is he depending on Egypt and its king? That's the same as leaning on a broken stick, and it will go right through his hand.
22 Is Hezekiah now depending on the Lord your God? Didn't Hezekiah tear down all except one of the Lord's altars and places of worship? Didn't he tell the people of Jerusalem and Judah to worship at that one place?
23 The king of Assyria wants to make a bet with you people. He will give you 2,000 horses, if you have enough troops to ride them. 24 How could you even defeat our lowest ranking officer, when you have to depend on Egypt for chariots and cavalry? 25 Don't forget that it was the Lord who sent me here with orders to destroy your nation!
26 Eliakim, Shebna, and Joah said, “Sir, we don't want the people listening from the city wall to understand what you are saying. So please speak to us in Aramaic instead of Hebrew.”
27 The Assyrian army commander answered, “My king sent me to speak to everyone, not just to you leaders. These people will soon have to eat their own body waste and drink their own urine! And so will the three of you.”
28 Then, in a voice loud enough for everyone to hear, he shouted in Hebrew:
Listen to what the great king of Assyria says! 29 Don't be fooled by Hezekiah. He can't save you. 30 Don't trust him when he tells you that the Lord will protect you from the king of Assyria. 31 Stop listening to Hezekiah! Pay attention to my king. Surrender to him. He will let you keep your own vineyards, fig trees, and cisterns 32 for a while. Then he will come and take you away to a country just like yours, where you can plant vineyards, raise your own grain, and have plenty of olive oil and honey. Believe me, you won't starve there.
Hezekiah claims the Lord will save you. But don't be fooled by him. 33 Were any other gods able to defend their land against the king of Assyria? 34 What happened to the gods of Hamath and Arpad? What about the gods of Sepharvaim, Hena, and Ivvah? Were the gods of Samaria able to protect their land against the Assyrian forces? 35 None of these gods kept their people safe from the king of Assyria. Do you think the Lord your God can do any better?
36-37 Eliakim, Shebna, and Joah had been warned by King Hezekiah not to answer the Assyrian commander. So they tore their clothes in sorrow and reported to Hezekiah everything the commander had said.
